Pamatojoties uz iepriekš minēto, valsts ir uzsākusi vērienīgu būvniecības atbalsta programmu. Tas nav mēģinājums atdzīvināt tirgu par katru cenu. Mērķis ir saglabāt reģionu cilvēkkapitālu, noturēt speciālistus un nodrošināt skolu, slimnīcu un uzņēmumu ilgtspējīgu darbību. Izpētījām, kādi projekti šodien tiek īstenoti Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Daugavpilī un citās pilsētās, un kas īsteno šos projektus — privātais tirgus vai valsts.
Būvniecības jaunais raksturs
Eksperti uzsver: šeit nevar runāt par pilnīgu stagnāciju. Būvniecība turpinās, bet mainās tās daba. Arvien biežāk mājas tiek celtas nevis investīciju pieprasījuma apmierināšanai, bet konkrētu vajadzību risināšanai — speciālistu piesaistei, ekonomikas stabilizācijai un demogrāfijai.
Mājokļi pakāpeniski pārstāj būt investīciju produkts un kļūst par sociālās un personāla politikas instrumentu.
Daudzos gadījumos tiek runāts par pieejamiem īres vai pašvaldības mājokļiem. Projekti tiek īstenoti ar pašvaldību līdzdalību, ar ALTUM atbalstu, caur Eiropas fondiem vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formātā.
Valsts ALTUM personā tieši norāda, ka low-rent projekti ir galvenais reģionālā atbalsta virziens. Jau 2024. gadā ar institūcijas atbalstu startēja sešu māju celtniecība ar pieejamu īri — tie ir vairāk nekā 420 jauni dzīvokļi reģionos. Kopumā plānots izbūvēt vismaz 467 dzīvokļus.
Tiesības uz šādiem īres dzīvokļiem iegūst mājsaimniecības, kuru ienākumi ir zemāki par noteikto slieksni. Maksimālā likme ir 6,39 eiro par kvadrātmetru ar ikgadējo indeksāciju. Salīdzinājumam tirgus noma reģionos svārstās 8-12 eiro par m ² robežās.
Liepāja: rets privātās iniciatīvas piemērs
Liepāja joprojām ir viens no retajiem reģionālajiem centriem, kur saglabājas pamanāma privāto attīstītāju aktivitāte. Šeit tiek īstenoti nelieli daudzdzīvokļu māju projekti ar 10-20 dzīvokļiem 3-5 stāvu augstumā. Platības — 35-70 m ², cenu diapazons — ap 1200-1600 eiro par m ². Tie ir ekonomiskās un komforta klases mājokļi bez pārmērīgas infrastruktūras, kas orientēti uz vietējo pieprasījumu.
Starp aktīvākajiem darboņiem ir “Hagberg Development”, kas īsteno īres dzīvokļu projektus, un SIA “BG Nams”, kas būvē energoefektīvas mazstāvu mājas pilsētas centrālajā daļā. Pilsētā darbojas arī vietējie attīstītāji, kas attīsta neliela mēroga projektus Dzintaru ielas un Ezerkrasta rajonos — formāts variē no mazdzīvokļu mājām ar 8-16 dzīvokļiem līdz vairāku sekciju rindu mājām ar atsevišķām ieejām.
Atsevišķais virziens — vēsturisko ēku rekonstrukcija, pielāgojot tās dzīvojamajai funkcijai, tai skaitā projekti ar arhitektu biroja “JA.Architects” līdzdalību Jaunās ostmalas rajonā.
Neraugoties uz privātajām iniciatīvām, tirgus ir fragmentārs un neveido vērienīgu būvniecības vilni — atšķirībā no pieejamās īres valsts programmām, kas kļūst par sistēmisku attīstības dzinējspēku.
Valmiera un Jelgava: mājoklis kā kadru piesaistes stratēģija
Valmierā galvenā loma ir pašvaldībai. Šeit tiek būvētas 4-5 stāvu low-rent mājas ar dzīvokļiem 30-65 m ² platībā. Projektus realizē pašvaldības uzņēmums “Valmieras namsaimnieks” ar ALTUM atbalstu. Būvniecības darbus MONUM.
Pilsēta atklāti runā par mērķi — ārstu, skolotāju, inženieru piesaisti. Mājokļi kļūst par personāla politikas sastāvdaļu.
Jelgava demonstrē vienu no sistēmiskākajiem piemēriem. Ganību ielā 54 jau atklāta pirmā māja ar 58 dzīvokļiem — Latvijā pirmā piecstāvu ēka ar koka karkasu. Blakus tiek būvēts otrs analogs objekts. Projektu realizē SIA “Jelgavas īres nami”.
Mājokļu izīrēšana ir orientēta uz speciālistiem, jaunajām ģimenēm un iedzīvotājiem no pašvaldības īres reģistra. Tos nav paredzēts pārdot privātajiem investoriem.
Pāreja uz sistēmu modeli
PPP programmas “Īres mājokļi speciālistiem” pirmā kārta paredz 1290 energoefektīvu dzīvokļu būvniecību. Piedalās Rīga, Tukums, Jēkabpils, Cēsis, Gulbene un Daugavpils.
Tā ir Latvijas jaunāko laiku vēsturē apjomīgākā publiskās un privātās partnerības programma mājokļu nozarē.
Līgums paredzēts uz 25 gadiem. Privātais partneris strādā pēc DBFMO modeļa — projektē, būvē, finansē, pārvalda un apkalpo. Pēc termiņa beigām objekti pāriet pašvaldību īpašumā.
Paralēli tiek gatavota otrā kārta 11 pilsētām. Kopējā līguma vērtība — 384,46 miljoni eiro bez PVN.
Reģionālo tirgu šodien neveido pircēju pieprasījums, bet gan valsts stratēģija. Privātais kapitāls darbojas piesardzīgi, bet iniciatīvu uzņemas pašvaldības un valsts.
Faktiski veidojas jauns reģionālā mājokļu tirgus modelis — vadīts, nevis uz tirgus principiem balstīts. Mājoklis vairs nav investīciju tirgus aktīvs un kļūst par reģionu ekonomiskās ilgtspējas elementu.
