Vairāki pētījumi liecina, ka cilvēki ar mājdzīvnieku mēdz vairāk kustēties, izjūt mazāk vientulības un stresa, kā arī izveido un uztur spēcīgākas attiecības ar citiem cilvēkiem. Iespējams, tāpēc arvien vairāk cilvēku izturas pret saviem mājdzīvniekiem kā pret ģimeni un vēlas ar tiem pavadīt pēc iespējas vairāk laika.
2022. gadā mājdzīvnieku skaits Eiropā pieauga par 11 % un gandrīz pusei mājsaimniecību ir vismaz viens mājdzīvnieks. Eiropā 2022. gadā bija aptuveni 340 miljoni mājdzīvnieku, galvenokārt kaķi (aptuveni 127 miljoni) un suņi (aptuveni 104 miljoni).
globalpetindustry.com
statista.com
Pēc mājdzīvnieku skaita uz 1000 iedzīvotājiem vadošās valstis ir Austrumeiropā: Rumānija, Ungārija, Čehija, Polija, kā arī Lietuva un Portugāle. Kopumā mājdzīvnieku skaits katru gadu turpina pieaugt. Ievērojamo mājdzīvnieku skaita pieaugumu mēdz saistīt ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām.
Līdz ar mājdzīvnieku skaita pieaugumu pilsētas Eiropā un Amerikā aktīvi pielāgojas mājdzīvnieku un to īpašnieku vajadzībām: pilsētplānošana un dizains, attīstība, likumdošana, tirdzniecība — vairākas nozares mainās līdz ar iedzīvotāju prasībām. Tiek izstrādāti arī lērums digitālie pakalpojumi mājdzīvnieku īpašniekiem, sākot no mikroshēmu izsekošanas programmām un beidzot ar uz Open Street Map („atvērto ielu kartes” jeb OSM) balstītiem pakalpojumiem, kas suņu īpašniekiem palīdz nokļūt vietās, kurās tiek piekoptas mājdzīvniekiem draudzīgas vērtības.
reddit.com
Pastāv dažādi pētījumi un aptaujas, kuros tiek vērtēts, cik ērtas pilsētas ir cilvēkiem ar mājdzīvniekiem. Piemēram, 2021. gadā „Money.co.uk” veiktajā pētījumā Londona tika atzīta par mājdzīvniekiem visdraudzīgāko pilsētu starp 20 visblīvāk apdzīvotajām Eiropas pilsētām.
traveler.es
Šajā reitingā pilsētas tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: iespēja ar mājdzīvniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā, mājdzīvnieku aprūpes pakalpojumu daudzveidība (veterināro klīniku, zooveikalu, mājdzīvnieku dienas aprūpes centru un frizētavu skaits), īres mājokļu skaits, kurās ir iespēju dzīvot ar mājdzīvniekiem, iespēja uzturēties ar mājdzīvniekiem kafejnīcās un restorānos, kā arī vietējais klimats. Aptaujas rezultāti ir redzami kartē:
Pētījumā norādītie parametri, kas ļauj novērtēt pilsētu draudzīgumu līmeni pret dzīvniekiem, nebūt nav izsmeļoši: tie galvenokārt raksturo uz mājdzīvniekiem un to īpašniekiem orientēto pakalpojumu jomas attīstības līmeni, iespējas dzīvot īrējamos īpašumos ar dzīvniekiem un ērtību pastaigām ar suņiem pilsētā. Tas viss ir patiešām svarīgi, toties pastāv arī citi būtiski rādītāji.
Programmu „Better Cities for Pets™” 2017. gadā izstrādāja amerikāņu uzņēmums „Mars”, lai noteiktu, vai pilsēta ir mājdzīvniekiem draudzīga, izmantojot 12, viņuprāt, svarīgākos parametrus. Papildus sabiedriskajiem pakalpojumiem, šeit tiek ņemti vērā arī atsevišķi pilsētu plānošanas, attīstības un pārvaldības aspekti kopumā. Parametri ir iedalīti četrās galvenajās jomās, kas ietekmē mājdzīvnieku un to īpašnieku dzīves kvalitāti pilsētās: patversmes, mājokļi, parki un uzņēmumi.
teletype.in
1. grupa: Dzīvnieku patversmes
- Dažādu organizāciju (patversmes, glābšanas dienesti, u.c.), kas strādā ar pamestiem dzīvniekiem, sadarbība un programmu sinhronizācija ar mērķi palielināt efektivitāti darbā, lai samazinātu bezsaimnieka dzīvnieku skaitu.
- Atvērtas un viesmīlīgas patversmes, kas veicina pamestu dzīvnieku adoptēšanas normalizēšanu, un kuras piesaista apmeklētājus, kuri vēlas ņemt dzīvnieku mājās.
- Programmas, kas humānā veidā risina klaiņojošo kaķu pārapdzīvotību. Piemēram, Iniciatīva „Trap-neuter-return” („Noķer-kastrē-atgriez atpakaļ” jeb TNR).
2. grupa: Mājas
- Īres mājokļu pieejamība, kuros var apmesties kopā ar mājdzīvniekiem. Pārcelšanās ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki atdod mīluļus patversmēm.
- Programmas un infrastruktūra, kas atbalsta īpašniekus un viņu mājdzīvniekus sarežģītās situācijās, piemēram, finansiālu grūtību laikā.
- Mājdzīvnieku infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība daudzdzīvokļu kompleksos un to rajonos. Piemēram, suņu dzirdinātavas publiskās telpās, mājdzīvnieku šveicari, mazgāšanas stacijas, pastaigu vietas.
3. grupa: Parki un publiskās telpas
- Pilsētplānošana un zaļās zonas, kurās ņemts vērā, ka dzīvniekiem ir nepieciešams aktīvi kustēties: vietas, kur suņi var brīvi skriet, ir būtiskas viņu veselībai.
- Publiski pieejamas ērtības dzīvniekiem pilsētā. Pirmkārt, dzirdināšanas strūklakas: suņiem ir nepieciešams vairāk ūdens nekā cilvēkiem, it īpaši karstā laikā. Nepieciešamas arī īpašas atkritumu stacijas ar maisiņiem un tvertnēm.
- Visaptveroša informācija par noteikumiem, kā uzturēties kopā ar mājdzīvniekiem sabiedriskās vietās. Īpašniekiem ir jāsaprot sava atbildība attiecībā ar apkārtējo cilvēku drošību. Tam nepieciešamas atbilstošas norādes un citi pārvietošanai norādošie elementi.
4. grupa: Uzņēmumi un pakalpojumi
- Vietu pieejamība dzīvniekiem: kafejnīcas, veikali un citas telpas, kuras drīkst apmeklēt ar mājdzīvniekiem. Tiesību aktos būtu jāreglamentē arī dzīvnieku īpašnieku atbildība, lai aizsargātu uzņēmumu.
- Iespēja ceļot ar mājdzīvniekiem sabiedriskajā transportā: ne tikai pilsētas, bet arī starppilesētu transportā.
- Iespēja uzturēties kopā ar mājdzīvniekiem darba vietās un pielāgot darba vidi tiem.
„Better Cities for Pets™” aktīvi sadarbojas ar pašvaldībām Amerikā un Eiropā un aizstāv viedokli, ka pilsētvides pārveidošana un mājdzīvniekiem draudzīgu vietu veidošana ir būtiska progresīva pilsētvides attīstības un pārvaldības politika: no vienas puses, tā atbilst to cilvēku prasībām un vajadzībām, kuriem jau ir mājdzīvnieki, un, no otras puses, tā maina sabiedrības domāšanu par dzīvniekiem un padara cilvēkus iecietīgākus.
Mājdzīvniekiem draudzīgas pilsētas ir pielāgotas tā, lai mājdzīvnieku īpašniekiem būtu ērti pavadīt darba un brīvo laiku kopā ar saviem mīluļiem un lai visiem procesa dalībniekiem — arī cilvēkiem bez dzīvniekiem — būtu ērti.
Vēl svarīgāk ir tas, ka mājdzīvniekiem draudzīga ir ne tikai fiziskā un digitālās vide, bet arī sabiedrības uzvedības kultūra. Tas, ka tā šobrīd tiek intensīvi attīstīta, ir gan būtiski, gan aizraujoši. Redzēsim, kas notiks tālāk.
Materiāls tika sagatavots sadarbībā ar umagamma komandu.
