Ziemeļvalstīs koks gadsimtiem ilgi ir bijis pieejamākais un komfortablākais būvmateriāls – tas labi aizturēja siltumu, ļāva ātri uzcelt mājas un labi izturēja skarbo klimatu un mitrumu. Tomēr ziemeļu arhitektūrā koks ir kas vairāk nekā tikai praktiska izvēle – tā ir daļa no kultūras tradīcijas.
Daudzi ziemeļu arhitektūras būvniecības paņēmieni ir pārņemti no kuģubūves, tās tehnoloģijas pakāpeniski pārgāja no vienas nozares otrā. Tomēr visaugstāko attīstības pakāpi viduslaiku koka arhitektūra sasniedza Norvēģijas koka karkasa baznīcās jeb stāvkoka baznīcās – unikālos 12.–13. gadsimta dievnamos. Stāvkoka baznīcas vienlaikus atgādināja gan svētnīcu, gan kuģi.
Līdz 19. gadsimtam Eiropa piedzīvoja strauju industrializāciju. Akmens, ķieģelis un vēlāk arī betons kļuva par progresa un moderno pilsētu simboliem. Tomēr tieši šajā periodā ziemeļvalstis sāka no jauna atklāt koku. Nu tas bija nevis kā trūkuma diktēta izvēle, bet gan kā nacionālās kultūras daļa. Tā dzima ziemeļu nacionālais romantisms. Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā, iedvesmojoties no senajām zemnieku sētām un dabas, sāka būvēt koka villas un sanatorijas.
Mūsdienās koks ziemeļu arhitektūrā piedzīvo jaunu uzplaukumu – šoreiz jau kā videi draudzīgs un tehnoloģiski mūsdienīgs materiāls. Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā no tā arvien biežāk tiek būvētas daudzstāvu dzīvojamās mājas, skolas, bibliotēkas un pat augstceltnes. Ziemeļvalstīm tā nav atgriešanās pagātnē, bet gan mēģinājums apvienot tradīcijas ar mūsdienu vides prasībām: koksne mazinās būvniecības radīto oglekļa pēdas nospiedumu un joprojām saglabāsies kā svarīga vietējās arhitektūras daļa.
Daži izteiksmīgi piemēri:
Mjøstårnet
Adrese: Norvēģija
Mjøstårnet ir 18 stāvus augsta daudzfunkcionāla koka augstceltne (85,4 metri), kas atrodas Norvēģijas pilsētā Brumundālē (Brumunddal). Pēc atklāšanas 2019. gadā ēka oficiāli tika atzīta par augstāko koka celtni pasaulē, taču 2022. gadā šo statusu pārņēma ASV projekts Ascent MKE.
Torņa kopējā platība ir aptuveni 11 300 kvadrātmetru, un tajā ir izvietoti dzīvokļi, viesnīca, biroji, restorāns, publiskās telpas un terase. Lielākā daļa konstrukciju izgatavotas no vietējiem, atjaunojamiem materiāliem, bet nesošās sistēmas pamatā ir līmētās koksnes elementi un CLT paneļiem. Galveno konstrukciju montāža bija nepieciešams aptuveni pusotrs gads, ko šāda augstuma ēkai var uzskatīt par ļoti īsu laiku.
Sara Kulturhus
Adrese: Zviedrija
Arhitektu birojs “White Arkitekter” Šellefteo (Skellefteå) pilsētā uzbūvēja divdesmit stāvus augstu kultūras un izklaides kompleksu ar viesnīcu, kas kļuva par vienu no lielākajiem koka būvju kompleksiem pasaulē. Tomēr tās veidotājus rekordi neinteresēja – viņu mērķis bija uzcelt energoefektīvu ēku ar minimālu ietekmi uz vidi.
Projekts ir kļuvis par vienu no veiksmīgākajiem „zaļās” arhitektūras piemēriem: būvniecībā tika izmantota vietējā koksne (kas iegūta kokzāģētavā vien 50 km attālumā no būvlaukuma) un, kā apgalvo projekta autori, koki savas augšanas laikā ir „akumulējuši gandrīz 10 tūkstošus tonnu CO₂”. Jaunās ēkas kalpošanas laiks ir aptuveni 100 gadu, un pēc tam gandrīz visas tās daļas varēs pārstrādāt vai izmantot otrreizēji.
Oodi
Adrese: Somija
“Oodi” ir slavenākā Somijas bibliotēka. Aptuveni 17 000 kvadrātmetru plašā ēka tika uzbūvēta, ievērojot augstas energoefektivitātes prasības. Kopumā “Oodi” koncepcijas pamatā ir ilgtspējas, tehnoloģiju un pieejamības principu apvienojums.
Kā galvenie materiāli būvniecībā tika izmantoti: stikls, tērauds un koks. Fasādes apšuvumam izmantota vietējās egles koksne. Šodien tā ir viena no galvenajām mūsdienu Ziemeļeiropas ilgtspējīgās arhitektūras vizītkartēm.
Fahle Terrassid
Adrese: Igaunija
“Fahle Terrassid” ir pirmais koka augstceltņu biroju komplekss Igaunijā, par kuru jau esam rakstījuši.
Šī 33,6 metrus augstā ēka apvieno līmētās koksnes konstrukcijas, betonu un stikla fasādes, demonstrējot mūsdienīgu pieeju ilgtspējīgai pilsētvides arhitektūrai.
Projektā paredzēti saules paneļi, lietus ūdens savākšanas sistēmas, dabiskais apgaismojums un zaļās terases ar skatu uz pilsētu. Komplekss tiek būvēts Tallinas centrā un kļūs par daļu no Fahle kvartāla – mūsdienīga pilsētas rajona ar birojiem un restorāniem. Būvniecību plānots pabeigt 2026. gada vasarā.
AVOTI Office
Adrese: Latvija
Tā ir administratīvā ēka, kas atrodas Lizuma pagastā (Gulbenes novadā). Šeit mājvietu radis lielā kokapstrādes uzņēmuma “AVOTI” galvenais birojs, kas sadarbojas ar vadošajiem starptautiskajiem mēbeļu mazumtirgotājiem.
2022.–2023. gadā uzceltais objekts, ko projektējis pazīstamais arhitektu birojs “MADE arhitekti”, saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu un tika nominēts prestižajai Eiropas Savienības mūsdienu arhitektūras balvai Mies van der Rohe Award 2024. Projekts ir pilnībā balstīts uz ilgtspējīgas koka arhitektūras principiem: tajā izmantotas CLT konstrukcijas, dabiski materiāli un mūsdienīgs, minimālistisks dizains, kā arī īpaša uzmanība ir pievērsta ēkas oglekļa pēdas nospieduma mazināšanai.
Kāpēc koks ir svarīgs pilsētām
Saskaņā ar ANO datiem būvniecības nozare šodien rada gandrīz 40% globālo CO₂ izmešu. Ievērojama daļa no tiem rodas tieši betona un tērauda ražošanas procesā. Tāpēc koksne tiek uzskatīta par vienu no veidiem, kā mazināt pilsētvides būvniecības radīto oglekļa pēdas nospiedumu – jo īpaši valstīs ar ilgtspējīgu mežsaimniecību un kontrolētu mežu izstrādi.
Vienlaikus masveida koka būvniecība joprojām ir diskusiju objekts: arhitekti un ekologi strīdas par ugunsdrošību, reālo ietekmi uz oglekļa piesaisti un mežizstrādes ilgtspēju apstākļos, kad pieprasījums pēc koksnes strauji pieaug.
