Mūsdienās Rīgas Melnais Balzams ir viens no atpazīstamākajiem Latvijas zīmoliem. Logotips norāda, ka dzēriens Latvijā tiek ražots kopš 1752. Gada — uz šo datumu atsaucās senākie dokumenti ar balzama recepti. Tas nozīmē, ka balzams, iespējams, ir viens no vecākajiem biteriem Eiropā.
Balzama pirmssākumi
Hanzas savienībā augu balzami izplatījās no 13. līdz 17. gadsimtam, pateicoties Eiropas tirgotājiem. Par pirmo no tiem uzskata Marko Polo: 13. gadsimta beigās slavenais venēciešu ceļotājs no Ķīnas atveda pirmos zāļu uzlējumus, kurus lietoja ārstniecībā.
Nav skaidrs, kurš tieši izgudroja vietējo dzēriena paveidu. Pirmās balzama receptes datējamas ar 16. gadsimtu, taču precīzais datums un autora vārds ir zudis. Kopš 18. gadsimta tas tiek saistīts ar farmaceitu Abrahamu Kunci. Tiek uzskatīts, ka Kunce iedvesmojies no degvīna zāļu uzlējuma, ko vācu tolaik zobārsti izmantoja kā anestēzijas līdzekli.
Par šī „brīnumainā balzama” īpašībām farmaceits rakstīja 1762. gada avīzes sludinājumā:
„Tas noder visādos gadījumos — gan drudža, vēdera krampju, zobu, galvassāpju, apdegumu, apsaldējumu un sastiepumu, audzēju, indīgu kodumu, roku un kāju lūzumu, īpaši slēgtām, durtām brūču gadījumos. Visbīstamākās brūces var izārstēt piecu, ne vairāk kā sešu dienu laikā.”
Taču visspilgtāk balzāmu reklamēja Katrīna II. Imperatore, kas nesen bija ieņēmusi troni, ieradās Rīgā 1764. gadā. Ceļojuma laikā viņa saslima — saskaņā ar dažādām versijām viņu mocīja vai nu hollika, vai stipras galvassāpes. Neviens no ārstniecības līdzekļiem, ko ieteica viņas personīgais ārsts, nepalīdzēja; tad Katrīna saņēma Kunces dzērienu.
Ķeizariene bija tik pārsteigta par balzama dziednieciskajām īpašībām, ka piešķīra farmaceitam ekskluzīvas tiesības to ražot. Šis monopols ļoti palīdzēja viņa biznesam. Tomēr dzēriena stiprums bija tikai 16 procenti alkohola, un to varēja pārdot tikai kā medikamentu — to aizliedza pārdot krodziņos un citās izklaides vietās.
Pēc Kunces nāves balzama ražošanu turpināja Rīgas tirgotājs Semjons Ļeļuhins. Viņš 1789. gadā ieguva ekskluzīvu atļauju no Sanktpēterburgas Medicīnas padomes, kā arī Senāta atļauju ražot un pārdot balzamu. Ļeļuhins organizēja vērienīgu ražošanu savā rūpnīcā Lielajā Klīversalā (šobrīdējā Āgenskalnā), piegādājot līdz 15 000 māla pudeļu gadā.
Balzams bija īpaši pieprasīts Napoleona karu laikā: karavīri to dzēra ne tikai, lai sasildītos un atveseļotos, bet arī gatavoja no šī dzēriena kompreses ar etiķi. Laikmetnieki liecināja, ka šādā veidā dzēriens palīdzēja anestezēt un dziedēt dūruma brūces.
rigablack.com
19. gadsimta vidū ražošanu pārņēma austriešu uzņēmējs Alberts Volfšmits (Albert Wolfschmidt), kurš 1845. gadā atvēra degvīna rūpnīcu Mārstaļu ielā 23. Volfšmits pārdeva „Īsto Rīgas Kunces zāļu balzamu” kā „izklaides dzērienu” un palielināja tā stiprumu līdz 45%. Taču, spriežot pēc tā laika reklāmām, balzams darbojās arī kā līdzeklis „kuņģa stiprināšanai”, „pret saaukstēšanos”, „pret apdegumiem”, „pret reimatismu un jebkuras daļas stīvumu”, „pret zobu sāpēm”, kā arī pret ilgām pēc mājām” — t. i., jūras slimību.
Pirmā pasaules kara laikā Volfšmits bija spiests pamest Rīgu. Pirmajā Latvijas Republikā balzama ražošana neapstājās, un uzņēmēja vārds uz etiķetes tika saglabāts: dzēriens tika ražots ar zīmolu „A. Volfšmita fabrika. Rīga, Latvija”.
Nozušana un atgriešanās
Balzama recepte vienmēr bijusi slepena: saskaņā ar tradīciju tikai galvenais meistars un divi viņa mācekļi zināja pilno sastāvu un ražošanas metodi. Pēc Volfšmita aiziešanas šo noslēpumu saglabāja liķiera meistaru Šrāderu dinastija. Taču Rīgā viņiem ilgi palikt neizdevās — pēc Otrā pasaules kara sākuma viņi aizbrauca uz Vāciju, neatklājot recepti pat toreizējam Volfšmita firmas īpašniekam. 1940. gadā, pēc padomju karaspēka ienākšanas Latvijā, rūpnīca tika nacionalizēta un ieguva nosaukumu „Rīgas rauga un liķieru fabrika. Agrāk „Wolfschmidt”.”
Un šeit leģendārā dzēriena vēsture uz īsu brīdi tika pārtraukta — recepte līdz pat 20. gadsimta 50. gadiem tika uzskatīta par zudušu. Tā kā Latvija atradās padomju okupācijas apstākļos, dzēriena atdzimšana ieguva lielu simbolisku nozīmi. To pārņēma Rīgas spirta rūpnīca, kas tagad pazīstama kā „Latvijas Balzams”,. Galvenā persona šajā procesā bija tehnoloģe Maiga Podračniece, kura ražošanā bija nostrādājusi jau 36 gadus.
Piecus gadus slepeni no saglabājušajiem paraugiem un dokumentiem rekonstruēja recepti, veica neskaitāmus eksperimentus un degustācijas, cenšoties atveidot oriģinālo garšu un aromātu; šis rūpīgais darbs tika atzīts par veiksmīgu 1954. gadā, kad balzama ražošanu beidzot atsāka. Kopš tā laika tā sastāvs un ražošanas metode nav mainījusies. 1976. gada 26. novembrī, 22 gadus pēc receptes atjaunošanas, tika saražots miljonais Rīgas Melnā balzama dekalitrs.
Savā ilgajā pastāvēšanas vēsturē dzēriens ir ieguvis daudzus apbalvojumus starptautiskās izstādēs. No 1865. līdz 1935. gadam vien tas ieguva 33 zelta un sudraba medaļas, tostarp Grand Prix Pasaules rūpniecības izstādē Parīzē 1900. gadā un Grand Prix 1860. gadā Sanktpēterburgas izstādē. Mūsdienās medaļu skaits ir pārsniedzis simts. Balzams 2006. gadā ieguva galveno balvu Maskavas Prodexpo izstādē.
Sastāvdaļas, ražošana un garšas
Rīgas Melnais balzams tiek veidots no 25 sastāvdaļām, no kurām viena tiek turēta noslēpumā. Pārējās 24 ir dabiskas, tostarp 17 augu ekstrakti. Tās galvenokārt ir saknes, garšvielas un garšaugi, piemēram, baldriāns, vērmele, melnie pipari, ingvers, Peru balzama eļļa, drudzene un drudzenes sakne, asinszāle, liepas zieds, bērza pumpuri, piparmētra, ozola miza, apelsīna mizas, aveņu sula, mellenes un brūklenes. Lielākā daļa sastāvdaļu ir vietējās izcelsmes, piemēram, bērzu pumpuri tiek vākti Ķemeru purvos.
Papildus augu sastāvdaļām dzēriena pagatavošanā izmanto īpaši sagatavotu filtrētu ūdeni, visaugstākās tīrības pakāpes graudu spirtu, brendiju, dabīgu medus aromatizētāju un uz vietas ražotu dedzinātu cukuru (kas piešķir dzērienam melno krāsu).
Ražošanā izmanto unikālu vienas mucas infūzijas tehnoloģiju. Alkohola un ūdens maisījumam pievieno augu sastāvdaļas, lai iegūtu „Rīgas Melnā balzama esenci”, pēc tam to sajauc ar citām sastāvdaļām — medu, dedzināto cukuru un dabīgām augļu sulām.
Papildus oriģinālajai garšai ir arī variācijas ar upeņu, ķiršu, tropisko augļu, kafijas un šokolādes aromātu.
Vēl viena Rīgas balzama autentiska iezīme ir keramiskā pudele, kurā tas nāk. Izņemot etiķetes un māla konkrēto toni, dizains un cilindriskā forma kopš 19. gadsimta praktiski nav mainījusies un līdz at to kļuvusi par vēl vienu nepārtrauktas tradīcijas simbolu.
Lai dzērienu padarītu lētāku, Ļeļuhina vadības laikā balzama pudelēm sāka izmantot mālu, nevis stiklu. Keramika ne tikai aizsargā saturu no saules gaismas un temperatūras svārstībām, bet arī uzlabo infūzijas procesu sešus mēnešus pēc iepildīšanas pudelēs.
Kā pareizi baudīt balzamu
Balzamu var baudīt vienu pašu, ar vai bez ledus, vai kā piedevu — ar tēju, kafiju vai saldējumu, kā arī kokteiļos. Zīmola mājaslapā un „Youtube” kanālā iesaka to izmantot kā bāzi dažādiem dzērieniem, piemēram, „Black Shooter shot” ar persiku sulu un kokteilī „Black & Stormy” ar ingvera alu un degvīnu. Upeņu balzams tiek izmantots kokteilī „Caipirinha” ar laimu un brūno cukuru, savukārt kafijas biteri tiek pievienoti „Cherry Espresso” long dzērienam ar ķiršu sulu.
Kur pirkt un pagaršot Rīgā
Farmaceita Kunces laikā Rīgas balzamu pārdeva Mencendorfa nama aptiekā. Mūsdienās to var atrast gandrīz visur: to pārdod lielākajā daļā lielveikalu un alkohola veikalu. Oficiālie tirdzniecības partneri un to atrašanās vietas Latvijā un citās valstīs ir norādītas zīmola mājaslapā. Lai tos apskatītu, noklikšķiniet uz pogas „Buy now” lapas augšējā labajā stūrī.
Labākā vieta, kur nobaudīt balzamu, ir Vecrīgas bārs „Black Magic”. Tajā ir jūtama 18. gadsimta atmosfēra, un ir izstādīts eksponāts ar 24 dzēriena sastāvdaļām — visām, izņemot slepeno. Degustācija maksā 23 eiro un notiek „slepenā alķīmiskā laboratorijā, kur pat sienas atdzīvojas”. Degustācijas komplektā ir vairāki balzama veidi ar dažādām garšām, kā arī „Rīgas samagons”, kafija, ūdens un šokolādes trifeles.
Turpat varat arī nobaudīt dažādus balzama kokteiļus: „Riga Ice Tea” ar apelsīnu liķieri, degvīnu, rumu un „Coca-Cola” (14 eiro), „Riga Blackcurrant” ar karstu upeņu sulu, kanēli un krustnagliņām (9,60 eiro), „Riga Black Magic” ar dzirkstošo vīnu (9,60 eiro).
