Laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit” uzsāka pirms 14 gadiem — kā atbildi ekonomiskajai krīzei. Festivāla nosaukums ir uzrunājošs: bija paredzēts, ka tas spēs izgaismot sociāli nozīmīgas tēmas un problēmas, piedāvāt alternatīvus cilvēces izdzīvošanas scenārijus un galvenais — iesaistīt sabiedrību dialogā.
Šogad “Survival Kit” notiek tandēmā ar Kauņas biennāli. Abus pasākumus vieno “attāluma draudzības”— tieši tā tiek dēvēta kopīgā programma. “attāluma draudzības” fenomenu – proti, valstu mijiedarbību postkoloniālajā un postsociālistiskajā pasaulē – pētījušas kuratores Alīsija Noka un Inga Lāce. Divu programmu galvenais jautājums: vai ir iespējamas starptautiskas savienības, kas balstītas uz draudzību, nevis varu?
Tēma aizved uz 1960. gadiem, kad Padomju Savienība un citas sociālistiskā bloka valstis piedalījās Āfrikas dekolonizācijas procesā caur kultūras programmām, kā arī ekonomisko un militāro palīdzību. Tiesa, paralēli tam notika netiešas kolonizācijas process caur sociolistiskās ideoloģijas uzspiešanu dažādos veidos.
Kauņā par biennāles sākumpunktu kļuvis centrālais pasts. Simboliska telpa, ņemot vērā notikuma tēmu. Kādreiz pasts savā starpā saistīja PSRS un pierobežas Republikas, vienlaikus būdams viens no pretošanās instrumentiem tieši zem oficiālās komunikācijas, uzraudzības un propagandas deguna.
Savukārt, Rīgā laikmetīgās mākslas festivāls iekārtojies Vidzemes tirgū.
Savā vairāk nekā gadsimtu ilgajā vēsturē šī vieta paspējusi piedzīvot uzplaukumu — ar trokšņainu tirgošanos, un norietu — ar pussabrukušu slēgtu paviljonu un gurdenu un it kā snaudā iegrimušu eksistenci.
Taču tikai mēnesi (līdz 8. oktobrim) pamestajos kioskos un putekļainajās Vidzemes tirgus plačos atkal uzvirmo dzīvība — tās visīpatnējākajās formās.
Neloģiski secinājumi no precīziem pieņēmumiem
Evita Vasiļjeva
Mākslinieces ironiskais darbs ir paša tirgus iedvesmots. Ķiršus, nektarīnus, banānus, bumbierus un ābolus viņa vērtē kā eksotiskus viesus, kas uz Latvijas leti ieradušies no Polijas, Grieķijas, Spānijas un Marokas. Tas ir starpkultūru tiltiņš.
Nākamais fakts, kas iedvesmoja mākslinieci, ir padomju tradīcija nosaukt tirgus paviljonus par godu dažādiem augļiem un dārzeņiem (tiek apgalvots, ka tādējādi tika radīta pārpilnības sajūta).
Apvienojot Latvijai eksotiskos augļus un padomju nosaukumu piemiņu, Evita Vasiļjeva radījusi nelielus absurdas un utopiskas arhitektūras modeļus. Varbūt tie tiks īstenoti transnacionālajā nākotnes kongresā?
Kāzu paklājs. Alo un Jāks
Jaanuss Samma
Igaunijas mākslinieka Jānusa Sammas darba pamatā ir tradicionālā Igaunijas kāzu tradīcija — dāvināt izšūtu paklāju ar pāra attēlu. Samma to interpretējis pa savam.
Mākslinieka radītais paklājs kalpo par veltījumu Rīgā dzimušajam dzejniekam – Kristianam Jākam Pītersonam (1801-1822) un viņa mīļotajai Alo. Pītersons pieminēja alo un aprakstīja abu maigās attiecības vairākos dzejoļos (kas tolaik tika uzskatīta par provokāciju).
Igaunija kļuvusi par pirmo postpadomju valsti, kas atļāvusi viendzimuma pāriem reģistrēt savu laulību, kamēr Latvijā tas joprojām iespējams tikai caur tiesu.
Planetārā ziedu kompozīcija
Ilona Nemeta
Šī instalācija vēsta par pēkšņām saitēm, kas veidojas starp vienu no otras tālu esošām valstīm.
Instalācijas centrā ir fotogrāfija no 70. gadiem, kurā redzams mākslinieces tēvs, kurš pavada uz ziedu izstādi “Flóra Bratislava” ieradušos delegāciju. Telpu ap fotogrāfiju rotā ziedu kompozīcijas, kā arī fotogrāfijas, kurās redzama neliela puķu ferma Etiopijā (no kurienes arī atvesti ziedi).
Ziedu ferma Āfrikā pieder mākslinieces draudzenei, ar kuru abi iepazinās jau 1980. gados. Viena nāk no Čehoslovākijas, otra – no Etiopijas, bet abas satikās Ungārijā, kad ieradās tur uz mācībām.
Ķidas
Žans Kamptčouangs
Šai instalācijai mākslinieks savācis milzum daudz visdažādāko krēslu — ar kājām un bez tām, ar norautu atzveltni un trūkstošu sēdekli, pilnībā no koka vai apvilktu ar izbalējušu audumu.
Māksliniekam krēsls simbolizē vietu, ko cilvēks ieņem dzīvē. Ja esi atradis savu krēslu, tas nozīmē, ka esi atradis savu darbu, savu misiju. Vienlaikus krēsli saistāmi ar varu, jo, runājot par politiķiem, mēs bieži lietojam šādas frāzes: “viņš ir zaudējis savu krēslu”, “viņš sēž savā krēslā”.
Mākslinieks izvietojis krēslus pa visu tirgus telpu. Tā viņš sagrauj ierobežotā vietu skaita loģiku un piedāvā visiem kopā ļauties sapņiem vai sākt diskusiju. Galvenais — gan sapņos, gan diskusijā katram atradīsies vieta.
Vairāk informācijas par Survival Kit 14
Skatīt laikmetīgās mākslas festivālu Vidzemes tirgū iespējams līdz 8. oktobrim.
