Latvija tiek uzskatīta par oficiālo Ziemassvētku egles dzimteni: viena versija liecina, ka tas bija Rīgā, 1510. gadā tika uzstādīta pasaulē pirmā rotātā egle. Bet Igaunijā uz to skatās savādāk: saka, ka Tallinā Ziemassvētku eglīte parādījās jau 1441. gadā, tas ir, 69 gadus agrāk. Lietuva nepretendē uz čempionātu, bet cīnās par valsts titulu ar skaistākajiem ielu kokiem.
Katrā no trim Baltijas valstīm ir daudz radoši dekorētu koku piemēru. To tapšana vienmēr ir liels notikums: tajā piedalās mākslinieki, arhitekti, tēlnieki, kā arī vietējie uzņēmumi, kas nodrošina tehnoloģijas un materiālus. Šajā tekstā esam apkopojuši interesantākos projektus.
Latvija
Projekta “Egļu Ceļš” Ziemassvētku eglītes
Katru decembri Rīgā tiek uzstādītas desmitiem eglīšu. Pirms Covid pilsētā katru gadu notika festivāls Egļu Ceļš, kura laikā mākslinieki radīja daudzus kokus — klasiskus un eksperimentālus.
Piemēram, vairākus gadus pēc kārtas Līvu laukumā Vecrīgā tika uzstādīts dizainera Kaspara Riekstiņa darbs “Mīlestības egle”. Šim kokam pat ir sava Facebook lapa. 13 metrus augsto instalāciju veidoja ēvelēti egļu dēļi ar 60 metāla laternām no kalēja Aivara Oleksāna. Koks tika vainagots ar dekoratīvām sirsniņām no vitrāžas. Vecgada vakarā laternās dega vaska sveces no projekta iniciatora Rīgas veikala Sveču istaba.
2013. gadā interesantu Ziemassvētku eglīti izgatavoja jauniešu vides centra Kaņieris dalībnieki. Viņu darbi parādījās Vērmaņa parkā. Centra audzēkņi domāja, kā pagarināt Ziemassvētkus, un simboliski iesaldēja eglīti ledus bluķī ar novēlējumiem rīdziniekiem. Kā liecina apraksts, instalācijas autori centušies pieturēties pie galvenajām jauniešu centra vērtībām: savstarpējai sadarbībai, iekļautībai, atvērtībai, solidaritātei un kvalitatīvam darbam.
Blakus, Raiņa bulvārī, 2012. gadā parādījās Ziemassvētku eglīte trīsdimensiju Tetra formā. Tās autors ir tēlnieks Lauris Vītoliņš, kurš daudz strādā ar gaismas instalācijām. Šo darbu veidojis kopā ar Latvijas Mākslas akadēmiju. Šeit varat noskatīties video par šo iespaidīgo objektu: mirdzoši daudzkrāsaini kubi efektīvi izceļ koka “zaros” esošās lāstekas un sniegu ap to.
Rīgas Ziemassvētku eglīte no Forbes saraksta
Tikpat interesanta egles variācija Līvu laukumā parādījās 2021. gadā: no plastmasas pudelēm, alumīnija kārbām, riepām, elektroprecēm un citiem atkritumiem tika salikta 9 metrus gara konstrukcija otrreizējai pārstrādei. Ziemassvētku eglītes autors ir tēlnieks Haralds Gērts, kurš veido figūriņas no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Viņš un viņa komanda strādāja pie šī projekta ar Latvijas pārstrādes uzņēmumu Clean R. Viņi cerēja Ziemassvētku brīvdienās veicināt izpratni par atbildīgu un videi draudzīgu uzvedību: mudināt cilvēkus prātīgāk izvēlēties dāvanas un izvairīties no nevajadzīgu lietu iegādes, bet tā vietā dāvāt tuviniekiem vairāk mīlestības un uzmanības.
Neskatoties uz tā izgatavošanas utilitāro raksturu, koks tika iekļauts Forbes 10 iespaidīgāko Jaungada koku sarakstā.
Lietuva
Ziemassvētku eglītes Katedrāles laukumā Viļņā
Saskaņā ar Briselē bāzētās tūrisma organizācijas European Best Destination pētījumu, Ziemassvētku egles Viļņā ir vienas no skaistākajām Eiropā. Šāds secinājums izdarīts, balstoties uz atsauksmēm no vairāk nekā 14 tūkstošiem ceļotāju no 82 valstīm. Galvenā Ziemassvētku egle tiek uzstādīta Katedrāles laukumā — katru reizi tas ir jauns tēls, kas tiek turēts noslēpumā līdz pēdējam.
Parasti par dekorēšanu ir atbildīga organizācija Švenčių studija (“Brīvdienu studija”). 2019. gadā tēma bija šahs: koku rotāja ģeometrisks raksts spēles dēļa formā, virsotnē mirdzošs vainags, un ap to stāvēja šaha figūru rāmji ar vītnēm. Šis attēls uzsvēra saikni starp modernitāti un valsts garo vēsturi: šahs bija populāra spēle Polijas muižnieku un Lietuvas Lielhercogistes valdnieku vidū Viļņas dibināšanas laikā (tas ir, 14.–15. gadsimtā).
2020. gada koks tika salīdzināts ar sirreālu gleznu — 24 metrus augstā konstrukcija tika salikta konusa formā ar nobīdītiem segmentiem. Tas bija izrotāts ar egļu zariem un 4 kilometru vītnēm. Iekšā tika ievietota pieticīga dzīva egle ar tradicionālajiem priežu čiekuriem un laternām. Lai instalācija būtu “zaļa” visādā ziņā, lampas darbināja ar elektrību, kas iegūta, pārstrādājot kafijas kūku vienā no valsts biogāzes stacijām — par šo projekta daļu bija atbildīgs starptautiskais Somijas uzņēmums Paulig.
Egle cietuma pagalmā
2019. gadā, uzreiz pēc vēsturiskā Lukišķu cietuma slēgšanas Viļņas centrā, galvenajā cietuma pagalmā tika uzstādīta eksperimentāla Ziemassvētku egle, kuras galvenās sastāvdaļas bija metāls, gaisma un ūdens. Radīšanai bija vajadzīgas septiņas tonnas metāla konstrukciju, kurām tika piestiprinātas sarkanas laternas. Virsū bija uzlikti smidzinātāji, pa kuriem strūka piecas tonnas ūdens, sarecējot skaistu lāsteku veidā.
Darba autors ir lietuviešu scenogrāfs, gaismu mākslinieks un Viļņas pilsētas svētku dalībnieks Oskars Gudas. Bijušais cietuma priekšnieks Viktors Davidenko šos Ziemassvētkus nodēvējis par “vispriecīgākajiem” audzināšanas iestādes vēsturē.
Sirreālās Kauņas Ziemassvētku eglītes
Kauņā, Rātslaukumā, ik gadu instalācijas uzstāda tekstilmāksliniece, Kauņas Balta galerijas dibinātāja Jolanta Šmidtiene. 2022. gadā viņa smēlusies iedvesmu Lietuvas mākslinieka Mikaloja Konstantina Čiurlioņa simboliskajos gleznojumos, kura muzejs arī atrodas pilsētā. Eglīte vainagojās ar 40 rokām darinātām zelta zvaigznēm un zodiaka zīmēm — Čiurlionis tām veltīja virkni darbu.
Jaunais 2014. gads Kauņā tika sagaidīts ar Ziemassvētku eglīti dzirkstošu mākoņu formā, kas veidota no plastmasas glāzēm. Uz tiem sēdēja divpadsmit sniegbalti eņģeļi no tēlnieka Vaidotas Ramoškas — tādi paši kopš 2004. gada uzstādīti Viļņā, kas tiek dēvēta par “eņģeļu pilsētu”.
Un vēl agrāk, 2011. gadā, pēc Šmittienes projekta no 40 tūkstošiem plastmasas Sprite dzērienu pudeļu tika uzbūvēts 16 metrus augsts koks ar plastmasas saitēm uz visām pusēm izspraustajām “adatām”. Mākslinieks vadījās pēc pavisam vienkārša principa: ikviens no mums var no nederīgām lietām uztaisīt ko skaistu un tajā pašā laikā saudzēt dabu. Projekts tika iekļauts Ginesa rekordu grāmatā kā pasaulē augstākā skulptūra, kas izgatavota no plastmasas pudelēm.
Igaunija
Teet Suur instalācijas
Tallina ir slavena ar vienu no skaistākajiem Ziemassvētku tirdziņiem Eiropā un milzīgu dzīvu egli Rātslaukumā. Parasti tas ir iekārtots tradicionālā manierē, bet, lai apskatītu eksperimentālās iespējas, jums ir jāatstāj vecpilsēta. Piemēram, Igaunijas galvaspilsētas priekšpilsētā Vīmsi ciemā 2019. gadā tika izveidota Ziemassvētku eglīte no 11 tūkstošiem plastmasas kannu, kas tiek pārdotas degvielas uzpildes stacijās. Iekšpusē tika uzstādīts apgaismojums: krāsaina gaisma un matēta plastmasa radīja neparastas nokrāsas.
Tallinas instalācijas autors bija vietējais mākslinieks Teet Suur. Vēl nesen viņš strādāja zemnieku saimniecībā, bet tad atklāja savus radošos talantus un mācījās mākslas skolā par tēlnieku. Viņš regulāri nāk klajā ar neparastām Ziemassvētku eglītēm, lai, kā viņš pats saka, “izaicinātu stereotipus”.
Viena no viņa instalācijām parādījās 2015. gadā Rakveres pilsētā valsts austrumos. 12 metrus augsto koku divās dienās uzbūvēja Rakveres arodskolas audzēkņi. Tās celtniecībai izmantoti veco māju logi — kopā 121 rāmis ar krāsainu stiklu. Montāžas procesu varat noskatīties šajā video.
Interesanti, ka kaimiņvalstīs Ziemeļeiropā tiek uzstādīts daudz mazāk eksperimentālo koku — tas, iespējams, saistīts ar to, ka Ziemassvētku tradīcijas tur nav pārtrūkušas un cilvēki dod priekšroku tradicionālākiem Ziemassvētku piederumiem. Šajā ziņā Baltija ir pilnīgi unikāls reģions ar neticami radošu pieeju Ziemassvētkiem.
