Kasparam kafija nekad nav bijusi tikai kofeīna deva vai garša. Sarunas laikā viņš vairākkārt uzsvēra vienu domu – kafija rada mirkli. Mirkli, kurā apstāties, būt klātesošam un uztvert pasauli ar savām maņām. Pasaulē, kas nepārtraukti mudina dzīvot arvien straujākā ritmā, Aura Coffee radīta ar gluži pretēju ieceri.
Tas, ko var sajust, bet ne vienmēr ieraudzīt
Vai vari mazliet pastāstīt par to, kā radās Aura Coffee?
Grūti pateikt, kurā brīdī Aura Coffee īsti sākās. Droši vien 2016. gadā, kad vēl dzīvoju Amsterdamā.
Tolaik tur valdīja tā dēvētais trešais kafijas vilnis. Viena pēc otras vēra durvis kafejnīcas, kas piedāvāja pavisam citādu kafijas pieredzi, nekā biju pazinis līdz tam. Tieši tur pirmo reizi pa īstam iepazinu dažādas kafijas izcelsmes vietas, apstrādes metodes un garšu nianses.
Joprojām ir palicis prātā, kā nogaršoju filtra kafiju no Kenijas, kas pilnībā mainīja manu priekšstatu par to, kā kafija var garšot. No tā brīža mani aizrāva viss, kas saistīts ar kafijas kultūru – kopiena, vietas un pieredze, kas veidojas ap kafiju.
Lai gan pēc tam daudzus gadus strādāju dizaina jomā, doma par kafiju mani nepameta. Tā vienmēr bija kaut kur līdzās. Un pagājušajā gadā viss it kā salikās pa plauktiņiem – dzīve deva iespēju beidzot aizraušanos pārvērst par kaut ko taustāmu. Un tā dzima Aura Coffee.
Ko tev pašam nozīmē vārds Aura?
Manā izpratnē ‘aura’ ir kaut kas netverams, jaušams gaisā. Kaut kas tāds, ko var sajust, bet ne vienmēr ieraudzīt. Aura ir mēģinājums ietvert šo sajūtu vienā vārdā.
Domāju, ka tas attiecas arī uz kafijas baudīšanu. Kafija ļauj kaut ko piedzīvot ar maņu palīdzību, un šo pieredzi ir ļoti grūti ielikt konkrētos rāmjos.
Mūsdienās specialty kafijas pasaulē bieži vien viss tiek rūpīgi klasificēts. Šī kafija augusi noteiktā augstumā virs jūras līmeņa, ieguvusi tik un tik punktu, tai vajadzētu garšot pēc tā un tā. Taču man vienmēr licies, ka kafijai daudz svarīgāk ir tas, kā katrs to uztver tīri subjektīvi.
Kādā kafijas festivālā Tallinā vēroju, kā dažādi cilvēki degustē vienu un to pašu kafiju un raksturo to pavisam atšķirīgi. Katrs to piedzīvoja savā veidā. Vienam tā garšoja pēc avenēm, citam – pēc bietēm. Esmu arī pamanījis, ka, pasakot cilvēkam, ka kafija garšo pēc avenēm, ļoti iespējams, viņš tās arī sajutīs.
Tāpēc, manuprāt, ir vērtīgi atstāt vietu arī interpretācijai. Nemēģināt precīzi definēt, kādai kafijai vajadzētu garšot, bet ļaut katram to izbaudīt un atklāt pašam savā veidā.
No aizraušanās līdz praksei
Kā radās doma pārvērst aizraušanos ar kafiju par biznesu Latvijā?
Es pārcēlos atpakaļ uz Latviju 2020. gadā un turpināju strādāt iepriekšējā darbā. Kafija bija kaut kas, ko baudīju mājās. Pirms kāda laika draugs bija man uzdāvinājis japāņu keramikas kafijas grauzdētāju, un es sāku eksperimentēt ar pupiņu grauzdēšanu.
Lasīju grāmatas, klausījos podkāstus, un interese tikai pieauga. Tad pagājušajā gadā pienāca brīdis, kad viss it kā salikās savās vietās. Redzēju, ka arī citi man apkārt pieņem līdzīgus lēmumus – uz laiku noliek malā līdzšinējo karjeru un ļaujas kam jaunam. Tas deva drosmi arī man.
Tāpēc nolēmu paņemt pauzi savā ikdienas darbā, mesties nezināmajā un paskatīties, kur tas mani aizvedīs.
Ko tev nozīmē veidot šādu projektu tieši Latvijā?
Man šķiet, ka pēdējo piecu līdz desmit gadu laikā kafijas kultūra Latvijā ir ļoti attīstījusies. Arvien vairāk cilvēku iepazīst specialty kafiju un sāk novērtēt tās garšu. Turklāt tā vairs nav tikai šauras entuziastu kopienas interese – to bauda arvien dažādāki cilvēki.
Labu vietu, kur baudīt kafiju, netrūkst, īpaši Rīgas centrā. Tieši tāpēc mūs piesaistīja doma būt mazliet ārpus tā. Mums patika ideja darboties otrā pilsētas pusē – klusākā vidē, kur valda pavisam cits ritms.
Kāpēc pirmajai Aura Coffee kafejnīcai izvēlējies tieši Botānisko dārzu?
Tas bija viens no tiem gadījumiem, kad viss sakrita ļoti dabiski. Mana partnere Kamilla pamanīja, ka Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs meklē kafejnīcas īrnieku, un tieši tajā pašā laikā arī mēs meklējām vietu savai kafejnīcai.
Kad aizbraucām apskatīties, uzreiz sajutām īpašo atmosfēru. Tur valda miers, un tā ir pavisam citāda vide nekā citviet pilsētā. Tā ir vieta, kur patiešām var apstāties, nesteidzīgi izbaudīt tasi kafijas un uz brīdi atslēgties no ikdienas steigas.
Mēs neatradām nevienu citu līdzīgu vietu Eiropā – specialty kafijas kafejnīcu, kas atrastos botāniskajā dārzā. Tāpēc nodomājām, ka tas varētu kļūt par kaut ko patiesi īpašu – vietu, kuru cilvēki vēlas apmeklēt ne tikai kafijas, bet arī pašas pieredzes dēļ.
Mikrograuzdētava un eksperimenti
Kā notiek kafijas atlase un izstrāde?
Lielākā daļa eksperimentu notiek aizkulisēs – tā ir tā puse, ko klienti nemaz neredz. Mēs pasūtām kafijas paraugus no piegādātājiem un audzētājiem, tos grauzdējam un degustējam. Tā izvērtējam, kuras kafijas mums patīk un kuri garšu profili vislabāk atbilst tam, ko vēlamies piedāvāt.
Patiesībā viss sākas ar izejvielas iepazīšanu – tās grauzdēšanu, degustēšanu un izpratni par to.
Kad atrodam kafiju, kas mums patiešām patīk, nolemjam to iekļaut savā piedāvājumā. Un tieši tad sākas īstais darbs.
Man personīgi šī procesa daļa patīk visvairāk. Nekad īsti nezini, kas būs tālāk.
Kā kafejnīcai līdz šim ir klājies?
Viss pārsteidzoši noritēja ļoti gludi. Nebija nekādu lielu sarežģījumu, tāpēc laikam var teikt, ka bijām labi sagatavojušies.
Protams, joprojām ir lietas, ko pilnveidot – krājumu plānošana, inventāra pārvaldība un dažādi ikdienas procesi. Ir bijušas arī situācijas, kad maiņas vidū nācies aizskriet uz veikalu, jo kāds produkts beidzies ātrāk, nekā bijām paredzējuši.
Taču kopumā viss ir izdevies ļoti labi. Mums ir lielisks barista, kurš savu darbu un kafiju patiešām pārzina.
Šobrīd gribam paplašināt filtra kafijas piedāvājumu, kā arī ieviest vairāk sezonālo dzērienu – īpaši ko vieglu un atsvaidzinošu vasarai.
Nesteidzīgums kā virziens
Kas ir lielākais izaicinājums, veidojot ujn vadot Aura Coffee?
Droši vien tas, ka par darbu domā katru dienu un īsti nekad nevari no tā pilnībā atslēgties. Galvā nepārtraukti rosās domas par to, ko darīt tālāk, ko uzlabot un kā atrisināt dažādas situācijas.
Taču, ja tev patiešām patīk tas, ko dari, tas vairs nešķiet kā apgrūtinājums. Motivācija nāk no iekšienes, un gandarījums, ko tas sniedz, atsver ieguldīto darbu.
Man ir grūti iedomāties, kā to varētu darīt ilgtermiņā, ja šī joma patiesi neinteresētu.
Noslēgumā
Ko tu vēlētos, lai cilvēki atceras par Aura Coffee pieredzi?
Es ceru, ka kafijas baudīšana kļūst par ko vairāk nekā ikdienas ieradumu – par īpašu brīdi, kurā var apstāties un nesteigties.
Šeit, Botāniskajā dārzā, apkārt ir palmas, svaigs gaiss un tauriņi. Tā ir iespēja uz brīdi atrauties no ekrāniem, ikdienas steigas un visa pārējā, lai vienkārši pabūtu šajā mirklī.
Tā ir gandrīz meditatīva sajūta.
Un es ceru, ka cilvēki, dodoties prom, paņem šo sajūtu sev līdzi. Varbūt nākamreiz, dzerot kafiju kaut kur citur, viņi to atcerēsies un atkal uz mirkli piebremzēs ikdienas skrējienā.
