Izmaiņu pamatā ir Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-23-199-sn, kas pieņemti 2023. gadā. Tie ievieš jaunus reklāmas izvietošanas standartus un paredz pārejas periodu līdz 2028. gada 1. janvārim. Rīgas domē skaidroja, ka noteikumu mērķis ir harmoniskas pilsētvides veidošana. Regulējums lielā mērā saglabā 2013. gada normas, vienlaikus tās papildinot ar jaunām prasībām.
Jauns standarts: izkārtne bez fona
Galvenās izmaiņas attiecas uz izkārtnēm, un tās būs visvairāk jūtamas uzņēmējiem. Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā tiek ieviests atteikums no fonu konstrukcijām — ierastās gaismas kastes un plastmasas paneļi vairs netiks atļauti. To vietā būs pieļaujami tikai telpiski burti un logotipi, kas stiprināti tieši pie fasādes vai veidoti uz caurspīdīgas pamatnes.
Ja tiek izmantots fons, tam jāsakrīt ar ēkas krāsu, lai netraucētu arhitektonisko veidolu. Priekšroka tiek dota metālam, kokam un stiklam, pieļaujama arī gleznošana uz fasādes, ja tā nebojā vēsturisko vidi. Apgaismojumam jābūt mierīgam, statiskam, bez mirgošanas un spilgtām krāsām.
Rīgas domē uzsvēra, ka šī pieeja nozīmē ne tikai izkārtņu maiņu, bet arī pilsētvides filozofijas maiņu — reklāma nedrīkst dominēt pār arhitektūru un novērst uzmanību no vēsturiskajām ēkām.
Ekrāni, baneri un stiepļreklāmas izzudīs
Izmaiņas skars arī citus formātus. Vēsturiskajā centrā tiks aizliegti digitālie ekrāni uz ēku fasādēm, izņemot atsevišķus transporta infrastruktūras objektus. Pazudīs stiepļreklāmas starp ēkām, stabiem un kokiem, savukārt baneri, kas iepriekš pārklāja ielas, faktiski tiks izņemti no pilsētvides. Reklāma uz būvniecības sietiem būs pieļaujama tikai uz laiku un ar stingriem termiņu ierobežojumiem.
Atsevišķs noteikums attiecas uz ēku stāvokli: reklāmu nedrīkst izvietot uz fasādēm sliktā stāvoklī vai ar grafiti. Rīgas domē uzsvēra, ka pilsēta atsakās no prakses “nosegt problēmas ar baneriem”, uzsverot pilsētvides kvalitātes uzlabošanu.
Izmaiņas skar arī skatlogus — uzlīmes uz logiem nedrīkst aizņemt vairāk par 15% to platības, kas tieši ietekmē veikalu vitrīnas, norādīja Rīgas domē.
Rajoni ar stingrākajiem ierobežojumiem
Vecrīga: šeit aizliegta jebkāda reklāma uz pamatnēm, baneri uz sietiem (izņemot īslaicīgus remonta periodus) un jebkādi digitālie ekrāni uz fasādēm. Atļautas tikai autentiskas izkārtnes un telpiski burti.
“Tīrais centrs” (Elizabetes iela, Alberta iela, Vilandes iela): šeit spēkā ir īpaši stingri noteikumi arhitektūras dekoru saglabāšanai — reklāma nedrīkst aizsegt nevienu fasādes elementu.
Bulvāru loks: teritorija ap Brīvības pieminekli, Bastiona kalnu un Latvijas Nacionālo operu. Šajā zonā pilnībā aizliegtas reklāmas stiepļreklāmas pāri ielām.
Aizsargājamās koka apbūves teritorijas (piemēram, Kalnciema iela): šeit jāizmanto materiāli, kas atbilst vēsturiskajam kontekstam (koks, metāls, krāsa), un plastmasa nav pieļaujama.
Ko tas nozīmē uzņēmējiem
Uzņēmējiem tas nozīmē ne tikai izkārtņu nomaiņu, bet arī papildu izmaksas. Vecās konstrukcijas būs jādemontē, jaunās — jāizgatavo individuāli, jāsaskaņo un jāpielāgo ēkas arhitektūrai. Noteikumu ievērošanu uzraudzīs Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, un neatbilstības gadījumā iespējami demontāžas rīkojumi.
Faktiski uzņēmējiem tiek piedāvāts pāriet no tipveida risinājumiem uz prasībām atbilstošiem formātiem.
Skaļi pasaules piemēri
Atteikšanās no agresīvas ārējās reklāmas ir stabila tendence. Viens no radikālākajiem piemēriem ir Sanpaulu Brazīlijā, kur 2006. gadā tika pieņemts likums “Tīrā pilsēta”. Tad mērs faktiski aizliedza visu ārējo reklāmu: gada laikā pazuda aptuveni 15 000 stendu un 300 000 izkārtņu. Pilsēta “atkailinājās” — atklājās vēsturiskās fasādes un iepriekš slēptie grausti. Ekonomika no tā necieta: bizness pielāgojās, pārgāja uz tiešsaistes un radošākiem komunikācijas formātiem.
Eiropā viens no pirmajiem šādiem soļiem bija Grenoblē, kur 2014. gadā pašvaldība nepagarināja līgumu ar JCDecaux un atteicās no komerciālās reklāmas ielās. Reklāmas vietā parādījās koki — ap 50 jaunu zaļo zonu — un publiskās paziņojumu vietas. Vēlāk šai tendencei pievienojās Nīderlande: Amsterdamā un Hārlemā 2022–2026. gadā tiek ierobežota nevis visa reklāma, bet “kaitīgo” produktu — gaļas, fosilā kurināmā un aviopārvadājumu — reklāma, lai mazinātu patēriņu un ietekmi uz vidi.
Baltijas valstu galvaspilsētas virzās tajā pašā virzienā, bet pakāpeniskāk. Tallinā jau sen ir stingri noteikumi vēsturiskajam centram: bez neona kastēm — tikai kaltas izkārtnes vai lakoniski uzraksti. Igaunija arī bija viena no pirmajām ES, kas praktiski pilnībā ierobežoja alkohola reklāmu ielās.
Viļņa izvēlējusies dizaina koda pieeju: noteiktas skaidras prasības šriftiem, izmēriem un materiāliem, un, ja izkārtne neatbilst arhitektūrai, tā netiek saskaņota. 2024–2026. gadā pastiprināta arī digitālo ekrānu spilgtuma kontrole, lai mazinātu vizuālo piesārņojumu.
