Pilsēta kadrā: kāda filma uzņemta Rīgā?

“Rīgas kinostudija”

Rīga, gluži kā tas bija padomju laikā, arī mūsdienās ir režisoru iecienīta filmēšanas vieta. Impulsu Latvijas filmu ražošanas attīstībai tālajā 1948. gadā deva Rīgas kinostudija. Pateicoties šai vietai, padomju skatītājam ir zināmas daudzas no pilsētas ielām. Kinolentēs iemūžinātas pilsētas pazīstamākās vietas, tai skaitā Brīvības piemineklis un centrālā Brīvības iela. Abas redzamas Aloiza Brenča filmā – “Lielais dzintars” (1971). Citā asa sižeta kino meistara radītā mākslas darbā “Dubultslazds” (1985) viens no spraigākajiem mirkļiem fiksēts Kronvalda bulvārī, tikmēr “Mirāžā” (1983) iespējams redzēt Jūrmalas šoseju un Dailes teātri.

Aleksandra Leimaņa filmā “Velna kalpi Velna dzirnavās” (1972) darbība norisinās ne tikai uz Vecrīgas un Sv. Jāņa baznīcas fona, bet arī nozīmīga Latvijas arhitektūras pieminekļa teritorijā – Rundāles pilī. Ulda Brauna filmas “Motociklistu vasara” (1975) darbība tiek pilnībā aizvadīta Rīgā, tāpēc skatītājs var redzēt tēlus, kas braukā pa Aleksandra Čaka un Marijas ielām pilsētas centrālajā daļā. Arī komēdijas “Vajadzīga soliste” (1984) personāžs dodas cauri Rīgai, apbrīnodams Vanšu tiltu. Kamera seko līdzi varoņa skatienam, tāpēc arī skatītājam rodas sajūta, it kā braucot pāri Daugavai, tikmēr pāris minūtes vēlāk, pat atrastos viesnīcas “Latvija” pakājē.

Iemīļotais padomju laika seriāls

Viena no Rīgas Kinostudijas tautā iemīļotākajām militārajām drāmām, bija Tatjanas Ļoznovas 12 sēriju spēlfilma “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”. Pastaiga pa filmēšanas vietām ir viens no līdz šim populārākajiem tūrisma maršrutiem Rīgā. Filmu tūristi ierodas pilsētā, lai atrastu Ziedu ielu, ko patiesībā sauc par Jaunielu. Šeit atrodas arī izsmalcinātā viesnīca “Justas”. Ieguvusi atpazīstamību caur šo mākslas darbu, tās interjerā vēl līdz mūsdienām ir saglabājies oriģinālais vēsturiskais ķieģeļu mūris. Vēl viena nozīmīga vieta filmai par Štirlicu bijusi par Rīgas vizītkarti kļuvušais “Kaķu nams”. Taču pēc sižeta ēka atveidoja nevis sevi, bet gan tika prezentēta kā Berlīnes viesnīca “Pie jaunajiem vārtiem”. Tās priekšā notika standartenfīrera Štirlica un reihsleitera Bormaņa tikšanās..

“Mosfilm”

Rīgas Kinostudija nav vienīgā studija, kas filmējusi Rīgas ielās. Arī “Mosfilm” padomju gados aktīvi iesaistīja Rīgu savās spēlfilmās. Grigorija Aleksandrova filma “Sastapšanās pie Elbas” (1949) vēsta par Lielā Tēvijas kara pēdējām dienām. Attēlā iekļauti kadri, kas uzņemti uz īstu Vecrīgas drupu fona – filmā tā ir nopostītā Vācijas pilsētiņa Altenštate. Arī Doma\ laukums un Pētera baznīca redzami šajā kinolentē.

Nākamo Mosfilm filmu par kara periodu – “Vairogs un zobens” (1968) – uzņēma Vladimirs Basovs. No Rīgas atpazīstamajām vietām, šeit redzama Ģertrūdes baznīca.

Rīgas ainavas iemūžinātas arī Eras Saveļjevas un Tatjanas Berezancevas komēdijā “Vecmodīgā komēdija”. Filmas darbība norisinās Rīgā un Jūrmalā, tāpēc ievērojamu daļu no ekrāna laika, aizņem šo pilsētu skati.

Iemīļotākais padomju laika seriāls 2.0: Šerloks Holmss

Runājot par Rīgas kino vietām, nevar aizmirst un izlaist Igora Masļeņņikova “Šerloku Holmsu”. Filma, kas izpelnījusies pat Elizabetes II atzinību. Viena no pasaulē atpazīstamākajām ielām – Beikerstrīta – tagad kļuvusi par to pašu, iepriekš minēto, Jaunielu. Uz 22. numura mājas sienas, Rīgas apmeklētāji var redzēt piemiņas plāksni “221B” – dižā detektīva un viņa uzticamā drauga Vatsona dzīvokļa numuru.

Pazīstamais stāsts, kas slavināja viņu dzimtās pilsētas ielas, rīdziniekus tolaik iedvesmojis tik ļoti, ka 6. janvārī vēl ilgi tika svinēti Šerlokam veltīti svētki. Pullman viesnīcā pat tika atvērts mini muzejs, kurā bija apskatāmi interjera priekšmeti un rekvizīti no šī iemīļotā padomju seriāla.

Parīze, Berlīne, Londona? – Nē, tā ir Rīga!

Savas kino karjeras gados, Rīga, kā jau jebkurš sevi cienošs mākslinieks, paspējusi pielaikot dažādus tēlus. Filmā “Ifas pils gūsteknis” (1988), kas uzņemta pēc Aleksandra Dimā lieliskā romāna motīviem, redzamas vairākas Rīgas ielas – jo īpaši izceļot filmu veidotāju iemīļoto Jaunielu. Tās, skatītāju priekšā, tiek parādītas kā vietas Parīzē.

Mūsdienu filmā “Sarkanā kapela” (2004) Rīga ir pat pamanījusies būt par Francijas galvaspilsētu, īpaši “franciska” izrādījās Mazā Pils iela. Tikmēr Zirgu iela, šajā pašā kinolentē jau attēlo citas Eiropas pilsētas, Berlīnes, nostūri.

Dienvidkorejas filmā “Mans ceļš” (2011) Rīga kļūst par mazo Londonu. Smilšu ielā tika filmētas skriešanas sacensību ainas, tikmēr daudzi vietējie pilsētas iedzīvotāji šeit piedalījās kā fona aktieri.

Mūsdienu projekti

Ne tikai padomju periods ir bagāts ar Rīgā uzņemtām filmām. Pēdējos gados pilsētu sev atklājuši daudzi starptautiska mēroga filmu veidotāji. Amerikāņu televīzijas seriālā “Irēnas Sendleres drosmīgā sirds” (2009) darbība risinājās Varšavā, bet filmēšana notika Rīgas ielās. Vēl viens nozīmīgs notikums Rīgai, bija Bolivudas asa sižeta filma “Aģents Vīņods” (2012). Vairākas Bolivudas filmas uzņemtas Latvijas galvaspilsētā, tāpat kā Marokā, Krievijā, Indijā, Francijā. Kā vienu no pēdējo gadu skaļajām Latvijas pirmizrādēm var nosaukt “Dieva bruņas 3: Misija Zodiaks” ar Džekiju Čanu galvenajā lomā. Tikmēr Austriešu vēsturisko seriāla “Sisi” (2021), mediji jau paspējuši nodēvēt par lielāko kinoprojektu Latvijas jauno laiku vēsturē .

Arī lielākā tiešsaistes straumēšanas platforma, “Netflix” saskatījuši Rīgas skaisto ielu potenciālu. Viņī pilsētā sākuši filmēt poļu filmu “Misters kārs un templiešu ordenis”, kas būs pirmais Netflix projekts Latvijā, tikmēr nekavējoties paziņojot par Lielbritānijas jauno projektu “Anna” , kas veltīts Annas Poļitkovskas žurnālistikai.

Kāpēc visi grib filmēt Rīgā?

2010. gadā Latvija piedāvāja unikālu starptautisko filmu līdzfinansēšanas projektu, kas piesaistīja valstij lielu skaitu ārvalstu producentus. Latvija ir kļuvusi par pionieri Baltijas un Skandināvijas reģionos, piedāvājot filmu veidotājiem izdevīgus apstākļus filmu filmēšanai Latvijas pilsētās.

Kā intervijā dalījies latviešu režisors un producents Jānis Kalējs: Latvijā jau daudzus gadus ir programmas, kas sniedz finansiālu atbalstu ārzemju filmu filmēšanai visā valstī. Viens no tiem ir valsts īpašums, kuru administrēja Nacionālais Kino centrs, otrs ir Rīgas filmu fonds, kuru izveidoja Rīgas dome.

Diemžēl pēdējos gados, šī finansējuma plūsma tika spiesta apstāties, taču, kā rāda prakse, tas neliedz starptautiska mēroga filmu veidotājiem uzņemt filmas Rīgā un citās Latvijas pilsētās.