Mēs runājām par vīziju, izaicinājumiem un spilgtākajiem iniciatīvas akcentiem ar Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku un projekta “Cēsis 2025” vadītāju Ati Egliņu-Eglīti un kultūras galvaspilsētas projekta partnera – Signet Bankas – valdes locekli Inetu Doni.
Domājot par šī kultūras galvaspilsētas gada tēmu – ko tā nozīmē jums un sabiedrībai kopumā?
Atis Egliņš-Eglītis:
Kultūra prātos, pilīs un pagalmos nozīmē, ka kultūra var būt visur. Un tai ir jābūt visur. Sākot no pilīm, muižām un kultūras centriem līdz pat attālākajiem novada nostūriem. Ir ļoti svarīgi, lai kultūra sasniegtu katru iedzīvotāju un kļūtu par daļu no cilvēku domāšanas.
Mēs uzskatām, ka kultūrai ir milzīga nozīme sabiedrības saliedētības veicināšanā, ekonomiskās attīstības virzīšanā, kā arī inovāciju radīšanā un zināšanu pārnesē.
Gada atklāšana Cēsīs bija vērienīgi svētki, kuros apvienojās dažādi formāti un norises vietas. Koncertzālē kultūras galvaspilsētas gads tika atklāts ar majestātisku un svinīgu Bēthovena “Missa Solemnis” skanējumu. Savukārt bezmaksas iestudējums “Gaismas aicinājums” Vienības laukumā pārvērta pilsētvidi par vienotības un jaunu nozīmju simbolu.
Projektam veltītajā tīmekļa vietnē redzamā programma skaidri parāda, ka “Cēsis 2025” nav tikai pasākumu virkne, bet gan tālejoša kultūras iniciatīva, kas aptver dažādus formātus – no intelektuāliem forumiem līdz mākslas instalācijām, no mūzikas konkursiem līdz festivālu pastaigām un tematiskiem ekskursiju maršrutiem.
Kurš no gada programmas notikumiem jums šķiet īpaši nozīmīgs un kāpēc?
Atis Egliņš-Eglītis:
Viens no spilgtākajiem akcentiem bija multimediālais notikums “MĀLS”, kas kļuva par mūsu kultūras galvaspilsētas gada kulmināciju – spēcīgs apliecinājums mūsu kopienas radošajam spēkam. Taču tikpat nozīmīgi ir arī mazie nišas projekti, kuros Cēsu patiesais gars atklājas cilvēku idejās, drosmē un radošumā.
Cēsis ir kļuvušas par magnētu jauniem notikumiem un iniciatīvām, un ir skaidrs, ka kultūras gads nebeigsies 2025. gada 31. decembrī. Tā mantojums turpināsies gan caur iedzīvotāju radošajām ambīcijām, gan caur parakstīto memorandu par Latvijas kultūras galvaspilsētu kustības turpināšanu.
Ineta Done piebilst:
Iniciatīva “Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025” šogad kļuvusi par dzīvīgu kultūras epicentru, kur sastapšanās ar mākslu, mūziku un talantiem pārvēršas neaizmirstamā pieredzē. Cēsis sagaidīs rudeni ar spēcīgiem muzikāliem akcentiem.
Mēs patiesi varam lepoties ar Latvijas kultūras dārgumiem – māksliniekiem, mūziķiem un radošām personībām, kas ar savu izcilību nes mūsu vārdu pasaulē. Tāpēc manis izvēlētie trīs rudens notikumi Cēsīs godina spožākās Latvijas mūzikas zvaigznes.
18. oktobris: pasaulslavenās latviešu operdziedātājas Marinas Rebekas solokoncerts – viņas balss skanējusi prestižākajās operās no Berlīnes līdz Ņujorkai. Šis ir viens no šī gada grandiozākajiem kultūras notikumiem Latvijā, un mēs, Signet Banka, esam lepni būt arī šī notikuma atbalstītāji.
25. oktobris: piecu solistu zvaigznājs un kamerorķestris Sinfonietta Rīga ar pianistiem Reini Zariņu un Daumantu Liepiņu un vijolnieku Hugo Tičati Normunda Šnē vadībā.
29. novembris: LNSO simtgades gada koncerts “LNSO Rahmaņinovs, Stravinskis un Grīnups” – īpašs notikums arī Signet Bankai kā LNSO patronam. Orķestra viens no galvenajiem uzdevumiem ir būt klātesošiem Latvijas reģionos, un ir dubultprieks, ka cēsiniekiem būs iespēja baudīt simfoniskās mūzikas diženumu.
Ja būtu jādefinē šī kultūras gada misija vienā teikumā, kā jūs to formulētu?
Atis Egliņš-Eglītis:
Izmantot kultūru kā kurpju auklu, kas saista sabiedrību kopā, padarot to vienotāku un saliedētāku.
Lai stiprinātu piederības sajūtu kultūras galvaspilsētas gadam, astoņās vietās novadā izvietoti jauni vides objekti. Tie atrodas Cēsīs, Āraišos, Ieriķos, Jaunpiebalgā, Līgatnē, Priekuļos, Straupē un Vecpiebalgā. Katrs simbolizē konkrētās vietas saikni ar kultūras gadu, atspoguļo bagāto kultūras mantojumu un aicina iedzīvotājus un viesus iesaistīties 2025. gada notikumos.
Svarīgi, ka gan vizuālo identitāti, gan pašus objektus veidojuši vietējie iedzīvotāji: logotipu izstrādājis mākslinieks Jānis Bremmers, savukārt vides objektus – uzņēmums SIA “Bumbierkoks”.
Kā tiek organizēta sadarbība kultūras galvaspilsētas gada ietvaros – gan ar lielajiem partneriem, piemēram, Signet Banku, gan ar vietējām organizācijām un radošām iniciatīvām?
Atis Egliņš-Eglītis:
Mēs patiesi priecājamies sadarboties ar Signet Banku! Šī partnerība balstās kopīgās vērtībās – uzticībā, ilgtspējā un ticībā vietējo cilvēku spēkam. Mūs vieno pārliecība, ka kultūra ir mūsu tautas pastāvēšanas pamats – tā vieno, iedvesmo un stiprina kopienas izjūtu.
Ne mazāk svarīga ir sadarbība ar vietējām organizācijām un radošām iniciatīvām. Tieši kultūras un radošo kopienu daudzveidība ļauj veidot plašu un vispusīgu programmu, sasniegt dažādas auditorijas un – jā – arī attālākos pagalmus. Ļoti nozīmīgi ir arī veidot stipru partneru tīklu: viens pats vari paveikt daudz, bet ar draugiem un sabiedrotajiem – vēl jo vairāk.
Bez šiem akcentiem koncertzāles rudens–ziemas programma piedāvā bagātīgu muzikālo notikumu klāstu.
4. oktobrī: koru un vokālo ansambļu konkurss
18. oktobrī: Marina Rebeka. “Solokoncerts / Draugi – Andrejam Žagaram”
25. oktobrī: “Piecu solistu zvaigznājs un Sinfonietta Rīga”
2. novembrī: Giordano Dance Chicago (USA). “Gershwin in B”
29. novembrī: “LNSO, Rahmaņinovs, Stravinskis un Grīnups”
6. decembrī: Latvijas Radio bigbends un Latvijas Radio koris. “Veltījums Djūkam Elingtonam”
Kāds jums personīgi bijis vissarežģītākais kultūras galvaspilsētas gada organizēšanas aspekts? Un kas savukārt bijis visiedvesmojošākais?
Atis Egliņš-Eglītis:
Izaicinājumu ir bijis daudz. Viens no lielākajiem bija uzticības veidošana – gan sabiedrībā, gan kultūras organizācijās. Bija svarīgi pārliecināt cilvēkus, ka šim gadam patiešām ir nozīme, ka tas spēj nest pārmaiņas un ir ieguldītā vērts. Ne mazāk sarežģīti bija pārliecināt lēmumu pieņēmējus un kultūrpolitikas veidotājus, ka aiz simbolikas slēpjas reālas pārmaiņu iespējas pilsētai un reģionam. Un, protams, nemainīgais jebkuras vērienīgas kultūras iniciatīvas izaicinājums – resursu piesaiste un finansējums.
Tieši šo šķēršļu pārvarēšanā rodas iedvesmojošākie mirkļi: redzēt, kā soli pa solim aug uzticība, kā vienojas dažādi spēki un kā kultūra kļūst par kopīgu sabiedrības spēka avotu.
Vai ir mērķi, kas pārsniedz vietējo ietekmi, piemēram, kultūras tūrisma veicināšana vai auditorijas piesaiste ārpus Latvijas?
Atis Egliņš-Eglītis:
Mēs uzskatām, ka Latvijā būtu jāievieš Latvijas kultūras galvaspilsētas programma. Mūsu pieredze rāda, ka šādas iniciatīvas sekmētu pašvaldību attīstību, veicinātu lokālpatriotismu un stiprinātu cilvēku piederības sajūtu savai vietai un valstij. Tieši tāpēc šogad mēs parakstījām kopīgu memorandu, ka Latvijas valstij kopumā būtu jāīsteno šī iniciatīva.
Mūsu pieredze interesē arī citas pašvaldības. Parasti kultūrai Latvijas pašvaldībās nav tik liela loma, taču mēs esam pacēluši to pavisam citā līmenī.
“Cēsis 2025” ambīcijas sniedzas pāri vietējām robežām. Ir jau parakstīts memorands, kas iestājas par nepārtrauktu Latvijas kultūras galvaspilsētu programmu visā valstī. Šī gada mantojums turpināsies arī pēc decembra, atstājot mantojumā jaunas tradīcijas, stiprākas partnerības un dziļāku piederības sajūtu – gan Cēsīm, gan, cerams, Latvijai kopumā.
