Arhitektoniskā Jūrmalas

Mēs jums pateiksim, kur doties un ko nedrīkst palaist garām, ja vairs nevarat peldēt, un jūs jau esat nofotografējušies ar bruņurupuci un kaijām uz soliņa — un jūs esat arī vairākas reizes virpuļojis zemeslodi.

Muzeja ekspozīcija ir neliela un nepavisam nav nogurdinoša — tieši tas, kas nepieciešams atvaļinājumā. Aizraujošā formā ar multimediju elementiem tā stāsta par kūrorta veidošanos un vēsturi, par dzīvi piekrastes apdzīvotās vietās no 18. gadsimta līdz mūsdienām.

Šeit var aplūkot neparastus tā laika kūrorta dzīves priekšmetus — piemēram, īpašu pirti vai senlaicīgus peldkostīmus un uzzināt, kā iepriekš tika organizētas bērnu brīvdienas Jūrmalā.

Atsevišķa multimediāla instalācija veltīta galvenā Jūrmalas iedzīvotāja — dzejnieka Raiņa (Jāņa Pliekšāna) daiļradei. Papildus pamatekspozīcijai muzejā pastāvīgi tiek rīkotas mūsdienu Latvijas mākslinieku un fotogrāfu pagaidu izstādes, kā arī interesantas meistarklases bērniem. Tāpat kā gandrīz visur citur Jūrmalā, ieeja pilsētas muzejā ir bez maksas.

Etnogrāfiskā muzeja apmeklējums jāapvieno ar garu pastaigu pa Jūrmalas lielāko un skaistāko dabas teritoriju — Ragakapa parku. Patiesībā tur atrodas muzejs. Šeit jūs varat uzzināt vairāk par to, kā zvejnieki dzīvoja un kā viņi nozvejoja un pēc tam kūpināja zivis (un, ja jums ļoti paveicas, pat izmēģināt), iepazīt viņu dzīvesveidu un apmeklēt viņu mājas.

Muzejā ir pamatīga zvejas laivu, enkuru, speciālu instrumentu virvju vīšanai kolekcija — un bieži tiek organizētas interesantas tikšanās bērniem un pieaugušajiem. Teritorijā ir izveidota atsevišķa piknika vieta, tāpēc jūsu dienas iespaidi būs pēc iespējas pilnīgāki.

Ļoti mazā izstāžu zāle atrodas vēsturiskā koka mājā, kas celta 1920. gadā, tāpēc to ir vērts apmeklēt kaut vai tikai tāpēc, lai tuvāk apskatītu 19. gadsimta beigu — 20. gadsimta sākuma Jūrmalai raksturīgo vasarnīcu apbūvi ar pievilcīgiem torņiem un raksturīgo mazo stiklojumu. 

Pirmais stāvs atvēlēts visdažādākajām pagaidu izstādēm, savukārt otrajā stāvā var apmeklēt mākslinieka Valda Buša studiju, kurš šajā mājā dzīvoja un strādāja vairāk nekā 30 gadus, un iepazīties ar viņa darbiem. Plenēri un citas tikšanās bieži notiek pagalmā. Ieeja arī bez maksas.

1920. gadā viesnīcā-kazino Bulduros notika nozīmīga starpvaldību konference, kurā piedalījās delegācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Šim notikumam par godu 2022. gadā netālu no bijušās viesnīcas-kazino ēkas saglabātās daļas, tieši pie izejas uz pludmali, tika uzstādīta Kaspara Līduma trīsmetrīgā skulptūra “Baltijas straume”.

Pēc autora domām, tas simbolizē Baltijas jūras bagātību un Baltijas reģiona valstu vienotību. Sudrabainā, cieši sasietā 680 zivju bara, kas atgādina kaijas spārnu, iespaidīgi spēlējas saulē kā ūdens šļakatas, tāpēc jaunā iekārta ātri vien ir kļuvusi par vienu no populārākajām selfiju vietām visā piekrastē.

Vēl viens koka arhitektūras piemineklis Jūrmalā ir Jāņa Raiņa sievas latviešu dzejnieces, tulkotājas un dramaturģes Aspazijas māja, kas celta 1903. gadā.

Aspazija, pareizāk sakot Elza Rozenberga-Pliekšane, tur pavadīja pēdējos dzīves gadus no 1933. līdz 1943. gadam. Muzejs ne tikai glabā unikālo 20. gadsimta pirmās puses atmosfēru un sadzīves priekšmetus, kas piederējuši slavenajam saimniekam. Veic aktīvu izglītojošu darbu, organizē koncertus un dzejas lasījumus, lekcijas. Ieeja arī bez maksas.

Savukārt, ja vēlaties turpināt ceļojumu laikā, varat doties uz kāpām un apbrīnot jūras saulrietu kopā ar dzejnieci un viņas kaķi: cilvēka auguma figūru veidojusi vietējā tēlniece Olga Šilova (Akas ielā 1). Vai arī apmeklējiet Aspazijas un Raiņa māju Majoros (Pliekšāna ielā 5/7).

Unikāla situācija, kad aktīva dzelzceļa stacija – nozīmīgs valsts nozīmes arhitektūras piemineklis — vienlaikus darbojas kā pilnvērtīga izstāžu zāle.

Apbrīnojamā viļņu ēka, kas celta 1977. gadā pēc Ļeņingradas arhitekta Igora Javeina projekta, ir ideāli piemērota visdažādākajām jebkura žanra mūsdienu Latvijas un pasaules mākslas izstādēm, pēc mākslinieku vēlēšanās pārtopot vai nu par uzticamu pajumti no plkst. apkārtējās pasaules šausmas vai muzikālā un arhitektūras instalācijā. Iespaidīga, bet tajā pašā laikā neitrāla un atturīga arhitektūra kļūst par ērtu lauku dažādu mākslinieku eksperimentiem.

Šeit bieži notiek muzikāli un poētiski priekšnesumi, meistarklases un citi pasākumi. Tāpēc palikt nedaudz ilgāk un braukt ar nākamo vilcienu varētu būt lieliska ideja, jo īpaši tāpēc, ka ieeja izstādē ir bez maksas. Taču labāk būt gatavam tam, ka pavisam nejauši vari kļūt par daļu no izstādes autoru radošā procesa.

Latvijas birojs Didzis Jaunzems Architecture specializējas mazo objektu un scenogrāfijā. Jūrmalai arhitekti piedāvāja septiņus metrus konisku paviljonu, kas ir jutīgs pret apkārt notiekošo un laikapstākļiem.

Tās rombveida spoguļu svari, kas uzstādīti uz tērauda rāmja, atspoguļo kokus, debesis, mākoņus, zāli un cilvēkus. Mākoņainā dienā tie ir auksti un pelēki, bet rietošās saules gaismā pēkšņi kļūst ugunīgi zeltaini, un sniegotajā ziemā maģiski dzirkstī kā pasakā. Ieejot iekšā, caur spraugām var vērot apkārtējo pasauli, it kā pilnībā pārveidotu caur kaleidoskopa prizmu.

Šeit ir viegli paslēpties no kūrorta trokšņa, bezgalīgi apbrīnot ideālo meditatīvo rakstu ģeometriju un baudīt smalko konusa iekšpusē iekarināto daļu zvana signālu, kas kustas zem vēja brāzmām.

Nozīmīgākais latviešu dzejnieks Rainis Pumpuru novada kāpās mīlēja staigāt un strādāt pie jaundarbiem. Tieši šai vietai viņš veltīja savu dzejoli “Lauztās priedes” par neatlaidību un cīņu.

Viņi saka, ka viena no priedēm, kas redzēja leģendāro dzejnieku, ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tā piemiņai gandrīz pie pašas izejas uz jūru 2014. gadā tika uzstādīts īpašs vides objekts, ko sauca par “Raiņa priedēm”.

Tā autors, iedzimtais tēlnieks Kristaps Gulbis, radījis pilna izmēra, šķietami vecu stumbru, kuru balsta masīva nerūsējošā tērauda konstrukcija. Tās plāksnēs iegravēti citāti no Raiņa dienasgrāmatām.