Pirtis un pirts rituāli visā pasaulē piedzīvo atdzimšanu. Kā tev šķiet, kāpēc kopienas saunas šobrīd kļūst tik populāras?
Anželika
Esmu no Latvijas, un pirts kultūra ir bijusi daļa no manas dzīves jau kopš bērnības. Mana vecmāmiņa vienmēr teica, lai nāku pirtī un izbaudu tās sniegtos ieguvumus, jo tas nāk par labu veselībai. Man šķiet, ka šodien tā kļūst īpaši aktuāla, jo esam tik ļoti digitalizēti un aizvien tiešsaistē, ka pietrūkst vietu, kur veidoties īstai, nepastarpinātai saiknei starp cilvēkiem.
Kaspers
Savukārt es esmu no Dānijas, kur pirts kultūra nav tik cieši saistīta ar ikdienu. Bērnībā vienreiz biju pirtī vasarnīcā, taču tas nekļuva par regulāru ieradumu. Pirtī sāku iet, pateicoties jaunajam karstuma un aukstuma konceptam, un mani uzreiz uzrunāja kontrastu terapija. Seansi bija vadīti, mūzikas pavadībā, gandrīz kā kopīgs rituāls.
Man tas bija īpaši saistoši arī tāpēc, ka, dzīvojot ar UDHS, man parasti ātri kļūst garlaicīgi vienkārši sēdēt saunā. Šī dinamiskākā pieeja šķita daudz aizraujošāka, un man radās sajūta, ka kaut ko līdzīgu varētu ieviest arī Latvijā.
Anželika
Mēs redzam, ka šī tendence pieaug Dānijā, visā Skandināvijā, arī ASV un tādās pilsētās kā Londona. Cilvēki ilgojas pēc īstas saiknes un jaunām fiziskām telpām, kur satikties.
Kaspers
Cilvēki ir noguruši no tikšanās reizēm, kas aprobežojas tikai ar ēšanu vai dzeršanu, turklāt alkohola patēriņš samazinās. Sauna ir ļoti iekļaujoša – ikviens var atnākt un atpūsties. Tas ir vienkāršs un veselīgs veids, kā pavadīt laiku kopā.
Precizēsim atšķirību starp publiskajām pirtīm un kopienas saunām, jo tā varbūt ne visiem ir pašsaprotama.
Anželika
Latvijā publiskās pirtis visbiežāk sastopamas viesnīcās vai sporta klubos – tu atnāc, izmanto pirti un atpūties, parasti kopā ar citiem, kuri tajā brīdī tur atrodas.
Savukārt kopienas sauna piedāvā ko vairāk par vienkāršu apmeklējumu. Tā ir pieredze, ko veidojam caur rituālu. Tu piedalies aptuveni 75 minūšu karstuma–aukstuma rituālā, kam seko vēl apmēram 30 minūtes kopā būšanas – laiks sarunām ar draugiem vai jaunu cilvēku iepazīšanai. Dalīšanās šādā intensīvā pieredzē bieži palīdz cilvēkiem atvērties un veidot jaunas saiknes, un to vienmēr ir īpaši patīkami vērot.
Viena no būtiskākajām kopienas saunas iezīmēm ir kopīgā pieredze. Ar ko tā atšķiras no tradicionālās pirts kultūras Latvijā?
Anželika
Latvijā pirtis bieži ir nelielas, intīmas telpas, ko dala ar ģimeni vai tuvākajiem draugiem. Dānijā mani īpaši pārsteidza tas, ka jaunieši pirts kultūru pieņem kā nozīmīgu veselības un labsajūtas daļu, bet vienlaikus arī kā sociālu aktivitāti.
Kaspers
Un šī kopīgā enerģija ir ļoti spēcīga. Kad rituālu vienlaikus piedzīvo 35–40 cilvēki, rodas pavisam cita noskaņa. To vienkārši nav iespējams atkārtot mazākā lokā.
Bet, ja kāds vēlas atnākt viens un īpaši nesocializēties, arī tas ir pilnīgi pieņemami, vai ne?
Kaspers
Labs jautājums. Kopenhāgenā es visbiežāk izmantoju saunu viens pats – pēc saspringtām darba dienām. Atšķirība tādā vietā kā mūsējā ir tā, ka tu tiec vadīts cauri rituālam.
Tu seko noteiktai secībai – apmēram 12–15 minūtes saunā, tad auksta duša, un cikls atkārtojas. Tādā ziņā pat ir vieglāk atnākt vienam, jo visai pieredzei ir skaidra struktūra. Es redzu, ka daudzi cilvēki nāk arī vieni paši.
Nedaudz vairāk par rituāliem. Tu minēji, ka jums ir dažādas programmas un ka pamatā ir karstuma un aukstuma kontrasts. Kādas ir galvenās atšķirības starp tām?
Anželika
Struktūra vienmēr ir vienāda – 15 minūtes pirtī, kam seko 8–10 minūtes ārpus tās. Šis cikls tiek atkārtots trīs reizes.
Mums ir trīs dažādi rituāli: Miers, Plūsma un Enerģija. Atšķirības slēpjas noskaņā, mūzikā un aromterapijā.
Miers ir ļoti meditatīvs un tuvāks tradicionālajai latviešu pirts pieredzei. Enerģija drīzāk līdzinās saunas ballītei – ar enerģisku mūziku un vadītājiem, kas iesaista un uzmundrina grupu. Savukārt Plūsma ir pa vidu – rituāls ir dinamiskāks, ar lielāku brīvību kustēties un iejusties savā ritmā.
Kaspers
Saunas meistars nosaka tempu. Daži dod priekšroku intensīvākām sesijām, kamēr citi izvēlas mierīgāku noskaņu. Viesi bieži seko konkrētam meistaram – līdzīgi kā cilvēki izvēlas savu iemīļoto jogas pasniedzēju.
Mēs viņus apmācām drošībā un pamatprincipos, bet pēc tam katrs meistars rituālu interpretē savā veidā. Citi stāsta stāstus, citi sesijas laikā uzdod pārdomas rosinošus jautājumus.
Vai jums ir arī grupu nodarbības?
Kaspers
Jā, grupas var rezervēt visu saunu kopā ar meistaru – dzimšanas dienām, vecpuišu ballītēm vai kolēģu un draugu tikšanās reizēm. Savā ziņā pirtī var svinēt gandrīz jebko.
Daži cilvēki izvairās no pirts stereotipu dēļ. Kā jūs šo jautājumu risināt?
Anželika
Piemēram, daži domā, ka pirts ir vieta, kur jābūt kailam, kur cilvēki lieto alkoholu vai kur dodas tikai ar ļoti tuvu draugu loku. Tas daudziem var radīt nedrošības sajūtu un atturēt no pirts apmeklējuma.
“Mierā” mēs šos stereotipus laužam. Mēs paliekam pelddrēbēs, un tā ir arī bezalkoholiska vide. Mūsu mērķis ir radīt atvērtu un drošu atmosfēru, kur cilvēki jūtas ērti un var būt daļa no kopīgās pieredzes.
Kaspers
Pirms dažiem gadiem cilvēki Londonā vai Kopenhāgenā, iespējams, būtu teikuši “nē” saunām. Tagad tās kļūst par jaunu, veselīgu veidu, kā pavadīt brīvo laiku. Protams, tā var būt nodarbe kopā ar tuvākajiem draugiem, taču mēs vēlējāmies radīt vietu, kur arī tad, ja atnāc viens, tu tomēr jūties piederīgs.
Runājot par “Mieru” kā projektu – kā jūs to sākotnēji iztēlojāties, un kā tas izskatās realitātē? Vai tas ir tieši tas, ko vēlējāties sasniegt?
Anželika
Protams, mēs vēl esam pašā sākumā, un viss joprojām attīstās. Taču rituāli jau tagad par aptuveni 95 % atbilst tam, ko sākotnēji bijām iecerējuši. Lielākais izaicinājums šobrīd ir palīdzēt cilvēkiem izprast karstuma un aukstuma terapijas rituālu. Kad viņi to piedzīvo, tas parasti kļūst tieši tāds, kādu bijām cerējuši.
Kas bija lielākais izaicinājums, veidojot šo projektu?
Kaspers
Šobrīd mēs lielā mērā esam atkarīgi no laikapstākļiem. Ideja ir tāda, ka pieredzei daļēji jānotiek ārā – zem klajām debesīm, ar āra dušām un svaigu gaisu starp saunas sesijām. Šis gads Rīgā bija īpaši izaicinošs laikapstākļu ziņā, un tas radīja papildu grūtības.
Anželika
Šis patiesībā ir mūsu pirmais fiziskais bizness – mūsu pieredze līdz šim ir bijusi digitālajā nozarē. Protams, tas nāca ar saviem izaicinājumiem, taču mums bija svarīgi šo projektu īstenot reālajā vidē.
Kā jūs kopumā redzat publisko saunu nākotni?
Anželika
Pieaugot cilvēku interesei par veselīgāku un līdzsvarotāku dzīvesveidu, saunas neapšaubāmi kļūs arvien populārākas. Mēs arī uzskatām, ka tās arvien vairāk kļūs par sava veida “trešo telpu” socializēšanās vajadzībām.
Tāpēc plānojam atvērt vēl vairākas lokācijas visā Baltijā.
Starp citu, viena no manām šī brīža iemīļotākajām grāmatām ir populārzinātniskais darbs Outlive: Ilgmūžības zinātne un māksla, ko sarakstījis Dr. Pīters Atija. Viņš uzsver, ka daudz lielāks uzsvars būtu jāliek uz slimību profilaksi, nevis tikai ārstēšanu. Mēs ticam, ka sauna var būt neliela, bet nozīmīga daļa no šāda veselīgāka dzīvesveida.
