Gen-Z paaudze (dzimuši 1997.—2012. gadā) veido arvien lielāku sabiedrības daļu un 2030. gadā tā būs jau 30 % pasaules darbaspēka. Latvijā šobrīd jau gandrīz 15 % darbspējas vecuma iedzīvotāju ir Gen-Z paaudze, kas uzaugusi digitālajā laikmetā un kuras prasībām jāpielāgo arī darba vide. Saskaņā ar CSP datiem, vairāk nekā 170 000 Gen-Z paaudzes Latvijas iedzīvotāju ir 20–29 gadu vecumā. Viņi ir nozīmīga darba tirgus daļa un pretstatā stereotipiem – vēlas strādāt arī birojā, bet tikai tad, ja birojs ir viņiem piemērots. Jauno profesionāļu prasības attiecībā uz darba vidi ietekmē darba devējus, nekustamā īpašuma attīstītājus un biroju arhitektus.
Pētījumi un aptaujas pasaulē liecina, ka Gen-Z paaudze, salīdzinot ar citām, visvairāk dod priekšroku darbam birojā. Piemēram, konsultāciju uzņēmuma “Gallup” 2025. gada maija aptaujas dati rāda, ka tikai 23% Z paaudzes darbinieku ar hibrīda darba iespējām izvēlētos strādāt pilnībā attālināti, un tas ir zemākais rādītājs, salīdzinot ar pārējām paaudzēm. 2026. gada “Gallup” pētījumā īpaši Gen-Z paaudze (44 %) un tie, kas strādā attālināti (41 %), norāda, ka iemesls, kāpēc viņi zaudē piederības sajūtu darbavietai, – jo darba vide šķiet izolēta un bezpersoniska.
Savukārt “Deloitte” 2026. gada globālā pētījuma “Gen Z and Millennial Survey” dati rāda, ka līdzās jēgas sajūtai darbā Gen-Z paaudzei viena no svarīgākajām darba vides kvalitātēm ir iespēja veidot cilvēciskas saiknes un draudzību kolektīvā – un tas ietekmē to, kā tiek projektēti un iekārtoti biroji.
Birojs jau transformējas no darba funkcijas uz pieredzes nodrošināšanu, kļūstot par daudzfunkcionālu vidi, kam jāveicina labbūtība, piederības sajūta un profesionālā izaugsme.
Kā ir Latvijā?
“Preses Nama Kvartāla” — viena no lielākajiem topošajiem biroju centriem Rīgā — iznomāšanas vadītāja Jekaterina Zariņa norāda, ka jaunās tendences jau tagad ietekmē to, kā uzņēmumi arī Rīgā izvēlas un plāno savus birojus.
Preses Nama Kvartāls līzinga vadītāja
“Uzņēmumi, kas orientējas uz jaunākas paaudzes darbiniekiem un plāno savu darbību ilgtermiņā, pielāgo telpu izkārtojumu un dizainu tam, lai darba vide ne tikai būtu funkcionāli izcila, bet arī sniegtu to pieredzi, ko meklē jaunie profesionāļi. Galvenokārt tiek domāts, kā telpa ir strukturēta, — lai tā ir caurspīdīga, atvērta, uz sadarbību vērsta un vienlaikus piedāvā arī tik nepieciešamās socializēšanās, atpūtas un arī privātuma, klusuma zonas, kur atjaunot enerģiju vai koncentrēties,” komentē Jekaterina Zariņa.
Piemēram, konsultāciju uzņēmums “Deloitte”, kas darbību pārcels uz biroja centru “Preses Nama Kvartāls”, savu jauno biroju jau iekārto un plāno atbilstoši jaunāko darba ņēmēju vajadzībām.
“Deloitte” vadošā partnere Baltijas valstīs Kristīne Jarve norāda, ka modernas darba vides pamatā nav tikai tehnoloģijas vai biroja dizains — tās centrā ir cilvēki.
“Mūsu jaunais birojs ir veidots, domājot ne tikai par to, kā strādājam šodien, bet arī par to, kā mainās darbinieku vajadzības un gaidas nākotnē. Veidojot jauno Deloitte biroju, esam ņēmuši vērā, ka mūsdienu darbs neaprobežojas ar vienu fizisku darba vietu — birojs tiek veidots kā daļa no plašākas darba pieredzes,” uzsver Kristīne Jarve.
Vadošā partnere
No elastīgām darba vietām uz personalizētu darba pieredzi
Elastīgas darba vietas modelis bez konkrēti norādīta personalizēta darba galda pēdējos gados kļuvis populārs, jo uzņēmumos tika ieviests elastīgs, daļēji vai pilnībā attālināts darbs. Taču Gen-Z paaudze dod priekšroku iespējām darba vietu personalizēt, kas rada stabilitātes un piederības sajūtu, līdz ar to darba vietas tiek ierīkotas vairāk noslēgtas vai tām tiek plānots vairāk vietas, norobežojumi.
Paralēli mainās arī telpas struktūra — “open-space” telpas tiek zonētas ar stikla vai citu veidu sienām, tiek pievienotas dažādas citas telpas vai zonas, piemēram, nodalītas vietas tiešsaistes sapulcēm, tiek ierīkotas klusuma telpas u.tml.
Kristīne Jarve norāda:
“Deloitte plānotā jaunā Rīgas biroja dizains un funkcionalitāte jau atbilst vairākām jaunākajām globālajām tendencēm. Birojā paredzētas dažādas zonas atšķirīgām vajadzībām — koncentrētam individuālam darbam, komandu sadarbībai, tikšanām un neformālām sarunām. Tāpat ņemam vērā, ka mūsdienu darbs neaprobežojas tikai ar vienu fizisku atrašanās vietu, tāpēc biroju veidojam kā daļu no plašākas darba pieredzes, kur klātienes un digitālā sadarbība organiski papildina viena otru.
Ne tikai ēdamtelpa. Kafijas, tējas, uzkodu vietas
Viens no redzamākajiem biroju plānojuma virzieniem pēdējos gados ir kopīgo zonu paplašināšana un dažādošana. Agrāk birojam pietika ar nelielu virtuvi, kurā ir kafijas automāts, ledusskapis un galds, taču mūsdienīgos birojos šīs telpas vai zonas tiek plānotas daudzveidīgāk: kafijas un tējas vietas, uzkodu bāri, neformālākas “lounge” zonas, kur organizēt tikšanās.
Tas saistīts ar darbinieku vajadzību pēc cilvēciskas saiknes. Un biroju dizaineri un attīstītāji to ņem vērā jau projektēšanas stadijā.
Kristīne Jarve norāda, ka daba vides veidošanā nozīmīgs šķiet “Deloitte” 2026. gada “Gen Z and Millennial Survey” uzsvērtais secinājums par draudzības lomu darba vietā.
“Darbinieki, kuriem veidojas ciešas attiecības ar kolēģiem, ne tikai jūtas laimīgāki, bet arī biežāk vēlas ilgtermiņā palikt organizācijā. Tas parāda, ka veiksmīgu darba vidi neveido tikai procesi, tehnoloģijas vai telpas, to veido arī cilvēciskas attiecības un piederības sajūta. Tāpēc, veidojot jauno biroju, esam domājuši ne tikai par vietu darbam, bet arī par vidi, kur satiekas cilvēki — mūsu darbinieki, klienti un sadarbības partneri. Tieši šīs cilvēciskās saiknes ilgtermiņā veicina lielāku iesaisti, stiprākas komandas un kopīgu izaugsmi,” viņa uzsver.
Ilgtspējas sertifikācija – ne tikai tendence vai kaprīze, bet atbilstība vērtībām un rūpes par veselību
Gen-Z paaudze īpaši pievērš uzmanību uzņēmuma vērtībām un ilgtspējas principiem, tādēļ biroju ēku būvēšana atbilstīgi starptautisku energoefektivitātes standartu (BREEAM, LEED) prasībām kļūst par vienu no faktoriem darba devēja izvēlē.
Taču ilgtspēja jaunajiem profesionāļiem nav tikai jautājums par uzņēmuma reputāciju vai ietekmi uz vidi. Biroju atbilstība starptautiskiem ilgtspējas kritērijiem nozīmē arī augstāku darba vides kvalitāti ikdienā – efektīvāka gaisa apmaiņa, stabila temperatūra, kvalitatīvs apgaismojums, akustika ir būtiski faktori veselībai.
“Preses Nama Kvartāla” biroju ēka plānota kā gandrīz nulles enerģijas ēka ar BREEAM Excellent sertifikātu, un papildus temperatūras kontrolei tajā tiks regulēts arī gaisa mitruma/sausuma līmenis, kā arī sapulču telpās ir paredzēti CO2 mērītāji.
Infrastruktūra labbūtībai un biofilais dizains
Gen-Z paaudze sagaida, ka darba vide palīdzēs ne tikai strādāt efektīvi, bet arī justies labi, līdz ar to ne mazāk svarīgas ir atpūtas zonas un iespēja būt klusumā — tas palīdz atjaunot koncentrēšanās spējas un mazināt stresu.
Arī dabīgs apgaismojums, zaļie augi, kvalitatīva gaisa apmaiņa un citi biofilā dizaina elementi kļūst par standartu birojos, kas orientēti uz nākotnes darba tirgu.
Iespējas veselīgam dzīvesveidam
Arī infrastruktūra, kas ērti atbalsta rūpes arī par fizisko veselību, ir būtiska.
“Nomnieki arvien biežāk interesējas, vai ēkā vai tās tuvumā ir pieejama sporta zāle, vai biroju centrā ir dušas, velonovietnes un citi risinājumi, kas palīdz uzturēt veselīgus ikdienas paradumus. Jaunajiem profesionāļiem ir svarīgi, lai darba vide atbalstītu līdzsvarotu dzīvesveidu arī ārpus tiešajiem darba pienākumiem. Mūsdienīgs birojs tiek plānots kā daļa no plašākas pilsētvides ekosistēmas, kur ikdienā pieejamas gan sporta, gan atpūtas iespējas — papildus jau esošajai infrastruktūrai, pie Preses Nama Kvartāla, Daugavas kanāla tuvumā, tiks labiekārtota vairāk kā 14 000 m² teritorija ar atpūtas un aktīvitāšu zonām,” norāda Jekaterina Zariņa.
