Suņiem draudzīga infrastruktūra Rīgā

Šis nav mūsu pirmais raksts sērijā par mājdzīvniekiem draudzīgu vidi. Mēs jau esam skaidrojuši, kāpēc ir svarīgi, lai pilsētā ērti justos ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, un kas tieši ir mājdzīvniekiem draudzīga vide. Mums ir arī Rīgas ceļvedis speciāli suņu īpašniekiem. 

Latvijā kaķi ir populārāki par suņiem, taču kopš 2010. gada to mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir kaķis, ikgadu samazinās, bet to mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir vismaz viens suns, turpina pieaugt. Tie nav absolūtie, bet gan relatīvie rādītāji: tie liecina, ka kopumā interese par suņiem Latvijas iedzīvotāju vidū pastāvīgi pieaug. 

No 2021. gada 27% mājsaimniecību Latvijā ir vismaz viens suns. Tas ir diezgan augsts rādītājs citu Eiropas valstu vidū, īpaši salīdzinājumā ar Ziemeļvalstīm. 

Kaķi lielākoties dzīvo mājās, bet suņi pastāvīgi saskaras ar pilsētvidi: tie ir jāizved pastaigā vismaz divas reizes dienā. Šobrīd Rīgā ir reģistrēti aptuveni 42 000 suņu, bet 2022. gada sākumā to bija aptuveni  37 000. Šis skaits turpina pieaugt, tāpēc suņu infrastruktūras attīstība ir svarīga Rīgas darba kārtība un nozīmīga tēma ikvienam īpašniekam. 

Rīga kā vieta atpūtai ar mājdzīvnieku

Ceļošanas iespējas ar suņiem ir viens no svarīgākajiem kritērijiem, lai novērtētu valstu un pilsētu komfortu. Ir daudz tūrisma reitingu, kuros aprakstītas pilsētas, kurās var doties atvaļinājumā un ņemt līdzi savu mājdzīvnieku. Eiropas pilsētās un valstīs, kas ir draudzīgas dzīvniekiem, bieži tiek iekļauta arī Rīga un Latvija kopumā, līdzās Lielbritānijai, Beļģijai, Francijai, Vācijai un Itālijai.

Rīga ir viena no labākajām vietām Eiropā, kur apmesties ar mājdzīvniekiem. Rīgā ir vairāk nekā 230 suņiem draudzīgu viesnīcu: 26,6% no visiem īstermiņa dzīvokļu piedāvājumiem — apartamentiem, bungalo un penthouse dzīvokļiem — atļauj apmesties ar mājdzīvniekiem. Turklāt, pēc Booking.com datiem 2018. gadā, 49% Rīgas viesnīcu (70 no 143) atļāva apmesties ar mājdzīvniekiem. 

Sabiedriskajā transportā Rīgā mājdzīvniekus var pārvadāt bez maksas. Saskaņā ar oficiāliem noteikumiem, sunim jābūt pavadā un ar uzpurni vai jāatrodas transportēšanas konteinerā. Arī citiem mājdzīvniekiem nepieciešams transportēšanas konteiners. Starppilsētu autobusos mājdzīvniekiem nepieciešama biļete. Dzīvnieku īpašniekiem jāmaksā arī par bagāžas nodalījuma izmantošanu (konteinera transportēšana).

Latvijā ir arī daudz dabas teritoriju un maršrutu, kur ir atļauts pastaigāties ar suņiem, tostarp pie jūras (izņemot cilvēku peldvietas). Vietnē AllTrails ir uzskaitīti populārākie suņu pastaigu maršruti, pamatojoties uz kartēm un ceļojumu maršrutiem, kā arī detalizētām tūristu atsauksmēm un fotogrāfijām. Visi šie maršruti atrodami ārpus pilsētas centra — mežā, gar upi un pie jūras:

1. Maršruts Šmerļa mežaparkā. Garums — 5,5 km. Maršruts atrodas teritorijā, kur atļauts pastaigāties ar suņiem bez pavadas. Citi maršruti atrodas ārpus šādām zonām.

2. Ķengaraga promenāde. Garums — 5,3 km.

3. Mangaļsalas mols. Garums — 1,9 km.

4. Maršruts gar Daugavgrīvas molu. Garums — 2,9 km.

5. Maršruts ap Daugavgrīvas cietoksni. Garums — 1,4 km.

Suņi zaļajās zonās. Pastaigu noteikumi 

Rīgā ir vairāki noteikumi, kas regulē suņu pastaigas. Pastaigas ir pilnībā aizliegtas bērnu rotaļu un sporta laukumos, izklaides vietās, kā arī skolu stadionos un iežogotās teritorijās pie bērnudārziem. 

Tāpat ir aizliegts staidzināt un peldināt dzīvniekus peldvietās, kas paredzētas peldēšanai un apzīmētas ar attiecīgo zīmi „Pludmale”. Rīgā tās ir Daugavgrīvas, Vakarbuļļu, Vecāķu, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīpsalas pludmales, kā arī pludmales pie Babelīša un Ķīšezera, neatkarīgi no tā, cik liels ir suns. Ārpus šīm teritorijām dzīvniekus ir atļauts peldināt. 

Suņu pastaigas ir atļautas arī citās pilsētas teritorijās, taču ar zināmiem nosacījumiem. Pilsētas ielās suņus drīkst staidzināt tikai pavadā. Pilsētas zaļajās zonās pavadas lietošana ir obligāta no plkst. 7.00 līdz 23.00, bet naktī suņus drīkst izvest bez pavadas. 

Ar zaļajām teritorijām šajā gadījumā jāsaprot visas apzaļotās vietas, izņemot mežus un purvus: pilsētas parki, dārzi, skvēri, bulvāri, alejas, kapsētas, pagalmi. Meži un mežaparki nav kategorizēti kā „zaļās zonas”, tāpēc pastaigas ierobežojumi uz tiem neattiecas. Rīgā ir vairāki šādi meži un mežaparki, kuros suņus atļauts staidzināt bez pavadas:

Bez šīm desmit sarakstā minētajām teritorijām, suņus bez pavadas atļauts vest arī citos meža parkos, taču dažas no šīm teritorijām Rīgā ir klasificētas kā „īpaši aizsargājamās dabas teritorijas”, un arī šeit suņu pastaigām ir nepieciešama pavada.

Ja jūsu mājas tuvumā ir zaļās zonas, kur vēlaties doties pastaigā ar savu mīluli, labāk noskaidrojiet, kādai kategorijai tās pieder, lai zinātu, kā pareizi rīkoties. 

Suņu parki

Īpašnieki savus mīluļus var izlaist arī īpašās pastaigu, spēļu un suņu apmācības zonās. Populārākās vietas pilsētā ir četri labi aprīkoti laukumi, kas visi atrodas Daugavas labajā krastā:

Vēl viena populāra suņu pastaigu vieta bija neapžogotā teritorija Lucavsalā. Taču 2023. gadā šajā vietā tika izveidots lielākais suņu pastaigu parks Rīgā. 2021. gadā biedrība „Suns ar misiju”  iesniedza projektu „Pilsētsuņu laukums” budžeta finansējuma konkursā — jaunā suņu parka ideju iedzīvotāji atbalstīja atklātā balsojumā, kopumā saņemot 1133 balsis. Darbi sākās 2023. gada pavasarī un ilga vairākus mēnešus, un projekta kopējās izmaksas sasniedza nedaudz vairāk nekā 75 000 eiro. Suņu parks Lucavsalā ir pirmais šāda veida parks Daugavas kreisajā krastā.

Parka platība ir vairāk nekā 5600 m², un tas ir sadalīts četrās zonās atkarībā no suņu lieluma un aktivitātes: kopējā zona un atsevišķas zonas kucēniem, maziem un lieliem suņiem. Zonām ir savi nosaukumi, kas norādīti pie ieejām katrā no tām. Katrā zonā ir šķēršļu bloki treniņiem: desmit bloki lielajiem suņiem un pa trim blokiem treniņu suņiem un kucēniem. Būvdarbu laikā parkā tika saglabāti pilnībā visi koki.

Iežogotā teritorija nošķir saimniekus un viņu suņus no citiem atpūtniekiem, tāpēc dažādas Lucavsalas apmeklētāju grupas var atpūsties, netraucējot cits citam. Šis ir svarīgs piemērs tam, kā vienā pilsētas telpā var ņemt vērā pilnīgi atšķirīgu kopienu — šoreiz, cilvēku ar suņiem un bez — intereses.  

Jaunais parks ir veidots tā, lai nodrošinātu suņu drošību: katra atsevišķā zona ir iežogota ar metāla žogu pa perimetru. Labiekārtotā teritorija ļauj suņu īpašniekiem droši apmācīt savus mīluļus. Savukārt saimnieku ērtībām katrā zonā ir plastmasas atkritumu konteineri un soliņi ar atzveltnēm. Ir arī informatīvās afišas, kas informē par parka lietošanas noteikumiem, un ziņojumu dēlis pie galvenās ieejas.

Parks atrodas blakus Daugavai, tāpēc dažkārt teritoriju apdraud izsīkšana. Lai pasargātu no bojājumiem vai izskalošanas, visiem suņu rotaļu laukumu trenažieru elementiem ir pulverkrāsotas tērauda konstrukcijas un paneļi no augstas kvalitātes plastmasas, kas ir izturīgi pret mitrumu un citām vides ietekmēm. 

Tā kā suņiem ir aizliegts peldēt cilvēkiem paredzētās peldvietās, tad netālu no parka ir īpaša vieta, kur suņi var peldēties — Rīga taču ir arī kūrortpilsēta!

Parka teritoriju var izmantot suņu audzētāji, sporta klubi un pasākumu organizatori, kas Latvijā attīsta dažādus suņu sporta veidus un rīko izklaidējošas un attīstošas tikšanās. 

Izveidojot šos suņu parkus, pilsētas mērķis ir padarīt vidi humānāku un draudzīgāku suņiem un viņu saimniekiem. Mājdzīvnieki ir neatņemama sabiedrības daļa, un pieprasījums pēc piemērotām dzīvesvietām turpina augt.

Nākotnē Rīgas dome plāno izveidot jaunas suņu pastaigu vietas dažādās galvaspilsētas nomalēs. Šim nolūkam tika nolemts izpētīt iedzīvotāju pieprasījumu pēc šādām vietām. 2023. gada rudenī platformā vessalies.riga.lv tika veikta aptauja: iedzīvotājiem tika uzdoti jautājumi par viņu pastaigu paradumiem, vēlamajām vietām un negatīvo pieredzi saistībā ar suņu pastaigām. Aptaujas ietvaros rīdzinieki varēja novērtēt savas zināšanas par noteikumiem un sniegt ieteikumus pašvaldībai, kā uzlabot suņu pastaigu apstākļus.

Aptauja bija tikai pirmā pētījuma daļa, kas tika veikta trīs posmos. Otrajā posmā tika sagatavota karte, kurā cilvēki varēja atzīmēt vietas pilsētā, kur būtu lietderīgi ierīkot suņu pastaigu laukumu. Vienlaikus bija jāņem vērā, ka pašvaldība var ierīkot suņu pastaigu laukumus tikai tai piederošajās teritorijās.

Noslēdzošais posms bija tiešsaistes seminārs, kas notika 2023. gada 30. novembrī: pilsoņi un pašvaldības pārstāvji apsprieda iepriekšējās aptaujas rezultātus un ieskicēja tālākos plānus jaunām suņu pastaigu zonām.

Pilsētas nelielie risinājumi

Neskatoties uz to, ka suņi jāved pavadā, pilsētas parkus aktīvi apmeklē saimnieki ar saviem mīluļiem. Rīgas pilsētas parku vidū pirmajā vietā suņu pastaigām ierindojas Vērmaņdārzs. Lai gan Vērmaņdārzā nav īpašas pastaigu zonas, tur daudzus četrkājainos var redzēt gan no rītiem, gan vakaros. 

Pateicoties parka popularitātei suņu saimnieku vidū, nesen ir uzstādīta dzeramā ūdens strūklaka ne tikai cilvēkiem, bet arī mīluļiem. Strūklakai ir divi līmeņi: pirmais, augstākais līmenis ir paredzēts cilvēkiem, bet otrais, zemākais līmenis — suņiem. Strūklakas daļa suņiem ir aprīkota ar īpašu lēnu noteku un dzirdināšanas trauku.  

Vēl viens parks, ko iecienījuši suņu īpašnieki, ir lielākais pilsētas parks — Uzvaras parks. Populāri pastaigu maršruti ir arī Spīķeru un Ķengaraga promenāde gar Daugavu.

Pilnīgi saprotama ir suņu īpašnieku prasība pēc infrastruktūras attīstības, jo viņi par dzīvnieka turēšanu maksā īpašu nodokli: Rīgā suņa, īpašniekam, kura suns sasniedzis sešu mēnešu vecumu, līdz katra gada 1. martam pašvaldības budžetā jāiemaksā nodoklis 10 eiro apmērā. 

Pašlaik Rīgā trūkst īpaši organizētu suņu pastaigu laukumu, un pašvaldība to ir atzinusi. Tajā pašā laikā Rīgas pašvaldības policija bieži saņem sūdzības, ka suņu īpašnieki pārkāpj suņu pastaigu noteikumus, piemēram, izvedot suņus pastaigā bez pavadas, kā rezultātā rodas ne pārāk patīkami gadījumi ar garāmgājējiem. 

Paplašinot suņu pastaigu zonas bez pavadas ne tikai mežu teritorijās, bet arī pilsētas mikrorajonos, tiktu ņemtas vērā gan suņu īpašnieku, gan pārējo iedzīvotāju bažas.

Neraugoties uz pastāvošajām grūtībām, Rīgā jau ir paveikts krietns darbs, veidojot ērtu pilsētvidi suņiem un saimniekiem. Mēs ticam, ka šī tendence turpinās attīstīties, jo dzīvnieki ir nozīmīgi pilsētas iedzīvotāji, un ērtas infrastruktūras izveide tiem ļauj kļūt pamanāmiem, un ieradums ņemt suni līdzi ne tikai pastaigā, bet arī uz tikšanos ar draugiem vai doties atvaļinājumā kļūst par normu. Tāpēc mūsdienu pilsētām ir jāpielāgojas šiem apstākļiem.   

Lai uzzinātu, uz kurām vietām Rīgā doties ar suni, lasiet mūsu kolēģu sagatavoto rakstu. Un, lai iegūtu vairāk informācijas par to, kas ir mājdzivniekiem draudzīga vide, skatīt mūsu rakstu Vārdnīca sadaļā.

Materiāls tika sagatavots sadarbībā ar umagamma komandu.