Latvijas Leļļu teātris

Pirmā ēka un tās funkcijas

Pirmais šīs adreses teritorijas attīstības projekts tika iesniegts būvvaldē 1879. gadā. Plānots bija brauktuves, staļļu un dzīvojamās ēkas būvniecība. Tika projektēta divstāvu ēka ar U–veida plānojumu.

1911. gadā arhitekts Ernests Pole šajā vietā projektēja jaunu jūgendstila ēku. Ņemot vērā tās līdzību ar iepriekšējo plānojumu, šķiet, ka ēka netika pilnībā pārbūvēta, bet gan atjaunota. Tika saglabāta U–veida ģeometrija, sienu plānojums un fasāde ar skatu uz Krišjāņa Barona ielu.

Ernesta Pola projektētā ēka, visticamāk, tika pabeigta 1924. gadā. Savukārt 1926. gadā Rīgas pilsētas būvvaldē tika iesniegti detalizēti telpu funkciju plāni.  Ēkā bija viena galvenā zāle ar kāpnēm un tualetēm. Telpas galvenokārt tika izmantotas kā krātuves un noliktavas. Ēkas vidū atradās kāpnes un terase, kas savienoja abus ēkas korpusus.

Zooloģiskais dārzs ēkā

1933. gada septembrī Rīgas Mākslinieku biedrība vērsās Rīgas pilsētas būvvaldē ar lūgumu izvietot un izstādīt dzīvniekus divstāvu mūra ēkā Krišjāņa Barona ielā 16/18. Atļauja tika izsniegta, un tādējādi tagadējā leļļu teātra telpās savulaik atradās zooloģiskais dārzs proti, organizācija ar nosaukumu “Latvijas mazais zooloģiskais dārzs — dzīvnieku ziemas mītne”. Tomēr par šo zoodārzu ir saglabājies ļoti maz informācijas.

Līdz 1937. gadam ēkā atradās ne tikai kinoteātris, bet arī dažādas darbnīcas un tirdzniecības uzņēmumi. Tolaik celtniecības birojam iesniegtie ēkas stāvu plāni atklāj, ka tās tika pilnībā izmantotas. Pirmā stāva kreisajā korpusā atradās aptieka, mehāniskās darbnīcas un dzīvojamās telpas ar virtuvi. 

Otrajā stāvā atradās apavu darbnīca, adīšanas fabrika, noliktavas un dzīvokļi. Pirmā stāva labajā korpusā atradās Motmillera sporta preču veikals, stikla slīpēšanas darbnīca, tipogrāfija un vēl divas mehāniskās darbnīcas. Labā korpusa otrajā stāvā atradās noliktavas, pastmarku fabrika, aušanas fabrika, kā arī ādas apstrādes un mehāniskās darbnīcas.

Leļļu teātra dibināšana

Otrā pasaules kara laikā ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 piedzīvoja jaunu vēstures posmu, kuras saknes meklējamas tālu aiz Rīgas robežām. 1942. gadā, Krievijas pilsētā Ivanovā, evakuētajā Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī tika izveidota leļļu teātra grupa. Šo grupu vadīja dzejniece Mirdza Ķempe un rakstnieks, tulkotājs Jānis Žīgurs, uzstājoties ar izrādēm evakuētajiem latviešiem un karavīriem, lai viņus uzmundrinātu.

Pēc atgriešanās Latvijā grupas pirmā uzstāšanās notika 1944. gada 3. oktobrī, Daugavpilī, uz kinoteātra skatuves. Jau nākamajā dienā, 1944. gada 4. oktobrī, tika pieņemts oficiāls lēmums par Latvijas PSR Leļļu teātra dibināšanu. Drīz pēc tam teātris pārcēlās uz Rīgu, sākotnēji apmetoties Jura Alunāna ielā, bet vēlāk — bijušajā kinoteātrī “Aina” Vaļņu ielā. Taču teātra pastāvīgas mājvietas meklējumi turpinājās.

Ēku Krišjāņa Barona ielā 16/18 atklāja Leļļu teātra direktors Arnolds Burovs, kurš ierosināja padarīt to par teātra jauno mājvietu. Kā rezultātā, ēka tika nodota Latvijas Leļļu teātrim, kur tā darbojas vēl šodien.

Leļļu teātra zāle tika iekārtota bijušajā kinozālē. Tomēr vecā “Radio Modern” kinoteātra skatuves dziļums bija nepietiekams teātra izrādēm, tāpēc tika uzbūvēta jauna skatuve un orķestra bedre. Tolaik Latvijas Leļļu teātris bija vienīgais pasaulē, kurā izrādes pavadīja dzīvā mūzika.

Saskaņā ar teātra arhīva dokumentiem 1983. gadā ēkas stāvoklis bija kritiski pasliktinājies. Taču pilnvērtīgi remontdarbi tika uzsākti tikai 1990. gadā, un teātrim nācās uz laiku pārcelties uz citu vietu. Neraugoties uz grūtajiem laikiem Latvijā, galu galā tika veikts ēkas kapitālais remonts. Tika nostiprināti pamatu pāļi un pabeigti citi būtiski darbi, kas ļāva saglabāt vēsturisko ēku un nodrošināt tās turpmāku izmantošanu.

Leļļu teātris mūsdienās

1994. gadā, īsi pirms 50 gadu jubilejas svinībām, teātris saskārās ar negaidītu izaicinājumu — prasību atdot ēku pirmskara īpašnieku mantiniekiem. Vairāku gadu garumā pušu starpā turpinājās lietvedība, taču galu galā teātris panāca labvēlīgu iznākumu. 2001. gadā Leļļu teātris oficiāli kļuva par ēkas likumīgo īpašnieku.

Tomēr divdesmit gadus vēlāk, ēku bija nepieciešams modernizēt. 2021. gadā sākās remontdarbi, kas piespieda Leļļu teātra radošo komandu uz laiku atbrīvot vēsturiskās telpas. Nesen veiktā renovācija bija vērsta uz energoefektivitātes uzlabošanu, tostarp jaunas ventilācijas un apkures sistēmas uzstādīšanu, kas samazinās enerģijas patēriņu par 50%. Lai gan fasāde tika saglabāta, tās krāsa tika atjaunota, lai atbilstu autentiskai paletei, kas atklāta arhitektūras izpētes laikā.

Turklāt teātris ieguva jaunas telpas. Bijušais leļļu muzejs ir pārveidots par nelielu mēģinājumu zāli jaunajiem māksliniekiem, kā arī par bērnu izrāžu norises vietu, kur bērni var aktīvi iesaistīties aktivitātēs izrāžu ietvaros.

Šodien Latvijas Leļļu teātra ēka Krišjāņa Barona ielā 16/18 ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” un tiek uzskatīta par nozīmīgu kultūrvēsturisku pieminekli.