Iedomāts lielveikals: kā izskatās Latvijas paviljons Venēcijas biennālē

Latvija pirmo reizi Venēcijas arhitektūras biennālē piedalījās 2002. gadā. Atsaucoties uz izstādes galveno tēmu — NEXT — Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, arhitekts Gunārs Birkerts un mākslinieku grupa Ma1z3 prezentēja projektu “Gaismas pils”.

Izstāde bija veltīta Birkerta apjomīgākajam un slavenākajam projektam — Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, kas tobrīd vēl nebija uzbūvēta. Pēc kuratoru domām, šī ēka, kas celta uz atsaucēm uz Latvijas kultūras un dabas simboliem, iemiesoja nacionālo identitāti. Šī bija īpaši svarīga un jūtīga tēma valstij, kas nesen bija izbēgusi no padomju okupācijas un centās pievienoties Eiropas Savienībai. Bibliotēkas mērogs un atmiņā paliekošais tēls to nostādīja līdzvērtīgi citiem pasaules ikoniskās arhitektūras objektiem, kas tolaik bija savos ziedu laikos.

Līdz 2023. gadam daudz kas ir mainījies. Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Bibliotēka tika uzcelta no 2008. līdz 2014. gadam, un tā ir saņēmusi daudz pretrunīgu atsauksmju — iespējams, daļēji tāpēc, ka ikoniskie projekti globālās ekonomiskās krīzes ietekmē ir kļuvuši arvien kairinošāki. Un šī gada Latvijas paviljons izrādījās daudz provokatīvāks nekā 2002. gada debijas projekts.

TCL (T/C Latvija)

Latvijas paviljons atrodas Arsenālā, vienā no divām galvenajām biennāles norises vietām (otra ir Džardini dārzi). Kurators Uldis Jaunzems-Pētersons un arhitekti Ernests Cerbulis, Ints Meņģelis, Toms Kampars un Karola Rubene 70 kvadrātmetrus lielo telpu pārveidoja par lielveikalu.

Tas izrādījās ļoti dabiski: šeit ir pārtikas ratiņi un grozs no īsto Baltijas lielveikalu tīkla Rimi. Šeit ir plaukti ar daudziem krāsainiem “produktiem” — kartona kastēm, kas veidotas, izmantojot mākslīgo intelektu. Fiktīvā mazumtirdzniecības tīkla TCL (T/C Latvija) formastērpā tērptie darbinieki dala bukletus ar reklāmas saukli “Vairāk ideju. Vairāk arhitektūras. Vairāk produktu”. Tie izskatās gluži kā spilgts reklāmas katalogs ar atlaižu piedāvājumiem. Pēdējā lapā pat ir sludinājums: tas aicina apmeklēt Lietuvas bērnu meža paviljonu.

Arhitektūra kā prece  

Labi, bet kāds ar to patiesībā ir saistīts arhitektūra? Arī paviljona veidotāji uzdod šo jautājumu un uzreiz uz to atbild: “šeit ir vairāk arhitektūras nekā jebkad agrāk”. Katrs produkts ir apraksts par vienu no 506 izstāžu projektiem no iepriekšējām desmit biennālēm, kurās Latvija piedalījās.

Šeit var iegādāties Hotel Polonia čipsus — tie nosaukti Polijas paviljona vārdā, kas 2008. gadā izstādē tika atzīts par labāko. Līdzi var paņemt Another Generosity alus pudeļu komplektu ar trim Ziemeļvalstu paviljona: Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas karogiem vai Čehijas UNES-CO 2018 skārdeni. Ir pieejami bezalkoholiskie dzērieni no tā paša perioda: Structures of Mutual Support sulu pakas no Filipīnām un Urban Rural Living no Uzbekistānas.

Apmeklētāji tiek aicināti izvēlēties trīs sev tīkamākos produktus, apskatīt tos pie kases un saņemt īpašu čeku. Ar šīs spēles palīdzību paviljona veidotāji atklāj aktuālās izstādes galveno tēmu — “Nākotnes laboratorija”. Paviljons kļūst par gatavu ideju lielveikalu, kas var ietekmēt visas pasaules likteni. Vienīgais jautājums ir, kā cilvēce to izmantos.

Arhitektūra pret kapitālismu

Vēl viens projekta aspekts ir arhitektūras vieta kapitālisma attiecību sistēmā un tās kritika arhitektūras biennāles kontekstā. Arhitektūra ir patēriņa objekts, piemēram, mazgāšanas līdzekļa vai jogurta pudele. Un tā pārtēriņš ir līdzīgs tam, kā cilvēki, atnākuši uz izstādi, drudžaini klīst starp nacionālajiem paviljoniem, cenšoties visu redzēt uzreiz.

Taču kritika par arhitektūras institūciju šeit nebija ierobežota. Kuratora tekstā paviljona mājaslapā Jaunzems-Pētersons raksta, ka, strādājot pie projekta, komanda nonākusi pie secinājuma: “Mūsu priekšstati par lielveikaliem bija pārāk primitīvi”.

Tirdzniecības platība neapšaubāmi ir pakļauta stereotipiem un visbiežāk tiek saistīta ar patēriņa kultu, taču ne visi atceras, ka COVID-19 pandēmijas laikā lielveikali ir kļuvuši par vienu no retajām patiesi drošām vietām — tas viss pateicoties stingrajiem higiēnas standartiem un ventilācijai. sistēmas.dezinfekcija.

“Un, ja mēs skatāmies uz lielveikalu tik vienkāršoti, kā mēs varam būt pārliecināti, ka tas neattiecas uz arhitektūru?” — raksta Jaunzems-Pētersons. Labs jautājums, kuru noteikti ir vērts uzdot nākotnē.

Viena filma un divas grāmatas, kas palīdzēs izprast Latvijas paviljonu

Paviljona veidotāji savu ideju attīstīja, balstoties uz plašu kultūras un teorētisko kontekstu. Šeit ir daži darbi, kas palīdzēs jums labāk izprast šī projekta nolūku.

Noise: The Political Economy of Music, Jacques Attali

Žaka Atali — franču ekonomista, rakstnieka, bijušā Francijas prezidenta padomnieka, globalizācijas ideologa Magnum opus. Darbs veltīts mūzikas lomai politekonomikā. Arhitekts Markoss Novaks izmanto grāmatu: esejā “Lūk! Drosmīgs eksperiments atklāj latentas arhitektūras šķidrā telpā!” viņš raksta, ka lielveikals “veicina globālu dialogu, vienlaikus saglabājot sava satura unikalitāti”.

Capitalist Realism, Mark Fisher

Pazīstams britu filozofa Marka Fišera darbs, kurā viņš raksta par depresiju un depolitizāciju neoliberālisma apstākļos. Vēsturnieks Kirils Kobrins savā esejā “Omnitopia” izmanto grāmatas slavenāko frāzi — “Pasaules galu ir vieglāk iedomāties nekā kapitālisma beigas”, lai liktu paviljona apmeklētājiem aizdomāties par mūsdienu līdzību. iepirkšanās centri uz paradīzi.

Baltais troksnis, režisors Noahs Baumbachs (2022)

“Paskatieties, cik tas ir gaišs. Paskatieties, cik daudz fizisko datu ir. Viļņi un starojums. Šeit ir visi burti un cipari, visas varavīksnes krāsas, visas balsis un skaņas, visi koda vārdi un ceremonijas frāzes. Mums vienkārši ir jāzina, kā tos atšifrēt”.

Paviljona arhitekts Ernests Serbulis savu tekstu “Lielveikali kā nākotnes laboratorijas” sāk ar šo citātu no filmas. Viņš raksta, ka, lai gan veikalos nav izcilas arhitektūras, arhitektiem ir ko mācīties: tās ir ārkārtīgi funkcionālas telpas, kas var darboties 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā — un tajā pašā laikā tās ir atvērtas publikai. Tas viss padara lielveikalus par ideālu “nākotnes laboratoriju”.