Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss parasti saistās ar festivāliem, izstādēm un vietējā tūrisma uzplaukumu, taču aiz šīs redzamās daļas slēpjas daudz sarežģītāks un laikietilpīgāks process. Daudzām pilsētām tas nav tikai kultūras notikums vien, bet gan instruments, lai pārdefinētu savu lomu reģionā, valstī un Eiropas mērogā. Aplūkosim Kauņas, Oulu un Liepājas piemērus, cik dažādi tas var ietekmēt pilsētas statusu, sākot no darba ar kolektīvo atmiņu līdz reģionālās identitātes attīstībai un pilsētvides transformācijai.
Ko nozīmē European Capital of Culture
European Capital of Culture programma aizsākās 1985. gadā kā Eiropas Savienības iniciatīva, kuras ietvaros vienai vai vairākām pilsētām ik gadu uz vienu gadu tiek piešķirts “kultūras galvaspilsētas” statuss. Pilsētas tiek izvēlētas konkursa kārtībā: tās iesniedz pieteikumus ar kultūras programmas koncepciju un attīstības stratēģiju, kam seko daudzpakāpju atlase, kurā piedalās Eiropas eksperti. Uzvara nozīmē ne tikai simbolisku statusu, bet arī pieeju finansējumam, starptautiskajām partnerībām un kultūras institūciju, kā arī tūristu uzmanību.
Sākotnēji European Capital of Culture programmas mērķis bija demonstrēt Eiropas kultūru daudzveidību, taču laika gaitā tā ir kļuvusi par pilsētpolitikas instrumentu. Praksē tas nav tikai “pasākumu gads”, bet gan pamatīgs sagatavošanās process piecu līdz septiņu gadu garumā, kas ietver kultūras programmas izstrādi, investīciju piesaisti un infrastruktūras pārmaiņu uzsākšanu. Pats titula gads ir drīzāk redzamā daļa, sava veida skatlogs, savukārt par veiksmes kritēriju uzskatāms tas, kas paliek pēc programmas beigām: ilgtermiņa izmaiņas pilsētā un tās attīstībā.
Kauņa: kultūra kā identitātes pārvērtēšana
Kauņas pieredze, 2022. gadā nesot European Capital of Culture titulu, lielā mērā balstījās uz divām pamatidejām: pilsētnieku, jo īpaši jauniešu, iesaistīšanu kultūras procesos un “pilsētas mītu”, kas apvieno Kauņas pagātni, tagadni un iztēloto nākotni kā veidu, kā pārvērtēt savu identitāti. Šīs tēmas caurvija visu programmu un noteica projektu loģiku.
“Kauņas mīta” koncepcija tika realizēta caur konkrētām iniciatīvām. Projekts Memory Office bija veltīts darbam ar vēsturisko atmiņu, ieskaitot starpkaru perioda kā pilsētas kultūras uzplaukuma laika pārdomāšanu. Mythical Beast of Kaunas piedāvāja iedzīvotājiem dalīties personiskajos stāstos un pilsētas leģendās, kas pēc tam tika apvienotas kopīgā naratīvā un vizuālos projektos. Paralēli attīstījās dizaina virziens, kas saistīts ar pilsētas statusu UNESCO Creative Cities Network tīklā, kur uzsvars tika likts uz iekļaujošas un pieejamas pilsētas telpas principiem.
Pēc UNESCO vērtējuma, programma veicināja kultūras vides atjaunotni, iedzīvotāju līdzdalības pieaugumu un vietējo kopienu stiprināšanu, kā arī tūristu plūsmas palielināšanos pēc pandēmijas. Tajā pašā laikā daļa iniciatīvu — no izglītības programmām līdz vietējiem kultūras projektiem — turpināja attīstīties arī pēc 2022. gada. Rezultātā galvenais ieguvums bija saistīts ne tik daudz ar pasākumu mērogu, cik ar ilgtspējīgu līdzdalības praksi, profesionālo kontaktu un kultūras infrastruktūras izveidi, kas turpina ietekmēt pilsētas attīstību.
Oulu: no pilsētas uz reģionu
Somijas pilsētas Oulu pieeja 2026. gada European Capital of Culture programmai atspoguļo pavisam citu stratēģiju, kur uzsvars no pilsētas tiek pārnests uz plašāku reģionu. Oulu gadījumā programmā ir iekļautas 39 kaimiņu pašvaldības visā Ziemeļsomijā, un pati iniciatīva tiek veidota kā decentralizēta kultūras ekosistēma, nevis pasākumu kopums vienā centrā.
Koncepcija Cultural Climate Change veido visas programmas ietvaru, apvienojot ekoloģijas, ziemeļu identitātes un tehnoloģiskās attīstības tēmas. Tā tiek īstenota caur simtiem projektu un vairāk nekā tūkstoti pasākumu visā reģionā. To vidū ir festivāls Frozen People, kas norisinās uz sasalušas jūras un tieši mijiedarbojas ar dabas kontekstu, kā arī “Lumo” projekti, kuros tiek izmantotas gaismas un digitālās tehnoloģijas, radot jaunas publiskās mākslas formas.
Atsevišķs virziens — Arctic Food Lab, kas apvieno ražotājus, restorānus un kultūras institūcijas, raugoties uz gastronomiju kā būtisku reģionālās identitātes daļu.
Tādējādi Oulu gadījumā kultūra netiek izmantota tikai kā rīks uzmanības piesaistīšanai vienai pilsētai, bet gan kā veids, kā sasaistīt teritoriju, stiprināt reģionālo identitāti un izveidot ilgtermiņa sadarbības modeļus starp pašvaldībām, kultūras institūcijām un vietējām kopienām.
Liepāja: sagatavošanās un pārmaiņu mehānisms
Liepāja kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā, taču sagatavošanās šim statusam sākās jau pirms vairākiem gadiem. Jau šobrīd tiek veidota vērienīga pasākumu programma: 2027. gadā Liepājā un tās reģionā plānoti vairāk nekā 500 pasākumi, tostarp izstādes, koncerti un starpdisciplināri projekti, kurus vieno kopīga koncepcija (un)rest. Starp lielākajiem notikumiem minams starptautiskais koru mūzikas festivāls Europa Cantat Festival ar vairāk nekā 3000 dalībniekiem, opermūzikas festivāls Opera by the Sea, teātra festivāls Theatre Close Up, kā arī izstādes un projekti ar starptautisku mākslinieku dalību.
Jau 2025. gadā sagatavošanās ietvaros notika 192 pasākumi, kurus klātienē apmeklēja vairāk nekā 127 000 cilvēku, kas apliecina – kultūras programma tiek uzsākta jau krietni pirms paša titula gada.
Paralēli kultūras programmai pilsēta mērķtiecīgi ievieš arī strukturālas izmaiņas. Jau vairāk nekā desmit gadus darbojas pašvaldības līdzfinansējuma programma vēsturisko ēku restaurācijai. Šajā laikā sakārtoti vairāk nekā simts objekti: atjaunotas fasādes, remontēti jumti un restaurētas zudušās arhitektoniskās detaļas. Programma ir pagarināta un turpināsies vismaz līdz 2027. gadam.
Līdztekus vēsturiskā mantojuma saglabāšanai Liepājā aktīvi noris arī jaunu mājokļu būvniecība. 2025. gads kļuva par sava veida atskaites punktu: vairākos pilsētas mikrorajonos vienlaikus tika uzsākti daudzdzīvokļu māju projekti. Tas ir būtisks grūdiens, jo pieprasījums pēc kvalitatīva un energoefektīva mājokļa Liepājā ir augsts, īpaši jūras tuvumā un pilsētas centrā. Tuvāko divu gadu laikā tirgū varētu nonākt vairāk nekā 400 jaunu dzīvokļu gan īrei, gan iegādei. Pirmos projektus plānots pabeigt jau 2026. gada rudenī, bet pārējos – 2027. gada laikā.
Izmaiņas skar arī pilsētas ekonomisko struktūru. Bijusī “Liepājas metalurga” rūpniecības teritorija pakāpeniski pārvēršas modernā biznesa un ražošanas zonā ar uzsvaru uz ilgtspējību un tehnoloģijām, bet Karostas rajons attīstās kā kultūras vieta. Gatavošanās 2027. gadam stimulē arī investīcijas tūrisma infrastruktūrā, ieskaitot viesnīcu sektora attīstību.
Aktivizējas arī viesmīlības sektors. Pieaugot tūristu plūsmai un gatavojoties 2027. gadam, parādās jauni projekti un tiek rekonstruētas esošās viesnīcas, tostarp piesaistot privātās investīcijas. Tas stiprina Liepājas pozīcijas kā nozīmīgam kultūras galamērķim.
Kopumā šie procesi parāda, ka kultūra Liepājas gadījumā kļūst par daļu no plašākas pilsētvides transformācijas stratēģijas.
No kultūras gada līdz ilgtermiņa pārmaiņām
Ir svarīgi atcerēties, ka European Capital of Culture statuss pats par sevi negarantē konkrētas pārmaiņas. Kauņā tas nostrādāja kā instruments darbam ar iedzīvotāju atmiņu un iesaisti, Oulu – veids, kā saliedēt reģionu ap kopīgu identitāti, savukārt Liepājā tas, visticamāk, nostrādās kā daļa no plašākas pārmaiņu stratēģijas, kurā kultūra iet roku rokā ar infrastruktūras, mājokļu un pilsētvides attīstību. Galvenais jautājums nav par to, kas notiek pašā „kultūras gadā”, bet gan par to, kādus procesus pilsēta paspēj iekustināt pirms tā un vai spēs tos turpināt arī pēc tam.
