Jēzus baznīca
Rīgas Jēzus baznīca tiek uzskatīta par vienu no lielākajām koka celtnēm ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Tas ir izcils klasicisma arhitektūras paraugs, kas celts laika posmā no 1818. līdz 1822. gadam pēc vācbaltiešu arhitekta Kristiāna Frīdriha Breitkreica projekta. Īpašu uzmanību piesaista tās neparastais plānojums – ēka veidota astoņstūra formā ar četriem izvirzītiem jomiem. Centrālā torņa augstums sasniedz 37 metrus. Baznīcas interjers tika atjaunots 1938. gadā.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir dibināts 1924. gadā. Šeit vienuviet ir apkopoti tradicionālās arhitektūras paraugi no visiem pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem: Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas.
Starp vairākiem desmitiem muzeja eksponātu īpaši iesakām nepaiet garām Usmas koka baznīcai, kas celta 1704. gadā, un kurā brīnišķīgi saglabājies vēsturiskais interjers. Tāpat vērts aplūkot holandiešu un vācu tipa vējdzirnavas.
Pēdējais koka nams
1904. gadā Rīgas centrālajā daļā – Daugavas labajā krastā, dzelzceļa loka iekšpusē tika noteikts aizliegums būvēt koka mājas. Mūra ēkas tika uzskatītas par izturīgākām un ugunsdrošākām, turklāt tās ļāva izbūvēt vairākos stāvos. 20. gadsimta sākums iezīmēja aktīvu būvniecības bumu, kad pilsētā strauji norisa daudzdzīvokļu ēku celtniecība.
Zīmīgi, ka koka nams Tallinas ielā 49 tika pabeigts tieši aizlieguma ieviešanas gadā. Tā autors ir Jānis Alksnis, kurš plašāk pazīstams kā izcils Rīgas jūgendstila arhitektūras lielmeistars. Vērienīga ēkas rekonstrukcija tika veikta simts gadus vēlāk 2004. gadā.
Ķīpsala – koka arhitektūras patvērums
18. gadsimta koka nams Ogļu ielā 8 tika restaurēts un 2006. gadā pārvietots no Aristida Briāna ielas 11. Darbi tika veikti pēc “Zaigas Gailes biroja” projekta. Rekonstrukcijas gaitā vēsturiskā ēka tika papildināta ar mūsdienīgu piebūvi.
Mūsdienās Ķīpsala un tās apkārtne ir vieta ar īpaši kvalitatīvi saglabātu un atjaunotu Rīgas koka arhitektūru. Viena no tādām ēkām ir dzīvojamā ēka Zvejnieku ielā 14A, kura tika uzcelta 1908.–1909. gadā pēc arhitekta Eižens Laubes projekta. 2005. gadā namā tika veikta restaurācija pēc “Zaigas Gailes biroja” projekta.
Māja ar ķenguru
Viena no neparastākajām pilsētas mājām atrodas Ķīpsalā, Balasta dambis 60. Viens no stāstiem par to, kā uz šī nama fasādes parādījās ķengura skulptūra, ir sekojošs.
2000. gadā zemesgabalu iegādājās kāds austrālietis vārdā Lenokss. Tobrīd šeit jau atradās sena, vēsturiska māja. Jaunais īpašnieks tās vietā plānoja uzcelt modernu ēku, taču, saskaroties ar stingrajiem kultūrvēsturiskā mantojuma nojaukšanas ierobežojumiem, ātri vien zaudēja interesi par šo projektu. Vēlāk viņš īpašumu pārdeva laulātajam pārim – Mārim Gailim un Zaigai Gailei.
Jaunie īpašnieki vairāk nekā simt gadus veco namu rekonstruēja, bet par piemiņu austrālietim uz jumta uzstādīja metru augstu bronzas ķengura figūru. Starp citu, Zaiga Gaile ir viena no Latvijā pazīstamākajām arhitektēm, kura specializējas tieši koka arhitektūrā, savukārt viņas vīrs Māris Gailis ir uzņēmējs un bijušais politiķis.
Ķengura skulptūras autors (2005. g.) — tēlnieks Gļebs Panteļejevs, savukārt senā nama rekonstrukcijas projektu izstrādāja arhitektu birojs “Zaigas Gailes birojs“.
Žaņa un Johannas Lipkes memoriālais muzejs
2005. gadā uzņēmējs Māris Gailis nodibināja nevalstisko organizāciju “Žaņa Lipkes memoriāls”. Pēc trim gadiem Ķīpsalā tika ielikts pamatakmens Žaņa un Johannas Lipkes memoriālam – Latvijas “Taisnīgajiem starp tautām”, kuri Otrā pasaules kara laikā izglāba desmitiem ebreju dzīvību.
Memoriālā muzeja būvniecība pēc “Zaigas Gailes biroja” projekta noslēdzās 2012. gadā. Tas atrodas vietā, kur Žanis un Johanna Lipke zem šķūņa ierīkotajā patvertnē slēpa no geto izglābtos cilvēkus.
Muzeja arhitektoniskais tēls ir atsauce uz vēsturiskajiem Ķīpsalas zvejnieku un jūrnieku šķūņiem, kas tradicionāli tika celti no koka un salmiem. Pati ēka simbolizē šķūnīti, kurš kara laikā kalpoja par patvērumu, savukārt tās koncepts sasaucas arī ar Noasa šķirsta tēlu.
