
Jūgendstils
Teikas izskats krasi mainījās 20. gadsimta 30. gados, kad šeit tika uzbūvētas simtiem mājas funkcionālisma un Art Deco stilā. Taču līdz mūsdienām ir saglabājušies vairāki koka jūgendstila arhitektūras paraugi, kurus projektējis Jānis Alksnis – viens no slavenākajiem Latvijas arhitektiem. Viņa darbos bieži sastopami dekoratīvi gotikas elementi – tādā veidā viņš pārinterpretē un aktualizē viduslaiku motīvus, kas bija populāri dažādās pasaules valstīs.
Jāņa Alkšņa galveno darbu vidū apskates vērta ir 1909. gadā celtā restaurētā koka māja Brīvības ielā 203a, kura izceļas uz kopējā fona. Līdzīga, šī paša arhitekta projektēta, ēka apskatāma Balasta dambī 38. Dažu minūšu gājiena attālumā no pirmās mājas Ropažu ielā 19A atrodas trīsstāvu ēka (1911) strādniekiem ar nelielām istabām un koplietošanas tualeti. Blakus palikušas vairākas līdzīgas mājas.

booking.com

rentinriga.lv
Grāmatnīcu tīkla “Zvaigznes grāmatnīca” Biķernieku ielā 19 atrodas labi restaurētā koka mājā no 20. gadsimta sākuma, ko arī ir vērts novērtēt tiem, kuri mīl tā laika ēkas.
Unikāls piemērs jūgendstila savienojumam ar nacionāliem latviešu motīviem – Krusta baznīca Ropažu ielā 120. 1908.–1909. gadā tās arhitekti Vilhelms Bokslafs un Edgars Frīzendorfs radīja vienu no retajiem 20. gadsimta sākuma baznīcu arhitektūras paraugiem Latvijā, kurā notiek nacionālā stila meklējumi – aktuāls, bet uzmanīgs attiecībā uz pagātnes tradīcijām. Tas pirmām kārtām izpaužas fragmentārā dabīgā akmens izmantojumā, kas atgādina Latvijas lauku sētu laukakmeņu apbūvi, kā arī slīpo un pakāpienu jumtu formā. Pildrežģis uz sienām liecina par vācu kultūras spēcīgo ietekmi.

pexels.com, Pēteris Rezņikovs
Brīvības ielas un Gustava Zemgala gatves krustojuma rajonā ir saglabājušās vairākas vecās RVR rūpnīcas ēkas – Rīgas Vagonbūves rūpnīca. Kopš 1895. gada, kad rūpnīca tika dibināta, līdz mūsdienām saglabājies izteiksmīgs ūdenstornis ar koka virsotni.
Liela nozīme Teikas arhitektoniskajā izskatā ir VEF elektrotehnikas rūpnīcas ēku kompleksam. Aiz izteiksmīgās neogotikas ēkas ar augstiem logiem un Zeva skulptūru, kas celta 1899. gadā pēc Heinriha Kārļa Šēļa projektiem, slēpjas, viena no pasaulē slavenākā arhitekta, Pētera Bērena darbs. 1912. gada ēka ir viegli atpazīstama pēc tās augstā torņa, kura augšpusē ir izgaismots rūpnīcas logotips. Tās stilā skaidri redzama tendences maiņa: būtībā šī ir pāreja no 19. un 20. gadsimta mijas jūgendstila un eklektikas uz savam laikam novatorisku funkcionālismu. Interesanti arī tas, ka Pēteris Bērens bija vadošais konsultants-dizainers vācu uzņēmumā AEG, ar kuru 1904. gadā apvienojās Latvijas VEF rūpnīca (tolaik VEF saucās Union).
Funkcionālisms un Art Deco 20. gadsimta 20. un 30. gados
Visā pasaulē 20. gadsimta 20. un 30. gados arhitektūras jomā norisinājās jaunu izteiksmes līdzekļu meklējumi, kas saistīti ar tipveida būvniecības, tehnoloģiju attīstību un līdzšinējās eklektikas noraidīšanu ar atsaucēm uz pagātnes stiliem. Arhitektūras virzieni veidojas divos galvenajos virzienos: racionālais modernisms (šī laika latviešu modernisms tiek saukts par funkcionālismu) un dekoratīvāks Art Deco. Teikā jūs atradīsiet lieliskus šo māksliniecisko novirzienu piemērus.
Par saikni starp jūgendstilu un vizuāli askētisku funkcionālismu var saukt mājas Ropažu ielā 130–138. Šis ir viens no pirmajiem piemēriem tipveida mājokļu izveidē neatkarīgajā Latvijā. Tās celtas 1926.–1927.gadā pēc Pāvila Dreimaņa projekta. Nedaudz agrāk, 1925. gadā, līdzīgs 11 māju komplekss jau atradās Liepājas ielā. Katrā ēkā ir seši divstāvu dzīvokļi. Māju forma ir ļoti vienkārša, un gandrīz vienīgie dekoratīvie elementi ir trīsstūrveida pilastri šķērsgriezumā, vizuāli izceļot katru divu dzīvokļu sekciju, un frontoni ar dekoriem egles formā. Šīs detaļas joprojām saglabā gotiskās arhitektūras garu, kas 19. un 20. gadsimtu mijā bija populārs Latvijas arhitektu vidū. 20. gadu beigās un 30. gados dekors gandrīz pilnībā izzuda no Teikas arhitektūras.

Vienu no interesantākajiem Art Deco un funkcionālisma piemēriem jūs atrodīsiet Zemitāna laukuma teritorijā. Tieši laukumā atrodas klasisks Latvijas funkcionālisma arhitektūras paraugs – 4–5 stāvu ēka, kurā savulaik atradās kinoteātris “Teika”. Šī ēka celta 1933.–1937.gadā pēc, viena no slavenākajiem tā laika inženieriem, Teodora Hermanovska projekta. Starp citu, šis kinoteātris vēlāk deva savu nosaukumu visai teritorijai. Vēl joprojām uz fasādes saglabājusies tā metāla izkārtne, kas izgatavota 20. gadsimta pēdējā trešdaļā. Tajā pašā ēkā atrodas kafejnīca ar tādu pašu nosaukumu, kuru bieži apmeklē vietējie iedzīvotāji.
Iesakām apskatīt arī mājas Laimdotas ielā 30 (funkcionālisma ilustratīvs piemērs; arhitekts Eduards Bēthers, 1937) un Laimdotas ielā 14 (Art Deco stila paraugs, kas pastāvēja paralēli funkcionālismam).

rixriga.weebly.com

ritvars.wordpress.com
Neoklasicisms
Neoklasicisma pazīmes Latvijas arhitektūrā parādījās jau 20. gadsimta 30. gados – tad daudzas pasaules valstis no inovatīva modernisma virzījās uz klasisko arhitektūru. Īpaši tas jūtams ēkās, kas celtas (un projektētas, bet neuzceltas) 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē – Kārļa Ulmaņa prezidentūras laikā.
Pēc Otrā pasaules kara beigām un ilgstošas Padomju Savienības okupācijas sākuma Latvijā, jauni neoklasicisma projekti ieguva pompozā ampīra stila iezīmes – tā laika PSRS galvenais valsts stils. Labs šādas arhitektūras piemērs – VEF Kultūras pils Ropažu ielā 2. Šī masīvā ēka celta no 1951. līdz 1960. gadam pēc Nikolaja Semenova projekta. Stingra simetrija, masīvs portiks, svinīga monumentalitāte – tas viss šeit ir atrodams un raksturīgs tā sauktajam Staļina impērijas stilam, kas nosaukts padomju līdera un diktatora vārdā. Pēc Staļina nāves 1953. gadā un varas maiņas PSRS sākās “cīņa pret pārmērībām” un dekors no arhitektūras uz ilgu laiku pazuda. Bet VEF Kultūras pili tomēr nolēma pabeigt, vadoties pēc sākotnēja projekta. 2016.–2017. gadā ēka rekonstruēta, saglabājot tās vēsturisko izskatu.

Photo: Gunārs Birkmanis

vefkp.lv
Brīvības ielā ir daudz neoklasicisma stila māju. Viena no pamanāmākajām atrodas iepretim VEF Kultūras pilij – Brīvības ielā 234. Tā celta 1951. gadā pēc arhitekta Kārļa Ruda projekta. Uzmanīgākie skatītāji tās fasādē atklās nacionālos dekoratīvos elementus.
Stāsta turpinājumu par Teikas arhitektūru lasiet nākamajā rakstā. Tajā uzzināsiet par ēkām, celtām laika periodā no 1960. līdz 2020. gadam.