Kad attālinātais darbs nu ir kļuvis par jaunu normu, fokuss novirzījies uz komfortu un labklājību, nekustamo īpašumu attīstība mainās: “klusā arhitektūra” kļūst nevis par opciju premium segmentam, bet gan par bāzes kvalitātes rādītāju, kas tiešā veidā ietekmē kvadrātmetra likviditāti un cenu. Tā ir kompleksa pieeja, kas sākas jau pirms logu uzstādīšanas.
Klusā arhitektūra — pieeja projektēšanai, kurā akustiskais komforts tiek paredzēts jau pašā sākumā: no ēkas novietojuma zemesgabalā līdz pat sienu konstrukcijām, pārsegumiem un inženiersistēmām. Tas nav tikai par “biezām sienām”, bet gan par skaņas kontroli visos līmeņos — kā tā iekļūst telpā, izplatās un tiek slāpēta tās iekšienē.
Divi akustiskā komforta ienaidnieki
Rīgas iedzīvotājiem, kur vēsturiskā apbūve sadzīvo ar rosīgām ielām, akustiskais komforts sen vairs nav tikai iegriba. Latvijas būvniecības kontekstā galvenā cīņa notiek ar divu veidu trokšņiem:
Gaisā esošais troksnis: satiksme, ielu troksnis, skaļi kaimiņi.
Triecientrokšņi: soļi, priekšmetu krišana, mēbeļu pārvietošana, strukturāls troksnis no inženiersistēmām (lifti, sūkņi, ventilācija).
Tieši triecientrokšņi ir un paliek vecā fonda un nekvalitatīvo jaunbūvju galvenā problēma, kur vēlme ietaupīt uz starpstāvu pārsegumiem ir novedusi pie “skaņu kolapsa”.
Minimālās skaņas izolācijas prasības Latvijā nosaka normatīvs LBN 002-19 (“Būvakustika. Prasības ēku skaņas izolācijai”). Tomēr nekustamo īpašumu tirgus apsteidz likumdošanu. Uz kvalitāti orientēti attīstītāji jau tagad piedāvā risinājumus, kas, lai atbilstu augstajām pircēju gaidām, ievērojamipārsniedz LBN minimāli pieļaujamos rādītājus.
| Rādītāji | LBN 002-19 (Minimālās prasības) | Premium segments/ Jaunie standarti |
| Gaisā esošais troksnis | Aptuveni 52 dB (starpdzīvokļu sienas) | 55 – 58 dB un augstāk |
| Triecientrokšņi | Aptuveni 58–60 dB (starpstāvu pārsegumi) | 48 – 52 dB (jo zemāk, jo labāk) |
Ja LBN gaisa trokšņa izolācijas indekss ļauj nedzirdēt kaimiņa skaļo sarunu, tad 55-58 dB indekss garantē, ka nedzirdēsiet pat fona mūziku. Uz kvalitāti orientēti attīstītāji ir spiesti pārsniegt LBN minimālās prasības par 3-5 dB, lai būtu konkurētspējīgi komfortablu mājokļu tirgū.
Akustiskais zonējums
Kompleksas pieejas piemērs ir akustiskā zonējuma princips:
- Buferzonas: kāpņu telpas, vannas istabas vai garderobes, kas izvietotas gar kopējām sienām ar kaimiņiem vai trokšņainu ielu, kalpo kā skaņas izolācija guļamistabām.
- Divvirzienu plānojums: guļamistabas un bērnistabas ir vērstas uz klusu, slēgtu pagalmu, kamēr viesistabas un virtuves ir vērstas uz trokšņaināku fasādi.
Inženierrisinājumi ēkas iekšpusē
Akustiskais komforts — daudzslāņu aizsardzības rezultāts. Pirmā barjera ir zonējums.
Vislielākais izaicinājums ir cīņa ar triecientrokšņiem — soļu vai mēbeļu stumšanas skaņas, kas joprojām ir liela problēma vecās mājās. Mūsdienu projektos šo jautājumu risina ar tā dēvētajām “peldošajām grīdām” — slāni, kas atdala grīdas segumu no nesošajām konstrukcijām un neļauj vibrācijām izplatīties pa visu ēku.
Aizsardzībai pret gaisā esošo troksni — satiksmes vai kaimiņu radītajiem trokšņiem — izšķiroša nozīme ir masai un hermētiskumam. Daudzslāņu sienas un pareizi izvēlēti logi ar dažāda biezuma stikliem būtiski samazina skaņas iekļūšanu telpā, radot izolētu un mierīgu vidi.
Risinājumi Latvijas tirgū
Akustiskais komforts mūsdienu dzīvojamos projektos veidojas kā kompleksas pieejas rezultāts – sākot no konstrukcijām un beidzot ar inženiersistēmām un plānojumiem. Gandrīz visi attīstītāji ir vienisprātis: visa pamatā ir daudzslāņu sienu un pārsegumu konstrukcijas, kas nodrošina nepieciešamo skaņas izolācijas līmeni. Tomēr galvenā atšķirība slēpjas tajā, kā tieši šie risinājumi tiek papildināti un integrēti kopējā projektā.
Hepsor projektos uzsvars tiek likts uz inženiersistēmām: individuālās mehāniskās ventilācijas izmantošana ar rekuperāciju ļauj vēdināt telpas, neatverot logus, samazinot ielas trokšņa iekļūšanu. Apvienojumā ar pastiprinātu durvju un sienu skaņas izolāciju tiek radīta kontrolēta un stabila akustiskā vide.
Kaamos uzsvaru liek uz risinājumu agrīnu integrāciju: par akustiku tiek domāts jau projektēšanas posmā, plānojot telpu izvietojumu un tehnisko zonu izolāciju. Būtiska loma tiek pievērsta detaļām — sākot no guļamistabu izvietojuma līdz inženiersistēmu uzstādīšanai un logu izvēlei atkarībā no ēkas apkārtnes.
River Properties projektos uzmanība tiek koncentrēta uz konkrētiem izmērāmiem parametriem: paaugstināti logu, starpsienu un pārsegumu skaņas izolācijas rādītāji ļauj sasniegt jūtamu privātuma līmeni un ikdienā maksimāli samazināt gan gaisa, gan triecientrokšņus.
Bonava uzsver sistēmiskas pieejas un kvalitātes kontroles nozīmi: akustiskie rādītāji tiek pārbaudīti pirms ēku nodošanas ekspluatācijā, bet gala rezultāts ir atkarīgs ne tikai no materiāliem, bet arī no tā, kā visi elementi darbojas kopā.
Rezultātā tirgū veidojas jauns standarts: klusums vairs nav papildu priekšrocība, bet gan mājokļa kvalitātes pamatelements.
