Kauņas arhitektūras ceļvedis – vēstures, modernisma un mūsdienu sajaukums

2015. gadā Eiropas Komisija piešķīra Eiropas mantojuma zīmi 44 starpkaru modernisma arhitektūras objektiem Kauņā. Pēc astoņiem gadiem, 2023. gada septembrī Kauņa tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, pateicoties tās plašajai starpkaru modernisma arhitektūrai. Tas bija valstī piektais kultūrvēsturiskais mantojums, kam piešķirts šāds statuss. Uzreiz pēc tam Lietuvas otrās lielākās pilsētas pašvaldība sacīja, ka teritorijas uzturēšana un aizsardzība “kļūs efektīvāka, nevis stingrāka”. “Šo nomināciju saņēmām nevis par kādām nākotnes saistībām, bet par to, ko jau esam izdarījuši,” komentēja Kauņas domes kultūras mantojuma departamenta vadītājs Sauļus Rimas.

Patiesībā pirms UNESCO statusa saņemšanas daudzas modernisma celtnes bija pedantiski saglabājuši un pētījuši mākslas vēsturnieki. Tajās joprojām ir daudz oriģinālu detaļu, arī kokgriezumi, vitrāžas un pat pilnīgi saglabājušies interjeri, kas 20. gs. pārmaiņu laikos nebija visai izplatīta parādība. Turklāt šīs arhitektūras popularitāti nodrošina valdība, kultūras darbinieki un aizrautīgi cilvēki. Līdz ar to ēkas kļuva ne tikai par tūrisma objektu, bet arī nozīmīgu pilsētas zīmola un tēla sastāvdaļu.

Kas padara Kauņas modernismu unikālu

Kauņa joprojām ir īsta “laika kapsula”, saglabājot 20. gs. 20. un 1930. gadu atmosfēru. Pilsētas unikālā starpkaru arhitektūras koncentrācija kopā ar labi saglabātajiem kultūras orientieriem  ļauj apmeklētājiem atkāpties dzīvespriecīgā pagātnē, kas jūtama vēl šodien. Lai gan agrīno modernismu parasti pārstāv atsevišķas ēkas un rajoni, Kauņā tas veido veselu apkaimi – ap 6000 ēku, no kurām sastāv pilsētas holistiskais ansamblis. Aptuveni 1500 no tām ir koncentrētas Pasaules mantojuma teritorijā un pārstāv  20. gadsimta sākuma Austrumeiropas un Centrāleiropas modernisma vietējo  versiju.

Šī arhitektūras pārpilnība skaidrojama ar to, ka starpkaru periodā galvaspilsētu pārcēla uz Kauņu pēc tam, kad Viļņu ieguva Polija. Kad 1919. gadā Kauņa pēkšņi saņēma šo statusu, tā izauga divās straujās attīstības desmitgadēs. Šo divdesmit gadu laikā pilsētas platība pieauga septiņkārtīgi, kā rezultātā izveidojās arhitektoniskais “zelta laikmets” –  īss, bet ļoti dzīvīgs, iespaidīgs un nozīmīgs arhitektūrai Lietuvā un citur.

Arhitektūras vēsturnieki šo fenomenu nosaukuši par “optimisma arhitektūru”. Modernisma stils bija ideāls jaunajai Lietuvas valstij, tikko kļuvušai neatkarīgai no impērijas. Arī tagad šī arhitektūra turpina atspoguļot vietējo iedzīvotāju daudzveidīgās vērtības un centienus: tā simbolizē viņu tieksmi radīt dzīvespriecīgu vidi, ko iedvesmojušas pēckara cerības uz nākotni un ticība savam radošajam potenciālam, neskatoties uz izaicinošiem politiskiem un ekonomiskiem apstākļiem.

Ko apskatīt no modernisma

Kauņa dižojas ar divām UNESCO atzītām teritorijām – Naujamiestis un Žaliakalnis. Naujamiestis, kas lietuviešu valodā nozīmē “Jaunpilsēta”, atrodas vecpilsētas austrumu malā un stiepjas gar Nemunas upes ieleju. Plānota 1847. gadā ar ortogonālo režģi, teritorija saglabāja šo izkārtojumu ievērojamās augšanas laikā no 1919. līdz 1939. gadam. Laika gaitā tā attīstījās par Kauņas administratīvo centru, kurā atrodas nozīmīgas valdības un administratīvās ēkas. To vidū ir arī bijusī Lauksaimniecības banka (1935. gadā projektējis Karolis Reisonas, tagad Kauņas Tehniskās universitātes centrālā ēka), bijusī krājbanka (1940. gadā projektējuši Arnas Funkas, Ādolfas Lukošaitis un Bronius Elzbergas, tagad Kauņas pilsētas pašvaldība) un bijusī Darba palāta (1940. gadā projektējuši Ādolfas Lukošaitis un Antanas Novickis, tagad Kultūras centrs).

Vairākus no šiem objektiem plānojis pazīstamais arhitekts Vītautas Landsberģis-Žemkalnis, tostarp bijušo tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameru (1938, tagad publiskā bibliotēka), rajona pašvaldību (1933, tagad policijas štābs) un Fiziskās kultūras pili (1934, tagad Lietuvas Sporta universitāte).

Pilsētas galvenajā bulvārī Laisves aleja (lietuviesu val. – Brīvības aleja) iespējams apskatīt bijušo Pažanga (lietuviešu val. – progress) ēku. Tas bija izdevējdarbības un izplatīšanas uzņēmums, ko 1928. gadā izveidoja valdošā nacionālistu partija prezidenta Antanasa Smetonas vadībā. Uzņēmuma galvenajā mītnē, kas būvēta 1934. gadā pēc inženiera Feliksa Vizbaras projekta, bija izvietotas dažādas ar partijām saistītas organizācijas.

Vizbaras izveidoja ēkas galveno fasādi kā telpisku un kultūras kompozīciju, izmantojot pieeju, ar kuru viņš jau bija eksperimentējis bijušajā pasta nodaļā Laisves alejā. Tajā pašā teritorijā atradīsiet vēsturisko kinoteātri Romuva (arh. Nikolajus Mačiuļskis, 1940) – nelielu Art Deco pili, kas savu funkciju saglabājusi līdz pat šai dienai. Blakus Laisves alejai, A. Mickeviča ielā 19 noteikti nevajag paiet garām Virsnieku klubam (arh. Stasis Kudokas, Kazis Kriščiukaitis, Jonas Kova-Kovalskis, 1937) ar smalku un sarežģītu modernisma un etnisko iezīmju sajaukumu.

Nesteidzīgā pastaigā gar kokiem apaugušo Putvinska ielu redzamas vairākas ievērojamas ēkas, no kurām daudzas bijušas ievērojamu mediķu, juristu un pilsētas amatpersonu bijušās privātās rezidences. Starp nozīmīgiem apskates objektiem ir iespaidīgais M.K. Čurļoņa mākslas muzejs (arh. Vladimiras Dubeneckis, Karolis Reisonas, Kazis Kriščiukaitis, 1936), veltīts lietuviešu gleznotājam un komponistam; dodoties tālāk pa ielu – Kauņas mākslinieku nams. To projektējis Landsberģis-Žemkalnis 1930. gadā un tajā atradās lasītavas un uzstāšanās zāles. Sākotnēji tas tika piedāvāts Svētā krēsla sūtņiem, taču viņi tur tā arī īsti neapmetās.

Putvinska ielas austrumu galā ejiet gar parku un atklājiet  vēl vienu ikonisku celtni. Šī unikālā ēka, ko 1928. gadā cēla Jakubs Peras, ir vienīgais Amsterdamas skolas arhitektūras stila paraugs šajā rajonā, ko raksturo tā izliektā fasāde. Vienā no 1464 kvadrātmetru lielajiem dzīvokļiem atrodas Karoļa Baņa un Petaras Gaidamavičus dibinātais Amsterdamas skolas muzejs – viņi atbildīgi arī par Art Deco muzeju tikai divu kvartālu attālumā. Muzejs aicina apmeklētājus ieiet labi saglabātā perioda interjerā, kas piedāvā ieskatu pirmās Lietuvas Republikas laika dzīvē  un starpkaru perioda cerīgajā noskaņā. Plānojiet divu stundu ekskursiju; biļetes jāiegādājas iepriekš.

Sagatavojies ceļojumam pa modernisma Kauņu

Zemāk atrodamajās saitēs jūs radīsiet vēl vairāk iedvesmas un Kauņas modernisma atrašanās vietu.

• Modernisma ceļvedis
  Vispārīga karte modernisma arhitektūrai Kauņā ar starpkaru perioda nozīmīgo arhitektu īsajām biogrāfijām un citu noderīgu informāciju.

• Art Deco Kaunas
  Atšķirībā no vairāk izteiksmīgā un funkcionālā modernisma Vācijā un citās valstīs Kauņas starpkaru modernismam piemita Art Deco radniecīga elegance un izsmalcinātība. Sekojošās vadlīnijās apkopoti svarīgākie un iespaidīgākie šāda rakstura objekti. Karte sagatavota ar  arhitektes un Kauņas starpkaru arhitektūras ekspertes Jolitas Kančienes palīdzību.

• Lietuvas modernistu pilsēta
  Žurnāla Monocle video eseja par Kauņas garu, vietām un cilvēkiem, kas uztur kultūras gaisotni dzīvu. Filmēts īsi pirms tam, kad Kauņa 2022. gadā kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu. 

• Žaliakalnis
  Ceļvedis uz Zaļo kalnu – vienu no diviem nozīmīgākajiem modernisma objektiem Kauņā. Sadalīts septiņos tematiskajos maršrutos: no vispārīgākajām Zaļā kalna vietām līdz maršrutiem caur slavenu personību mājām.

• Google Arts and Culture: Kaunas
  Interaktīvā mājaslapa piedāvā padziļinātu Kauņas bagātīgā arhitektūras mantojuma izpēti, pievēršoties tā transformācijai par Lietuvas pagaidu galvaspilsētu starpkaru periodā. Tajā izceltas modernisma celtnes, kultūras orientieri un galvenās vēsturiskās vietas, sniedzot vizuāli saistošu pieredzi, kas ar karšu, fotogrāfiju un stāstījumu palīdzību parāda pilsētas evolūciju.

• KAUŅAS MODERNISMS – OPTIMISMA ARHITEKTŪRA
  Vēl viens atmosfērisks video par pilsētas transformāciju starpkaru periodā – šoreiz tapis sadarbībā ar ievērojamiem Lietuvas arhitektūras vēsturniekiem Mariju Dremaiti, Giedri Jankevičūti un Vaidas Petruli.