Vasara otrādi
Rietumeiropā aizvadītā vasara pagāja ekstrēma karstuma zīmē. Jūnijā–jūlijā vidējā gaisa temperatūra bija par 2,79 °C augstāka par klimatisko normu, Francijā viens no karstuma viļņiem ilga 16 dienas, bet ekstrēmas temperatūras tika reģistrētas arī Spānijā, Lielbritānijā, Šveicē un Beļģijā.
Latvijā aina bija pretēja. Jūlija vidējā gaisa temperatūra bija +17,4 °C, savukārt nokrišņu daudzums par 63% pārsniedza normu — šis mēnesis kļuva par vienu no lietainākajiem visā novērojumu vēsturē.
Tas, kas vietējiem iedzīvotājiem šķita ne tā pati veiksmīgākā vasara, tūristiem no karstākām valstīm izrādījās priekšrocība. Pārkarsušu kūrortu vietā ceļotāji arvien biežāk meklēja maigāku klimatu, jūru, dabu un iespēju pavadīt dienu ārā. Saskaņā ar Polarsteps datiem 35% britu ceļotāju, kuri plānoja vasaras atvaļinājumu, izvēlējās vēsāku galamērķi, turklāt vairāk nekā katrs piektais to darīja pirmo reizi.
Līdzīgu tendenci fiksē Mabrian un Data Appeal: karstuma un pārmērīga tūrisma jeb overtourism ietekmē ir pieaugusi interese par ziemeļu reģioniem un atpūtu dabā. Vienlaikus mainās arī sezonalitāte — daļa ceļotāju izvairās no jūlija un augusta aktīvākā perioda un pārceļ ceļojumus uz starpsezonu. Rezultātā karstums pakāpeniski pārdala tūristu plūsmas starp reģioniem un sezonām.
Tagad, kad vasaras sezona ir noslēgusies, mēs jautājām ekspertiem, vai šī tendence nākotnē var kļūt par reālu Latvijas priekšrocību — un vai jau ir pazīmes, ka tūristi sāk raudzīties uz Baltiju kā uz Coolcation galamērķi.
Jaunā ceļojumu ģeogrāfija
Šogad Polarsteps pirmo reizi izveidoja Summer Heat Escape Index, salīdzinot 25 Eiropas valstis pēc klimata, mežu platības, iedzīvotāju blīvuma un atpūtas iespējām dabā. Pirmajā vietā ierindojās Islande, tai sekoja Somija, Norvēģija un Zviedrija. Visas Baltijas valstis iekļuva pirmajā desmitniekā: Igaunija ieņēma piekto vietu, Latvija — sesto, bet Lietuva — septīto.
Pieaug arī interese par reģionu. Saskaņā ar Polarsteps datiem platformas lietotāju interese par Lietuvu palielinājusies par 20%, par Latviju — par 13%, bet par Igauniju — par 12%. Baltiju izvēlas ne tikai maigāka klimata dēļ, bet arī tāpēc, ka šeit ir mazāk tūristu un vienā ceļojumā iespējams apvienot pilsētas, dabu un piekrasti.
- Iceland: 83.81/100
- Finland: 77.02/100
- Norway: 76.06/100
- Sweden: 75.14/100
- Estonia: 72.18/100
- Latvia: 68.37/100
- Lithuania: 65.27/100
- Switzerland: 60.10/100
- Ireland: 54.44/100
- United Kingdom: 50.74/100
Latvija parādās arī starptautiskajos Coolcation galamērķu sarakstos: Time Out to iekļāvis starp Eiropas galamērķiem vēsākai atpūtai augustā.
Vēsuma meklējumos
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) arī novēro intereses pieaugumu par Latviju kā vasaras galamērķi ar mērenāku klimatu.
“To apliecina gan starptautisko mediju interese, gan tūrisma dati. Piemēram, 2026. gada jūlijā Latvijas tūristu mītnēs tika apkalpoti 7,2 tūkstoši viesu no Spānijas, 5,0 tūkstoši no Itālijas un 4,7 tūkstoši no Francijas.”
IEVA JĀGERE, LIAA DIREKTORE
Tomēr pagaidām ir pāragri šos skaitļus tieši saistīt ar karstumu Eiropā: statistika neatspoguļo ceļojuma motivāciju.
Tam uzmanību pievērš arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš. Pēc viņa teiktā, viesnīcu noslodze un ārvalstu viesu skaits pakāpeniski pieaug, palielinās arī interese no Dienvideiropas, tomēr viesnīcu līmenī tāds ceļojuma motīvs kā vēlme izvairīties no karstuma sistemātiski netiek fiksēts.
Arī kopējā statistika pagaidām neliecina par Coolcation bumu. 2026. gada otrajā ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs uzturējās aptuveni 750 tūkstoši viesu — par 1,2% vairāk nekā pirms gada. Savukārt ārvalstu viesu skaits jūnijā pieauga par 4% salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju.
Pagaidām precīzāk būtu runāt nevis par pierādītu Coolcation efektu, bet gan par šī virziena pieaugošo potenciālu.
Vairāk nekā tikai laikapstākļi
Vēss jūlijs pats par sevi vēl nav tūrisma produkts. Konkurence par ceļotājiem, kuri vēlas izvairīties no Dienvideiropas karstuma, ir liela — no Skandināvijas un Islandes līdz atsevišķiem Centrāleiropas un Rietumeiropas reģioniem.
Tāpēc LIAA savu komunikāciju neveido tikai ap gaisa temperatūru.
“Mēs izceļam ne tikai patīkamo vasaras klimatu, bet visu ceļojuma pieredzi — garās vasaras dienas, dabu, jūru, plašo gastronomisko piedāvājumu, Rīgas kultūras dzīvi un nelielos attālumus starp pilsētām un dabas galamērķiem.”
IEVA JĀGERE, LIAA DIREKTORE
Rīga ļauj apvienot city break ar jūru un dabu bez gariem pārbraucieniem. Dažu dienu maršrutā var iekļaut Vecrīgu, jūgendstila kvartālus, Centrāltirgu, pastaigu gar pilsētas kanālu vai pa Daugavu, savukārt pilsētas programmai viegli pievienot arī Jūrmalu.
Coolcation ceļotājam svarīga ir ne tikai temperatūra, bet arī iespēja vasaras dienu pavadīt ārā — pastaigāties, braukt ar velosipēdu, sēdēt uz terases un apmeklēt pasākumus, nemeklējot patvērumu no karstuma.
Latvijā ierodas tūristi no Vācijas, Francijas, Spānijas un Itālijas, bet pēdējā laikā aktīvi pieaug arī ceļotāju interese no AAE, Kuveitas, Kataras un Bahreinas. Viesiem no karstākām valstīm pievilcīgas šķiet arī smilšainās pludmales, priežu meži un zaļā Rīga. Viņi novērtē tīrību, drošību, viesnīcu un restorānu līmeni, kā arī pārmērīga tūrisma jeb overtourism neesamību. Šeit iespējams vienā ceļojumā apvienot Rīgu, piekrasti un dabu, vienlaikus atpūšoties bez cilvēku pūļiem, kas raksturīgi daudziem populāriem Eiropas galamērķiem.
“Šovasar pie mums viesojās eiropieši, kuri par mūsu valsti zināja visai maz, taču izvēlējās to, vadoties pēc laika prognozes. Īpaši tas attiecas uz vecāka gadagājuma ceļotājiem, kuri slikti panes karstumu: daži bija gatavi doties uz praktiski nepazīstamu galamērķi — galvenais arguments bija komfortabla gaisa temperatūra. Coolcation segmentā pagaidām daudz labāk pazīstamas ir Zviedrija, Norvēģija un Somija, taču, ja ekstrēma karstuma periodi Eiropā kļūs ilgāki, pieaugs arī interese par Baltijas valstīm.”
VLADISLAVS KORJAGINS, BALTIC TRAVEL GROUP VADĪTĀJS
Vienlaikus, pēc Korjagina teiktā, Latvija pagaidām atpaliek no ziemeļu konkurentiem valsts popularizēšanā: valsts ieguldījumi Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanā joprojām ir nelieli. Ienākošais tūrisms vēl nav atgriezies 2019. gada līmenī, savukārt viesi no Rietumeiropas un Persijas līča valstīm pagaidām nav kompensējuši austrumu tūrisma tirgus zaudējumu.
Tajā pašā laikā Rīga kļūst arvien pamanāmāka arī kā ziemas galamērķis: pieaug interese par Ziemassvētku tirdziņiem, un ar katru gadu decembrī pilsēta uzņem arvien vairāk ārvalstu tūristu.
Priekšrocība, ko negaidījām
Starp iemesliem, kāpēc Latvijas ienākošais tūrisms joprojām nav pilnībā atgriezies pirmspandēmijas līmenī, Andris Kalniņš min ģeopolitisko situāciju un nepietiekamu starptautiskā tūrisma mārketinga apjomu.
“Mēs konkurējam ne tikai ar Lietuvu un Igauniju, bet faktiski ar visu Eiropu, un bez pietiekamas, konsekventas un ilgtermiņa Latvijas popularizēšanas ārvalstu tirgos šajā konkurencē uzvarēt ir ļoti grūti.”
ANDRIS KALNIŅŠ, LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJAS PREZIDENTS
Vienlaikus Coolcation viņš uzskata par reālu iespēju reģionam.
“Mums ir salīdzinoši mērena vasara, daba, Baltijas jūra, Rīga un laba tūrisma infrastruktūra. Ja vasaras Dienvideiropā kļūst arvien karstākas, Latvijai paveras iespēja daudz aktīvāk pozicionēt sevi kā kvalitatīvu un komfortablu vasaras galamērķi. Tomēr, lai šo potenciālu pārvērstu reālā tūristu skaita un viesnīcu noslodzes pieaugumā, ar labu produktu vien nepietiek — par to mērķtiecīgi jāstāsta prioritārajos ārvalstu tirgos.”
ANDRIS KALNIŅŠ, LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJAS PREZIDENTS
LIAA norāda, ka šī tendence var sniegt ieguvumus arī ārpus tūrisma nozares: dzīves kvalitāte, zaļa un nepārslogota vide, klimatnoturība un spēja piesaistīt starptautiskos talantus kļūst arvien nozīmīgāki faktori.
“Coolcation nav tikai moderns tūrisma jēdziens. Šī tendence pievērš uzmanību īpašībām, kas ilgtermiņā palielina Latvijas pievilcību kā vietai, kur dzīvot, strādāt un investēt.”
IEVA JĀGERE, LIAA DIREKTORE
Faktiski tas, kas agrāk tika uztverts kā ziemeļu reģiona trūkums, pamazām var kļūt par tā priekšrocību, viņa piebilst.
