Latvijas Mākslas akadēmija: gotika, modernisms un pilsētas identitāte

No komercijas līdz kultūrai

1861. gadā Rīgā tika atvērta Komercskola — ceturtā nozīmīgākā mācību iestāde tirgotāju bērniem visā Krievijas impērijā. Tā sniedza izglītību Francijas un Holandes labāko skolu līmenī. XIX gadsimta beigās radās ideja uzcelt savu skolas statusam atbilstošu ēku.

Pēc ilgām pārrunām ar Krievijas varas iestādēm, 1902. gadā tika saņemta atļauja apbūvēt zemesgabalu Esplanādes malā — netālu no pareizticīgo katedrāles. Jau 1903. gada vasarā tika apstiprināts Vilhelma Bokslafa — tā laika Rīgas vadošā arhitekta — radītais projekts.

Arhitektūra: ķieģeļu gotika un modernisms

Arhitekts centās uzsvērt Rīgas piederību viduslaiku Hanzas savienībai, izvēloties neogotikas stilu, kas bija populārs Eiropā XIX-XX gadsimta mijā, savienojot to ar modernam raksturīgu asimetrisku plānojumu. Projektēšanas nosacījumus izstrādājis skolas direktors un valsts padomnieks Ernsts Frīdrihs Eduards Frīzendorfs (Ernst Friedrich Eduard Friesendorff).

Ēka tika celta no sarkaniem ķieģeļiem uz masīviem, pelēka granīta pamatiem. Ņemot vērā tās izvietojumu Esplanādes stūrī, arhitekts Vilhelms Bokslafs piešķīra izteiksmību katrai no fasādēm. Apdarē tika izmantoti profilēti un glazēti ķieģeļi zaļā un brūnā krāsā, kaļķakmens, apmestas smailas arkas un vimpergi — viss ziemeļu ķieģeļu gotikas garā.

Centrālā ieeja, kas vērsta pret Kalpaka bulvāri, noformēta kā arkāde ar arkām, kas veidotas no dolomīta smilšakmens, kas iegūts netālu no Rembates Ogres krastā. Atšķirībā no stingri simetriskās gotikas fasāde šeit ir asimetriska: tā ir nosacīti iedalās trīs daļās, no kurām vērienīgāko rotā dobji arkveida logi un izteiksmīgs trīsstūrveida skulpturālais jumts.

Kalpakas ielas fasāde visspilgtāk atspoguļo tēlnieka Augusta Folca (August Vol) sniegumu, jo viņa darbnīca nodarbojās ar kolonnu, vimpergu, fiālu, ažūra glazēto ķieģeļu un cementa konsoļu noformēšanu, kas rotāja parādes fasādi.

Fasāde Krišjāņa Valdemāra ielas pusē — ir atturīgāka un garāka, gandrīz 72 metrus gara. Tās trīsstāvu kompozīcija ar divslīpju jumtu akcentēta ar daudzstūrainu torni un trim izvirzītiem rizalītiem, ko akcentē rustikāls kaļķakmens un smailas virsotnes – vertikāli elementi, kas tradicionāli raksturīgi gotikai.

Abu fasāžu jumtus rotā logi-rozes — tipisks gotikas motīvs. Tomēr kopumā ēkai nav šim stilam ierastās skulptūras: nav ne gargulu, ne svēto. Arhitektūra ir uzsvērti ģeometriska un atturīga, izņemot smailes ar vējrāžiem kroņu, zvaigžņu un rožu formā — negaidīts dekoratīvs akcents, kas raksturīgs drīzāk simbolismam, nevis baznīcas tradīcijām.

Ēkas L-veida plānojums veidoja plašu iekšpagalmu. Klases bija vērstas uz Krišjāņa Valdemāra ielu, kas atbilda insolācijas prasībām: dienas gaisma klasēs varēja iekļūt tikai pēcpusdienā. Pārējās telpas — aktu zāle, kāpnes, skolotāju dzīvokļi — bija izvietotas gar fasādi, kas vērsta uz Kalpaka bulvāri.

Ēkas interjers ir piepildīts ar jūgendstila motīviem. Ernsta Todesa darbnīcas vitrāžas ar augu ornamentiem veidotas no katedrāles un opāla stikla. Aktu zāles griestu gleznojumi — droši vien Ļebedeva darbnīcas darbi — turpina florālo tēmu. Augusta Folca veidotie kolonnu kapiteļi rotāti arī ar lapām un ziediem. Turklāt vestibils ar tā augstajiem koka paneļiem saglabā neogotisku skanējumu.

Ēkas celtniecība norisa no 1902. līdz 1904. gadam uz sausa zemes gabala ar sekliem pamatiem — tikai 2,5 metri. Projektā tika izmantoti dzelzsbetona pārsegumi, bet ventilācijas šahtas tika nomaskētas kā dekoratīvi tornīši.

Teritorijas labiekārtošana kļuva par daļu no kopējās Esplanādes rekonstrukcijas. Par apzaļumošanu bija atbildīgs Georgs Kūfalts — Rīgas galvenais dārzu arhitekts. Viņa 1903. gadā tapušais projekts tika realizēts 1905. gada pavasarī un noslēdza ansambļa tēlu, kurā neogotikas stingrību līdzsvaro smalkā moderna jutekliskums.

No komercskolas līdz Mākslas akadēmijai

Ēka Esplanādes stūrī pirmos skolēnus uzņēma 1905. gada 7. janvārī — šeit tika atvērta Rīgas komercskola. Tomēr tā šajā ēkā darbojās tikai līdz 1915. gadam. Pēc tam šeit tika izvietota vācu pilsētas ģimnāzija, bet vēlāk — Olafa vārdā nosauktā komercskola.

Sapnis pārveidot ēku par Mākslas akadēmiju pirmo reizi izskanēja jau 1909. gadā, kad mākslinieks Vilhelms Purvītis ierosināja Rīgā izveidot patstāvīgu mākslas mācību iestādi. Karš aizkavēja tā īstenošanu, bet 1919. gadā tika oficiāli dibināta Latvijas Mākslas akadēmija.

Pirmos gadus tā tika izvietota citās ēkās – Kronvalda bulvārī un Emīlijas Benjamiņas ielā. Kronvalda bulvārī un Emīlijas Benjamiņas ielā. Tikai 1940. gadā Akadēmija pārcēlās uz tagadējo adresi — bijušajā komercskolas ēkā. Neskatoties uz pasniedzēju protestiem, pārcelšanās tomēr notika. Vācu okupācijas gados ēku daļēji rekvizēja armija, nodarbības notika privātos dzīvokļos un darbnīcās. Pēc kara Akadēmija atgriezās un palika šeit līdz pat mūsdienām.

Padomju Savienības laikā ēkas interjers tika būtiski pārbūvēti. Šodien turpinās darbs pie Bokslafa radītā sākotnējā mākslinieciskā veidola atjaunošanas — no vitrāžām līdz dekoratīviem elementiem.

Rekonstrukcijas un jauna telpa

Savā vairāk nekā gadsimtu ilgajā vēsturē Akadēmijas ēka ne reizi vien ir tikusi pārbūvēta un pielāgota jauniem uzdevumiem. Par galveno posmu kļuva arhitektu biroja SZK un Partneri (arhitekti Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava) 2012. gada rekonstrukcija. Projekta ietvaros tika pārveidota bijusī 1948. gada noliktava iekšpagalmā.

Saglabājot trīs ķieģeļu sienas, arhitekti izveidoja divu līmeņu telpu, apvienojot vēsturisko ar mūsdienīgiem stikla un betona ielaidumiem. Elastīgais plānojums, mobilās starpsienas, izstāžu un lekciju zāles padarīja šo spārnu par pilnvērtīgu akadēmiskās dzīves sastāvdaļu.

Latvijas Mākslas akadēmija nav tikai arhitektūras piemineklis. Tā ir dzīva ēka, kur apvienojas neogotika, moderns un mūsdienīgums; Rīgas kultūras pēctecības un radošās enerģijas simbols. Akadēmija turpina attīstīties, paliekot uzticīga savai misijai: saglabāt un nodot mākslu, radot telpu jaunām mākslinieku paaudzēm.