Bibliotēkas Baltijā un cituviet Ziemeļeiropā.

Daudziem rīdziniekiem un pilsētas viesiem Latvijas Nacionālā bibliotēka ir kļuvusi par pazīstamu Pārdaugavas silueta daļu. Bibliotēkas arhitektoniskās formas un tās labi zināmais un poētiskais iedvesmas avots ļāvis ēkai kļūt par spēcīgu nacionālo simbolu. Gaismas pils ir spilgts arhitektūras paraugs, kas ietver Latvijas kultūrtelpai raksturīgas zīmes. Gunāra Birkerta projektētā ēka ietver atsauces uz Ausekļa Gaismas pili un Raiņa stikla kalnu. Lai gan Gaismas pils varētu būt viena no atpazīstamākajām bibliotēkām Baltijā, kaimiņvalstīs atrodamie piemēri nebūt nav mazāk iespaidīgi un ir aplūkošanas vērti.

Martīna Mažvīda Lietuvas Nacionālā bibliotēka dibināta 1919. gadā un ir kļuvusi par neatņemamu Lietuvas kultūras un intelekta stūrakmeni. Bibliotēka, kas nosaukta pirmās lietuviešu grāmatas autora vārdā, ir tautas literārā mantojuma glabātāja un tajā atrodas plašas grāmatu, manuskriptu un vēsturisko dokumentu kolekcijas.

Bibliotēkas arhitektūrā apvienoti vēsturiski un mūsdienīgi elementi. Sākotnējo ēku, kas pabeigta 1963. gadā, projektējis arhitekts Vītauts Landsberģis-Žemkalnis, ieturot padomju neoklasicisma formas. Šāda veida arhitektūras formas ir atpazīstamas visā Austrumeiropā un atrodamas arī šīs ēkas līdzinieces. Tomēr nesenie bibliotēkas modernizācijas darbi, kas tika pabeigti 2016. gadā arhitekta Rolanda Palekas vadībā, modernizēja ēku, ieviešot modernākās tehnoloģijas, uzlabojot lasītavas telpas un pielāgojot krājuma saglabāšanas apstākļus, vienlaikus pilnībā saglabājot oriģinālos ēkas vaibstus.

Bibliotēkas kā multifunckionāli, urbāni centri

Arī paašvaldībām var būt liela nozīme bibliotēku tīkla attīstībā, un tam var atrast izcilus piemērus gan pašmājās, gan cituviet Ziemeļeiropā. Helsinku Centrālā bibliotēka, plašāk pazīstama kā Oodi, ir kļuvusi par atzītu arhitektūras sasniegumu un apliecina Somijas apņemšanos veicināt zināšanas, inovācijas un iekļaujošu sabiedrību. Atklāta 2018. gadā, Oodi no jauna definē tradicionālās bibliotēkas jēdzienu, kalpojot kā daudzfunkcionāla kopienas telpa visu vecumu un izcelsmes cilvēkiem. Tās pārsteidzoši mūsdienīgais dizains, ko veidojis ALA Architects, izceļas ar viļņveidīgu, lieganu formu, kas apvilkta ar koka režģiem, kuri kalpo kā atsauce Somijas mežu ainavai.

Oodi piedāvā daudz vairāk nekā tikai grāmatas; tā nodrošina mūsdienīgas telpas mācībām, sadarbībai un kultūras bagātināšanai. Apmeklētāji var iepazīt plašas rakstītā kultūras mantojuma kolekcijas, apmeklēt darbnīcas, iesaistīties digitālās aktivitātēs vai vienkārši atpūsties lasītavās vai jumta terasē. Oodi var kalpot par lielisku piemēru tam, kā bibliotēkas ir kļuvušas ne tikai par lasīšanas vietu, bet arī par dažādu kopienu socializācijas centru. 

Šī pieeja atspoguļojas arī šī brīža un nākotnes plānos Baltijas valstīs. Nesen notikušajā konkursā par Tartu pilsētas kultūras centru tika uzsvērta nepieciešamība pēc daudzfunkcionalitātes publiskajās kultūras telpās, izvirzot bibliotēku kā vienu no jaunā projekta centrālajiem punktiem. To var redzēt arhitektūras studijas  OÜ Kolm Pluss Üks uzvarējušajā projektā, kur atvērtā plānojumā ir brīvi pieejama bibliotēka, lai rosinātu apmeklētājus iepazīties ar kultūras centra grāmatu kolekciju.

Bibliotēkas kā reģionālie centri

Lai gan bibliotēkām ir liela nozīme galvaspilsētu un lielo pilsētu centru veidošanā, var apgalvot, ka to nozīme mazajās pilsētās un lauku apvidos ir vēl būtiskāka. Tās bieži vien ir galvenais vai pat vienīgais bezmaksas piekļuves avots izglītības resursiem, interneta pieslēgumam un kultūras programmām. Šajās kopienās, kur izglītības un atpūtas iespējas var būt ierobežotas, bibliotēkas darbojas kā būtiski mācību, sociālās mijiedarbības un kopienas iesaistes centri.

Ogres pašvaldība nesen pierādīja, ka arī mazākas pilsētas ieviest jaunus standartus un sniegt kvalitatīvas publiskās telpas paraugus. Jaunā bibliotēkas ēka dala telpās ar dzimtsarakstu nodaļu, tāpēc teorētiski tajā var apprecēties un pēc tam to nosvinēt, izvēloties grāmatu no bibliotēkas krājuma. Pati bibliotēka saviem apmeklētājiem piedāvā daudzveidīgus pakalpojumus un organizē plašu kultūras pasākumu klāstu. “PBR” arhitekti ir izveidojuši gan atklātas publiskās telpas lasītājiem, gan arī individuālākus stūrīšus tiem, kas meklē vairāk privātuma. Materiālu izmantojums atspoguļo apkārtējo meža teritoriju un ar maigām arhitektoniskām formām labi iekļaujas ainavā. Īpašas rūpes veltītas apmeklētājiem ar mazuļiem un maziem bērniem, un tiem, kas vizītes laikā vēlas fiziskas aktivitātes, ir pieejama pat klinšu kāpšanas siena. Bibliotēka ir piesaistījusi gan arhitektu, gan bibliotēku speciālistu uzmanību, izraisot interesi vietējo un ārvalstu apmeklētājus vidū. 2021. gadā Latvijas Būvniecības gada balva bibliotēkai piešķīra Grand Prix. 

Viena no jaunākajām Latvijas reģionālo bibliotēkām atrodama Gāliņciemā, Ventspilī, ko projektējis SARMA & NORDE Arhitekti. Šī bibliotēka sevi definējusi kā daudzfunkcionālu centru, popularizējot reģiona tradicionālo kultūru un piedāvājot darbnīcas tiem, kas vēlas to iepazīt plašāk. Nozīmīgi atzīmēt bibliotēkas atrašanās vietu – tā nav centrālā, bet gan piepilsētas bibliotēka, nodrošinot Gāliņciema apkaimes iedzīvotājiem jaunu vietzīmi apkaimei, kas parasti asociēta tikai kā kluss pilsētas privātmāju rajons. Lai gan bibliotēka nav liela izmēros, tā tomēr piedāvā arhitektoniski izteiksmīgas formas: lielās, caurspīdīgās stikla sienas un monolītā struktūra tās vidū ir veltījums dižkoku nozīmei latviešu kultūrā.

Bibliotēkas uz riteņiem

Nesen parādījās ziņas, ka Latvijā tiks slēgtas vairākas lauku bibliotēkas. Tā ir problēma, kas ir aktuāla visā Eiropā, jo cilvēki pārceļas uz urbanizētākiem centriem. Tas samazina  pieprasījumu pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem lauku apvidos, kas bieži noved pie tā, ka tiek slēgtas arī mazākas bibliotēkas. Tomēr ir jāmeklē risinājumi, kā šos iedzīvotājus turpināt iesaistīt izglītojošās aktivitātēs. Viens no šādiem risinājumiem var būt bibliotēku autobuss, kas pazīstams arī kā bibliotēkas uz riteņiem vai bibliobuss, kas ir īpaši aprīkots transportlīdzeklis, ar kura palīdzību bibliotēku pakalpojumi tiek sniegti kopienām, kurām nav viegli apmeklēt bibliotēku klātienē. Šādas mobilās bibliotēkas dodas uz attāliem vai lauku apvidiem, sniedzot iedzīvotājiem iespēju aizņemties grāmatas, piekļūt digitālajiem resursiem un piedalīties izglītības programmās. Viens no šādiem piemēriem atrodams jau pieminētajā Ogres novadā un citviet Latvijā.

Kāda ir bibliotēku nākotne?

Bibliotēku saglabāšana gan pilsētās, gan lauku apvidos ir ļoti svarīga, jo tās nodrošina būtisku piekļuvi informācijai, izglītībai un kultūras resursiem, veicinot sabiedrības iesaistīšanos un mūžizglītību. Kā jau minēts iepriekš, bibliotēku arhitektūra var atspoguļot gan vietējo, gan pat nacionālo identitāti.

Bibliotēku kā daudzfunkcionālu centru nākotne ir saistīta ar to spēju pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām sabiedrības vajadzībām, piedāvājot daudzveidīgus pakalpojumus, piemēram, medijpratību programmas, digitālo prasmju celšanu, koprades telpas un kultūras pasākumus. Turpinot attīstīties, bibliotēkas paliks neaizstājami centri, kas mazina sociālo un digitālo plaisu, atbalsta izglītības izaugsmi un uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti savos apvidos.