Mīti un patiesības par dzīvošanu Klusajā centrā

Jūgendstila arhitektūra ir ne tikai Rīgas vai tās centra, bet arī visas Latvijas vizītkarte pasaulē. Rīgas centru nereti iedala četrās daļās — tūristiem zināmākā Vecrīga, Tuvais, Tālais centrs un Klusais centrs, kuru apskatīsim šajā rakstā.

Kas ir Klusais centrs un kā tas atšķiras no citām centra daļām? No Tālā centra to atdala Hanzas iela, no Tuvā centra — Valdemāra, bet no Daugavas puses — Eksporta iela. Klusais centrs no citām Rīgas centra daļām atšķiras ar grezno arhitektūru — grozi galvu uz kuru pusi gribi — visapkārt skaistas jūgendstila ēkas un to mākslinieciskās detaļas.

Mazliet vēstures

Rīga gadsimtiem ilgi bija tranzīta, rūpniecības un tirdzniecības pilsēta. 18. gadsimts iezīmēja strauju pilsētas attīstības posmu, jo Eiropā manāmi pieauga eksports uz austrumiem. Palielinājās iedzīvotāju skaits, kas radīja pārapdzīvotību un antisanitārus apstākļus. Lai Rīga varētu turpināt straujo izaugsmi, bija nepieciešams paplašināt pilsētas teritoriju. Tam šķērslis bija pilsētas nocietinājumi, tādēļ Rīgas vadība lēma par labu mūru nojaukšanai. 

1863. gadā sākās nocietinājumu nojaukšanas darbi–nojauca zemes vaļņus, bastionus, sašaurināja ūdens grāvi (mūsdienu pilsētas kanālu), kā arī sāka jaunu mūra ēku celtniecību ārpus vecās pilsētas teritorijas. Rīga kļuva lielāka – tās centrs paplašināja savas robežas un ieguva pirmās iezīmes mūsdienu Tuvā, Tālā un Klusā centra rajonam. Savukārt Klusā centra blīvā apbūve, kādu to rīdzinieki un pilsētas viesi pazīst šodien, pamatā radusies 20. gadsimta sākumā – līdz tam tikpat kā neapbūvētā vietā. 

Klusā greznība

Ne par velti Klusajam centram ir piešķirts šāds nosaukums – lai gan uz galvenajām apkaimes ielām satiksme mēdz būt intensīva, taču, ieejot dziļāk Klusajā centrā, un, jo īpaši, tā sānielās, ir jūtams miers un klusums. Cilvēki palēlina ikdienas skrējiena tempu, it kā pieskaņojoties pārējai apkārtnei.

Vietas prestižs dara savu–šeit bieži redz braucam jaunāko modeļu automašīnas, vīriešus staigājam uzvalkos un dāmas kažokādas mēteļos. Mūsdienīgais dzīvestils manāmi kontrastē ar vēsturisko arhitektūru.

Klusais centrs tūrisma apmeklētības ziņā nav tik populārs kā Vecrīga, jo vietas infrastruktūra pilsētas viesiem nav pārāk pievilcīga. Tomēr tūristi nelielās grupiņās ar augstu paceltām galvām staigā cenšoties saskatīt un fotogrāfijās iemūžināt jūgendstila ēku rotājumus.

Apkaime ir mājvieta arī daudzām vēstniecībām un to darbiniekiem. Ik uz stūra redzami dažādu valstu un Eiropas Savienības karogi. Vēsturiskās ēkas, klusā un noslēgtā apkārtne rada vajadzīgo reprezentatīvo funkciju un perfektus apstākļus svarīgu darba jautājumu risināšanai. Savukārt žogi un tūju apstādījumi garāmgājējiem no ielas aizsedz skatu un neļauj ieskatīties namu logos, atstājot tos tītus noslēpumā.

Apkaimes dārgumi

Klusais centrs nav piemērots trakulīgām izklaidēm naktsklubos vai bāros, jo šeit tādu vienkārši nav. Te piestāv laiska atpūta izsmalcinātā dzīvoklī vai satikšanās ar draugiem kādā no apkaimes daudzajiem restorāniem vai vīna studijām.

Kurp doties Klusajā centrā

Kultūras pieredzes baudīšanai

1. muzejs  “Rīgas Jūgendstila centrs”, Alberta iela 12.

2. muzejs “Cepures pasaule”, Vīlandes iela 7.

3. Kronvalda parks, Kalpaka bulvāris 12.

4. “Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs”, Ukrainas Neatkarības iela 1. 

5. “Kino Bize”, Elizabetes iela 37.

6. mākslas galerija “Daugava”, Ausekļa iela 1.

Jaunu garšas pārsteigumu gūšanai

7. “Portofino” restorāns, Ausekļa iela 7. 

8. “Zivju lete” restorāns, Dzirnavu iela 41. 

9. “Mulberry” konditoreja, Ausekļa iela 14. 

10. “The Catch” restorāns, Antonijas iela 12. 

11. “Riviera” restorāns, Dzirnavu iela 31. 2023. gada beigās iekļauts “Michelin Guide” ceļvedī.

12. “Tails” restorāns, Antonijas iela 6a. 2023. gada beigās iekļauts “Michelin Guide” ceļvedī.

13. “Ferma” restorāns, Valkas iela 7. 2023. gada beigās iekļauts “Michelin Guide” ceļvedī. 

14. “John” restorāns, Ausekļa iela 22. 2023. gada beigās iekļauts “Michelin Guide” ceļvedī.

Jūgendstils: apbrīno visi, bet dzīvo vien retais

Klusā greznība atspoguļojas arī īpašumu cenās. Potenciālajiem pircējiem jārēķinās ar naudas summām, kas mērāmas ne vairākos desmitos, bet simtos tūkstošu eiro. Nekustamo īpašumu aģentūras Kivi Real Estate partnere un aģente Inga Miglāne-Ābele stāsta, ka augstās īpašumu cenas rada situāciju, kurā daudzi no skaistajiem dzīvokļiem pirmskara ēkās gadiem ilgi stāv tukši, cerot atrast savus jaunos saimniekus. Tikmēr esošie īpašnieki, zinot vietas prestižu un vēsturisko vērtību, cenu vēlas saglabāt pēc iespējas augstāku.
To pamanījuši jauno projektu attīstītāji, kas ar ēku būvniecību un jau uzbūvēto māju atjaunošanu rada konkurenci dzīvokļu īpašniekiem pirmskara ēkās. Inga, kā vienu no veiksmīgākajiem jaunajiem projektiem šajā apkaimē, izceļ Magdelēnas kvartāls, kurā dzīvokļi ir ļoti pieprasīti un tiek “izķerti” kā karsti pīrādziņi. Tāpat vērts atzīmēt arī tādus apkaimes jaunos projektus kā Tal Residence, Lofts & Rosegold un HOFT.

Jaunie projekti atbilst visām mūsdienu dzīvesstila prasībām un nodrošina to, ko nespēj pirmskara ēkas. Pārdomāts dzīvokļa telpu plānojums, energoefektivitāte, pieejams slēgts pagalms ar dārzu.

Inga skaidro, ka Magdelēnas kvartāla veiksmes stāsts slēpjas ne tikai paša projekta kvalitātē, bet arī pārdomātajās mājokļu cenās, kur pirkuma maksā tiek iekļauta arī mantu glabātuve. Aģente atzīmē arī to, ka jaunie projekti risina autostāvvietu neesamību, jo tiek izbūvētas pazemes stāvvietas, kuras ātri tiek izpirktas arī par tādām cenām, kuru vērtībā kādā citā Rīgas rajonā varētu iegādāties divus dzīvokļus. Šis fakts pierāda to akūto trūkumu. 

Pirmskara ēkās un jaunajos projektos mājokļu cenas ir līdzīgas, taču tā kā jauno projektu dzīvokļi ir pēc platības mazāki, tad arī cena par kvadrātmetru ir lielāka. Savukārt dzīvokļa uzturēšanas izmaksas pirmskara ēkās ir augstākas, kas nozīmē to, ka šobrīd finansiāli izdevīgāki un pieprasītāki ir mājokļi Klusā centra jaunajos projektos.

Mīnusi dzīvojot Klusajā centrā

Ne tikai dzīvokļi pirmskara ēkās neatbilst 21. gadsimta dzīvesstila prasībām, bet arī iztrūkstošie ielu infrastruktūras elementi, kā, piemēram, atkritumu urnas.

To varētu skaidrot fakts, ka Klusajā centrā nav lielveikalu, tirdzniecības centru vai ātrās ēdināšanas iestāžu, kuru produktu iepakojumi parasti rada pilsētas ielās redzamo piesārņojumu. Apkaimes atrašanās vieta ir pateicīga, lai nepieciešamos pirkumus varētu veikt ārpus tās, jo citi pilsētas rajoni ir viegli sasniedzami ejot ar kājām vai braucot ar transportlīdzekli.

Tomēr, ja nav vēlēšanās izbraukt ārpus apkaimes, tad Klusais centrs ir mājvieta maziem veikaliņiem, kuros var nopirkt ikdienai nepieciešamās preces. Vietējie zina, kurā vietā var nopirkt ekoloģiskās lauku olas un kurā — iegādāties svaigi ceptu maizi.

Klusajā centrā ir maz publiski pieejamu atpūtas zonu un zaļo parku, ko šobrīd cenšas risināt jauno projektu attīstītāji, veidojot iekšpagalmos savas zaļās oāzes. Blīvā jūgendstila ēku apbūve ar augstajiem žogiem, nepieļauj lielus iekšpagalmus un zaļās zonas, soliņus un bērnu rotaļlaukumus — šeit iederas tikai kompakti risinājumi. Turklāt mājokļu īpašnieki pirmskara ēkās savas automašīnas parasti atstāj uz ielas.

Outro

Klusais centrs lieliski parāda to, kā luksusa dzīvesstils izskatījās 20. gadsimtā, un kā tas attīstas 21. gadsimtā. Lai gan jaunie projekti rada sīvu konkurenci pirmskara ēkām, taču ir klienti, kuri kategoriski atsakās izskatīt iespēju dzīvot jaunajā projektā, priekšroku dodot telpām, kurās jūtama vēstures elpa. Neskatoties uz savstarpējo konkurenci, jauno projektu ēkas organiski iekļaujas apkaimes kopējā ainavā, tādējādi izrādot cieņu Klusā centra bagātajai vēsturei, kultūrai un arhitektūrai.

Apkaimes kopiena ir diezgan noslēgta. Tomēr mazajos veikaliņos, iecienītākajos restorānos un kafejnīcās pukst Klusā centra sirds. Tās ir vietas, kur iedzīvotāji, kas tos regulāri apmeklē, iepazīst viens otru, veidojot piederības sajūtu Klusajam centram.

Vairāk par jūgendstila arhitektūru iespējams uzzināt šajā N+ rakstā.