Rīgas Filormonija: galvenais

Diskusijas par to, ka Rīgai vajag jaunu Filarmonijas ēku, turpinās jau vairākus gadu desmitus. 2022. gadā dome beidzot lēma par turpmāko koncertzāles atrašanās vietu — tai tiks pielāgota Rīgas Kongresu nama ēka. Projekta arhitekti tiks noteikti, pamatojoties uz starptautiska konkursa rezultātiem, kas tiks rīkots divos posmos 2023. gada laikā. Žūrija vispirms atlasīs sešas labākās koncepcijas un pēc tam atlasīs vienu finālistu.

Par konkursa objektu 

Rīgas Kongresu nams atrodas Kronvalda parkā, Rīgas centrā, Krišjāņa Valdemāra 5. Ēkas kopējā platība ir 11 041 m². Tajā ir divas zāles: galvenā ar 1142 sēdvietām un mazā ar 280 sēdvietām. Vēl nesen ēka tika izmantota sabiedriskiem pasākumiem. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā tas sāka darboties kā centrs palīdzības sniegšanai ukraiņu bēgļiem.

Paredzamais Filarmonijas Kongresu nama būvniecības uzsākšanas datums ir 2027. gads. Tas kļūs par vienu no Latvijas kultūras dzīves atslēgas punktiem un vairāku valsts galveno ansambļu rezidenci: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Latvijas Radio koris, kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Kremerata Baltica, kā arī Latvijas Radio. Bigbends – vienīgais profesionālais džeza orķestris Latvijā.

Kongresu centra arhitektūra

Šī ēka atrodas uz bulvāra gredzena, kas pieskaras Vecajai Rīgai. 19. gadsimtā šajā vietā bija koka ēka, kas piederēja Rīgas vācu strelnieku biedrībai. Pēc tam, pēc Rīgas rekonstrukcijas un vaļu nojaukšanas, teritoriju pārveidoja par Strelnieku dārzu ar šaujamu. 1931. gadā dārzs kļuva publisks.

1970. gadu sākumā Kongresu centra pasūtītājs bija Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomiteja. Tūlīt pēc atklāšanas 1981. gadā tam bija cita nosaukuma — “Politiskās izglītības nams”. Arhitektu projekta autori bija Jūris Ģertmanis un Valērijs Kadyrkovs. Viņi dod ēkai gludas līnijas, lai mīkstinātu ietekmi uz ainavu. Otrā pasaules kara beigās Ģertmanis un Kadyrkovs izveidoja virkni Rīgas svarīgu modernisma ansambļu, ieskaitot Latvijas radio un televīzijas torni Zaķusalā. Kopā ar Zāni Kalinku viņi strādāja pie “Ridzene” viesnīcas Rēmera ielā 1 (tagad Radisson Blu Ridzene).

Ēkas ārpuses apdarei tika izmantotas dolomīta plāksnes un vara lamatas, savukārt interjerā izmantoti granīts, marmors, ozols un metāls. Iekšējās telpas apkārtējas plašā foajē, centrā, kurā atrodas cilindriskā stikla lielgabals. Tā kā kongresu centru izmantoja arī partiju pasākumiem, tika ierīkota tribīne. Pēc 1991. gada 7. decembra ēka nonāca Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārziņā, un skatuvi pārbūvēja: tribīni tika noņemtas, un pašu telpu paplašināja un pielāgoja mūzikas vakariem un kino festivāliem.

Rīgas filarmoniju plāno jau 30 gadus

Vēsture ap jauna koncertzāles radīšanu ir garš un sarežģīts stāsts. Pirmo reizi ideja par plašāku un modernāku filarmoniju izskanēja jau 1990. gadu sākumā. Šobrīdē Nacionālais orķestris izmanto Rīgas Lielās ģildes galveno zāli, kas spēj uzņemt tikai 700 klausītājus, un tā tehniskais aprīkojums atstāj vēlamo. Tomēr daudzus gadus Rīgas pilsoņi nevarēja vienoties par vietu jaunai koncertzālei, tās konceptu un arhitektiem.

Sākumā gribējās būvēt no nulles: par to 2000. gadu vidū tika rīkots starptautisks konkurss, pēc kura 2006. gadā par labāko tika atzīts arhitekta Anda Sīļa projekts. 2009. gadā Helēna Demakova, kura tolaik vadīja Kultūras ministriju, parakstīja projektēšanas līgumu. Celtniecība tā arī nesākās — sākās ekonomiskā krīze, un Demakovas vietā nākusī Inguna Rībena projektu kritizēja.

No 2000. gadu beigām paralēli filarmonijas izskatīšanai plānoja Kongresu centra rekonstrukciju. 2011. gadā to vēlējās pārbūvēt par daudzfunkcionālu koncertzāli. Šim nolūkam tika izsludināts arhitektūras konkursu, kura uzvarētājiem tika atzīts birojs “Nams”. Viņi plānoja sadarboties ar arhitekta Jura Poga biroju un sākotnējā projekta autoriem Gertmani.

Pēc tam 2019. gadā Latvijas Arhitektu savienība izskatīja 36 potenciālas vietas Nacionālajai akustiskajai koncertzālei un izvēlējās sešas. No tām trīs, ieskaitot Kongresu centru, tika atzītas par vispiemērotākajām nākotnes filarmonijai. Papildus iekļaujot Kongresu namu vērtējamo objektu sarakstā, tas bija Rīgas domes iniciatīva.

Nams birojs veica padziļinātu izpēti Kongresu nama jautājumā, lai noteiktu, vai Nacionālā koncertzāle var būt saskaņota ar ierobežojumiem saistībā ar ēkas rekonstrukciju attiecībā uz tā apjomu un funkcionalitāti. Tika secināts, ka koncertzāles iekļaušana Rīgas Kongresu nama teritorijā ir iespējama, bet tā prasa kompromisus attiecībā uz telpu skaitu un izmantošanu, kā arī iekšējās un ārējās loģistikas ierobežojumiem — ja tiks atļauta Rīgas Kongresu nama paplašināšana. Visbeidzot, 2022. gada 25. maijā pilsētas dome apstiprināja projektu ēkas ietvaros.

Baltijas mūzika

Konkursa īsumā teikts: “Mūzika vienmēr ir bijusi viens no Latvijas kultūras identitātes stūrakmeņiem un tradicionāla un neatņemama latviskā dzīves gara un kultūras izpausme”. Un tie nav tikai vārdi — dziedāšanas svētki visās trīs Baltijas valstīs pulcē tūkstošiem cilvēku. Un Dziesmu un deju svētki ir viens no grandiozākajiem notikumiem Latvijas kultūras dzīvē.

Mūsdienu un senās dziesmas no Latvijas un citām Baltijas valstīm padomju gados bija nozīmīgs instruments brīvības un neatkarības cīņās. Latviešu komponists Boriss Rezniks komponēja trīsvalodu dziesmu “Atmostošā Baltija”, kas kļuva par sava veida “Baltijas ceļa” himnu — miermīlīgu publisku akciju, kas kļuva par pagrieziena punktu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēsturē.

Arhitektūras konkursa noteikumi un nosacījumi

Dalība konkursā ir bez maksas. Dalībniekiem jāizstrādā koncepcija un ģenerālplāns topošajai Filharmonijas zālei. Projektā jāiekļauj arhitektoniskie un funkcionālie risinājumi, kā arī publiskās telpas labiekārtošana ap kongresu centru. 

Filharmonijas galvenās telpas ir jauns vestibils, galvenā un mazā zāle, garderobes, biroji, tehniskā zona un pazemes autostāvvieta. Renovācijai jāizmanto kongresu centra galvenā ēka, bet ir iespējams nojaukt 1999. gadā uzbūvēto piramīdas formas stikloto piebūvi. 

Ierobežojumi

Konkursa valodas ir angļu un latviešu valoda. Pirmajā posmā var iesūtīt līdz deviņām A1 formāta informatīvajām planšetēm ar attēliem un rakstiskiem aprakstiem. Konkursa dalībniekiem jābūt pieredzei iepriekšējo piecu gadu laikā, izstrādājot sabiedrisko ēku vismaz 7000 m² platībā. Konkursā var piedalīties arhitektu studijas, kuru minimālais vidējais gada apgrozījums projektēšanas pakalpojumu jomā trīs finanšu gadu laikā bijis vismaz 200 000 eiro. 

Laiks un žūrija 

I kārta

Līdz 2023. gada 10. maijam. Iesniegšanas termiņš ir 17:00 pēc vietējā laika. Atlases kārtas beigās tiks atlasīti ne vairāk kā seši darbi. 

II kārta 

Finālistu, kas iekļuvuši īsajā sarakstā, noteikšana. Datums vēl nav zināms.

Konkursa žūrijā darbosies: Gatis Didrihsons — Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis; Juris Dambis — Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma departamenta vadītājs; Pēteris Ratas – Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs; Indra Lukina — Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vadītāja. Viņi vērtēs projektus pēc šādiem kritērijiem: 30% par pilsētplānošanu, 35% par rekonstrukcijas koncepciju un 35% par funkcionalitāti.

Balvu fonds

Katrs no sešiem atlasītajiem dalībniekiem saņems 30 000 eiro. Finālists saņems vēl 30 000 eiro un tiesības slēgt līgumu par projektēšanu 3,5 miljonu eiro vērtībā. Otrās vietas ieguvējs saņems 20 000 eiro, bet trešās vietas ieguvējs — 10 000 eiro.

Plašāka informācija ir pieejama konkursa tīmekļa vietnē, Iepirkumu uzraudzības birojā un Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Turpmākajā tekstā stāstīsim, kā izskatās jaunās filharmonijas dažādās pasaules pilsētās.