Pilis un muižas: kur pastaigāties stundas brauciena attālumā no Rīgas

Tā nebūt nav slavenākā pils Latvijā, taču no arhitektoniskā viedokļa to noteikti var dēvēt par vienu no iespaidīgākajām: baroka motīvi šeit apvienoti ar stingru vācu puskoku apbūvi. Tā atrodas gleznainajā Vidzemes pusē, netālu no Braslas (Gaujas pietekas) krastiem. Ap pili ir neliels parks ar vairākiem dīķīšiem. 

Pils ilgi bija slēgta apmeklētājiem. No 1963. līdz 2018. gadam tās mūros atradās vispirms psihoneiroloģiskā, bet vēlāk narkoloģiskā slimnīca. Pēdējo vērienīgo rekonstrukciju veica 1906.-1909. gadā — pēc 1905. gada revolucionārajiem grautiņiem. Vēsturiskās iekštelpas cieta padomju laikā. Neraugoties uz to, senatnes gars ir saglabājies tās izskatā: koka torņa pulkstenis, masīvas ozolkoka un spirālveida metāla kāpnes, parkets, durvju un logu rāmji, flīzētas plīts un daudzas citas detaļas. Pils teritorijā atrodas arī sena baznīca.

Pašlaik pilī ir iekārtots muzejs. Jūs varat izstaigāt trīs stāvus, pagrabu un uzkāpt līdz skatu laukumam. Lai uzzinātu jaunāko informāciju par muzeja darba laikiem, labāk iepriekš apskatīt šo saiti. 

Dobeles pilsdrupas ir nozīmīgākā vieta Latvijas kultūras vēsturē. Šeit 1870. gadā notika vieni no pirmajiem latviešu nacionālās mūzikas svētkiem (Kurzemes latviešu dziesmu svētki). Tajos gados sabiedrībā bija vērojams kultūras uzplaukums: uzplauka jaunlatviešu kustība, kuras pārstāvji cīnījās pret mēģinājumiem asimilēt Latvijas iedzīvotājus ar vāciešiem un pieprasīja latviešu līdztiesību ar citām Krievijas impērijas tautām.  

Mūra pils šajā vietā pirmo reizi tika uzcelta 1300. gadu vidū. Kopš tā laika tā ir daudzkārt tikusi nojaukta un pārbūvēta. Salīdzinot ar daudzām citām Latvijas pilīm, tās mūri ir saglabājušies salīdzinoši labā stāvoklī. Jūs varat doties brīvā pastaigā pa tās teritoriju

Muižkungu māja Lielupes krastā celta klasicisma kanonos: varens, bet ar atturīgu apdari, stingra simetrija un arhitekturāla saskaņa ar apkārtējo dabu — ēka atrodas koptā un mājīgā parkā. Galvenais nams celts no 1797. līdz 1802. gadam pēc Džakomo Kvarengi (Giacomo Quarenghi) (viens no slavenākajiem Sanktpēterburgas arhitektiem) un Johana Georga Adamsa Berlica projekta. 

Laiks nav saudzējis muižas interjeru. Ēka tika ievērojami bojāta Otrā pasaules kara laikā. Turpmākajos gados tā tika izmantota kā lauksaimniecības vaislas izmēģinājumu stacija, administratīvās telpas un dzīvokļi. Restaurācija sākās 1958. gadā un turpinājās līdz 2001. gadam. Par vienu no vislabāk saglabātajām un izteiksmīgākajām telpām tiek uzskatīta apaļā zāle, kas veidota sekojot itāļu klasicisma tradīcijām.

Diemžēl četrzvaigžņu viesnīca, kas atradās muižas galvenajā ēkā, šobrīd nedarbojas. Agrāk viesiem bija pieejami vairāki numuri, kuru interjeros apvienoti dažādu 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma stilu izpausmes. Taču var pastaigāties pa parku un aplūkot muižas ēkas no ārpuses.   

Kopš 1997. gada Lielvārdes mākslinieks Agris Liepiņš būvē koka pili pēc 12.-13. gadsimta Latvijas aizsardzības būvju motīviem. Tā nav kādas konkrētas koka pils kopija, bet gan autora iztēlē dzimis, arheoloģiskajos datos balstīts kompozicionāls tēls. 

Ēka nosaukta par godu Uldevenam — Daugavas lībiešu vecākajam, kas dzīvoja XII-XIII gadsimtu mijā. Pilī var apskatīt aizsardzības būvju, dzīvojamo un saimniecības ēku imitācijas, seno tērpu atveidojumus un iepazīties ar seno latviešu amatu — podniecību. Pils apmeklējumu un ekskursiju labāk saskaņot laicīgi. 

Pāris kilometru attālumā no šīs rekonstrukcijas atrodas mūra pils drupas. Tieši šeit pirms daudziem gadsimtiem atradās seno lībiešu apmetne ar koka nocietinājumiem. No šejienes paveras skaists skats uz Daugavu — krasti ir stāvi un īpaši skaisti. 

Šī, iespējams, ir slavenākā un atpazīstamākā pils Latvijā. Jebkurā gada laikā būs lērums tūristu. Taču, šeit arī var atpūsties vienatnē ar sevi un Gaujas senlejas krāšņo ainavu. Ap pili ir daudz dabas taku ar nošķirtām piknika vietām un skatu punktiem uz pili un apkārtējiem kalniem, ko klāj blīvs mežs. 

Tomēr vislabākās panorāmas paveras no Turaidas pils torņa. Uz to ved mazas šarmantas akmens kāpnes. Tornis, mūri un citas ēkas tika aktīvi atjaunotas 20. gadsimta otrajā pusē. Agrāk pils izskatījās daudz izpostītāka. Savā garajā vēsturē (sākot ar XIII gadsimtu) tā ir piedzīvojusi daudz. 

Papildus skatu laukumam, pilī atrodas muzejs ar īslaicīgām izstādēm, piemēram, par latviešu neatkarības cīņām no 1819. līdz 1920. gadam. Netālu ir viesnīcas, restorāni, veikali un citas tīkamas vietas.

Siguldas pildrupas atrodas dažu kilometru attālumā no Turaidas pils. Ja nonākat Siguldā ar sabiedrisko transportu un neesat gatavi garajām kalnainajām pastaigām starp abām pilīm, varat aprobežoties tikai ar vienas pils apmeklējumu. Par nelielu samaksu jums būs iespēja pastaigāties gar pils mūriem, apskatīt mazā muzeja ekspozīciju un uzkāpt torņos, no kuriem paveras skats uz Turaidas pili. 

Iepretim senajai pilij atrodas tā sauktā Jaunā Siguldas pils, kas celta 1878-1881. gadā no lieliem akmens bluķiem neogotikas stilā. Patiesībā tā nav aizsardzības būve, bet gan muižas galvenā dzīvojamā māja. 19. gadsimtā bija modē romantizēt seno arhitektūru un veidot ēkas, kas attāli atgādina gadsimtiem senas pilis.

Jaunās pils iekšienē nacionālā romantisma garā ir saglabājušies unikāli 1937. gada interjeri un kalpo kā viens no galvenajiem Siguldas apskates objektiem. Netālu atrodas trošu ceļš, kas savieno abus Daugavas krastus. Par tās romantisko vēsturi jau esam rakstījuši. 

Šī muižas krāšņā arhitektūra atgādina viduslaiku pilis ar gadsimtiem senu vēsturi, lai gan tā tika uzcelta 20. gadsimta sākumā kā bagāta Rīgas tirgotāja medību pils. Vietējo viesnīcu pamatoti var uzskatīt par vienu no romantiskākajām Latvijā. Tā atrodas tālu no pilsētas trokšņa, plašu lauku vidū, un ap to ir neliels parks ar dīķiem. 

Šeit ir daudz ko iesākt: ekskursijas pa muzejiem, koncerti brīvdienās un svētku dienās, pusdienas vasaras kafejnīcā. Muižu var arī iznomāt dažādiem pasākumiem, tostarp kāzām un dzimšanas dienu svinībām.

Abgunstes muižu mēdz dēvēt par parastu Latvijas muižu ar neparastu vēsturi. Tā ir „parasta”, jo ir izturējusi visus tos pašus laika pārbaudījumus kā daudzas muižas valstī: celta 1780. gados, 1905. gada revolūcijas laikā nodedzināta gandrīz līdz pamatiem, pēc tam piedzīvojusi daudzas pārbūves, zaudējot autentiskas interjera un fasāžu detaļas, bet pēc Latvijas atdalīšanās no PSRS pakāpeniski atjaunota. 

Šīs vietas savdabība ir tā, ka 20. gadsimta otrajā pusē šeit apmetās mākslinieki. Ap 2017. gadu muižu iegādājās Avotnieku ģimene, kas kopā ar duci kaķu tagad saimnieko muižā. Ģimene šeit ir izveidojusi keramikas, tekstila un koka darbnīcas. Varētu domāt, ka šeit ir gaidīti tikai mākslinieki, taču tā nav — radošo atmosfēru var vērot ikviens. Muižas viesiem ir iespēja izvēlēties no vairākiem oriģināliem apartamentiem un telpas pasākumiem bijušajā klēts ēkā.

Šis ir viens no vislabāk saglabātajiem muižu kompleksiem Latvijā, kas celts baroka stilā 18. gadsimta vidū. Līdz 2004. gadam tā bija nožēlojamā stāvoklī, bet pēc dažiem gadiem tā tika restaurēta un pielāgota viesnīcas un spa kompleksa prasībām.

Pie muižas ir moderns brīvdabas peldbaseins. Tajā tiek piedāvāti masāžas pakalpojumi, pirts rituāli un citas labsajūtas procedūras. 

Iespaidīga pils stāvā krastā pie Lielupes iztekas. Iespējams, ka pirmās ziņas par tās celtniecību datējamas 1443. gadā. Savā pastāvēšanas vēsturē tā ir daudzkārt nopostīta un pārbūvēta. Lielā Ziemeļu kara laikā to smagi sabojāja krievu karaspēks, bet pēc tam vietējie iedzīvotāji to nojauca būvmateriālu iegūšanai. XX gadsimtā un XXI gadsimta sākumā to vairākkārt pārbūvēja. 

Pils telpās atrodas muzejs, tiek rīkotas īslaicīgas izstādes, lekcijas, koncerti, izrādes un sporta pasākumi. Pils atrodas pilsētas robežās, un tas nozīmē, ka tās tuvumā ir ērtas viesnīcas un labi restorāni.