Kā strītfūds ietekmē pilsētas attīstību: 5 Baltijas galvaspilsētu stratēģijas

Gastronomija — tas ir nozīmīgs pilsētas ekonomikas sektors un tās virzītājspēks. Tā ietver pārtikas ražošanu un sadali, restorānus, bārus, piegādes dienestus, gastrotūrismu; tas viss rada daudz darbavietu un veido pozitīvu pilsētas tēlu, stimulē sociālo uzņēmējdarbību un reģionālo ekonomiku.

Tāpat pilsētas gastronomiju var uztvert kā “sociālo līmi” un iekļautības instrumentu: jo tā ir daudzveidīgāka un demokrātiskāka, jo vairāk tajā ir iesaistīti cilvēki no dažādiem sabiedrības slāņiem. Kā grāmatā “Izsalkusī pilsēta” raksta arhitekte Karolīna Stīla (Carolyn Steel), caur pārtiku atklājas pati cilvēka dabas būtība: ielūgums uz maltīti un cienasts ir uzticamas cieņas un draudzīguma pazīmes.

Stīla daudz raksta par to, kā mainījusies attieksme pret pārtiku mūsdienu industriālajā pasaulē, īpaši Rietumu pilsētās: mūsdienās ēdienu arvien biežāk uztver kā lētu preci, degvielu organismam un izklaides veidu. Cilvēki retāk aizdomājas par tā izcelsmi, ražošanas procesiem un ietekmi uz vidi. Lielveikali un gatavo ēdienu industrija attālina pilsētniekus no ēdiena gatavošanas procesa, atņemot kontroli pār to, ko ēdam un kā tas tiek ražots.

Pretstats tam ir tirgi un (ar dažiem nosacījumiem) ēdināšanas zonas: tās piesaista ar daudzveidīgiem, organiskiem un vietējiem augstākās kvalitātes produktiem. Viena no šādām vietām vēl nesen bija Boro tirgus Londonā, tomēr popularitātes un cenu kāpuma dēļ tas nu ir kļuvis drīzāk par atrakciju gardēžiem, nevis ikdienas iepirkšanās vietu.

Boro piemērs rāda, cik svarīgi ir ņemt vērā ne tikai gastrotūristu, bet arī pilsētnieku intereses: vienpusēja attīstība noved pie infrastruktūras pārapdzīvotības, sastrēgumiem un pārslodzes. Noturība iespējama tikai ar vietējo iedzīvotāju līdzdalību un kompleksu pieeju.

Riga

Āgenskalna tirgus

Lielākais Daugavas kreisā krasta tirgus — tā ir ēka Rīgas racionālā moderna stilā un viens no ievērojamākajiem šī virziena paraugiem. Ēka piedzīvojusi vairākus kapitālos remontus, bet no 2018. līdz 2022. gadam to pilnībā restaurēja pēc arhitektes Lienes Griezītes projekta, atjaunojot autentisko plānojumu un detaļas — arī Latvijas pilsētu ģerboņus sienu augšdaļā.

Projekta galvenais mērķis bija attīstīt veselīgu un iekļaujošu kopienu Āgenskalna apkaimē. Tāpēc arhitekti rūpīgi darbojās ne tikai ar ēkas projektu, bet arī ar apkārtējo teritoriju: izveidoja sporta un rotaļlaukumus, jaunas zaļās zonas un virszemes stāvvietu — tās izveidē piedalījās vietējie iedzīvotāji. Pirms rekonstrukcijas laukums pie galvenās tirgus ieejas bija domāts pirmkārt autovadītājiem, kuri šeit varēja novietot savas automašīnas vai kuri caur tirgus teritoriju centās apbraukt tuvumā esošā rosīgā krustojuma luksoforu. Tas nozīmēja, ka gājējiem nokļūšana tirgū bija sarežģīta un nedroša.

Pēc konsultācijām ar Āgenskalna iedzīvotājiem laukums tika padarīts pieejamāks jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tas tika atdalīts no brauktuves, pa perimetru izvietojot puķu kastes. Tagad šī vieta tiek izmantota kā tikšanās un pasākumu vieta (programmu skatiet šeit); Ziemassvētku svinību laikā laukuma centrā tiek uzstādīta rajona galvenā Ziemassvētku egle.

Tallinn

Baltijas stacijas tirgus

Tirgus galvenais korpuss sastāv no trīs 1870. gada divstāvu kaļķakmens noliktavām. 2010. gadu sākumā tās tika paplašinātas uz slīpjumta rēķina, kas it kā turpina ēku oriģinālo formu un izmēru.

Projektu vadīja viena no Igaunijas slavenākajām arhitektūras studijām — KOKO Architects. Kā norāda arhitekts Raivo Kotovs, viņu uzdevums bija pielāgot telpu dinamiski augošajai apkārtnei un visplašākajai auditorijai: tirgus atrodas pie centrālās stacijas, ostas, Vecpilsētas, Teliskivi kreatīvā kvartāla, populārajiem Kalamajas un Pelgulinnas rajoniem.

Šo uzdevumu KOKO Architects atrisināja, palielinot ieeju skaitu, kas padarītu tirgu pieejamu no visām pusēm. Starp Reisijate un Kopli ielām izveidoja gājēju celiņus ar terašu sistēmu. Arhitekti arī orientējās uz tobrīd attīstījušos Teliskivi kreatīvo kvartālu vietā, kur agrāk atradās dzelzceļa depo, un tad starp to un tirgus laukumu izveidoja gājēju un velosipēdu maršrutu. Rekonstruētais tirgus tika atvērts 2017. gada maijā. Nu tas kļuvis par vienojošu pavedienu, kas savij dažādus stāstus un identitātes, veidojot raibu pilsētas audeklu.

Rotermanni kvartāls

Viens no slavenākajiem Tallinas postindustriālajiem kvartāliem ir Rotermanni kvartāls, kas atrodas starp vecpilsētu, pasažieru ostu un rosīgo Viru laukumu. Senās celtnes tika būvētas pēc 1829. gadā nodibinātā kokapstrādes uzņēmuma Rotermann Factories īpašnieka Kristiana Abrahama Rotermana pasūtījuma. Padomju gados ēkas tika daļēji nopostītas vai arī tās krietni papostīja laika zobs. 1979. gadā brūkošais kvartāls kļuva par vienu no “Stalker” filmēšanas vietām. 2001. gadā kvartālam piešķīra pieminekļa statusu.

Mūsdienās Rotermanni kvartāls ir pilnībā atjaunots un pārbūvēts par daudzfunkcionālu gājēju kvartālu. Tas sastāv no rekonstruētām un no jauna uzbūvētām ēkām. Stalkera šķērsiela ved uz rekonstruētu 100 metrus garu senlaicīgu liftu. 2016. gadā šo projektu pabeidza KOKO Architects. Pirmajā stāvā ir saglabājušies veci graudu bunkuri, kas nokarājas no griestiem — tos var apskatīt, piemēram, kafejnīcā RØST Bakery.

Malks norāda, ka iedzīvotāji jūtas komfortabli, bet apmeklētāji  — vienmēr ir gaidīti, jo projekta galvenā ideja ir ne tikai patēriņš, bet arī spontāna ielu dzīve, piemēram, pagaidu un sezonas gadatirgi.

Viļņa

Paupis Turgus

Fudkorts jaunā dzīvojamā rajona Paupis centra fabrikas vietā Viļņas centrā — tas ir arhitektūras studijas Plazma projekts 2000 kvadrātmetru platībā. Tajā ir izvietojušās dažādas pārtikas un dzērienu bodītes, pārtikas veikali, kā arī tiek rīkoti kulinārijas un kultūras pasākumi. Ņemot vērā to, ka tirgus atrodas nedaudz piepaceltā posmā, tā teritorija ir pilnībā brīva no automobiļiem un veido pilnvērtīgu pilsētas laukumu, kurā ir vairākas atpūtas zonas, tostarp āra restorānu zona ar oriģinālu strūklaku betona bļodas veidā, kas izceļ kvartāla industriālo raksturu. Turklāt šeit ir atsevišķas zonas smēķētājiem, bet kinoteātrim Pasaka pavisam blakus — neliels pagalms ar sauļošanās zviļņiem un soliem.

Kā saka Plazma vadītājs Ritis Mikulionis (Rytis Mikulionis), tirgus interjers stilizēts par XIX gadsimta beigu rūpniecības ēku. Iedvesmojies no metāla un stikla konstrukcijām, kas bija populāras Eiropas galvaspilsētās ar-nuvo laikmetā. Ātrijs iegrimis zaļumos. “Mēs vēlējāmies, lai tirgus būtu kā ziemas dārzs, domājot par tā apmeklētājiem, jo mūsu valstī siltus laika apstākļus var baudīt tikai vasarā,” — skaidro Mikulionis.

Food Hall Baltasis tiltas

Gājēju Baltais tilts jeb Baltas Tiltas atrodas pašā Viļņas centrā un šķērso Nerisas upi. To atklāja 1996. gadā. Šņipišķes rajona un tirdzniecības centra CUP pusē tam piekļaujas liela teritorija pastaigām un sportošanai: šeit ir betona rampa skeitbordiem un BMX, basketbola un volejbola laukumi, kā arī dažādi āra trenažieri. Dažādā augstuma līmeņi tiek izmantoti amfiteātriem ar sēdvietām, bet to priekša ir uzstādīta platforma (pontons) uz ūdens. Tiltu ieskauj divi divu līmeņu paviljoni: vienā no tiem atrodas lielveikals IKI, otrā — ēdināšanas zona un tīkla kafejnīca Caffeine.

Pateicoties funkciju dažādībai, telpa tiek izmantota visu gadu — pat visbargākajās ziemas dienās. Urbāno projektu izstrādājuši arhitekti un inženieri no ID Vilnius pēc pilsētas administrācijas pasūtījuma, bet pašu tiltu — Aļģimants Nasvitis, Viļņas nozīmīgāko modernisma projektu autors, ieskaitot arī Lietuvas Saeimas ēku un kafejnīcu “Neringa”.