teeja.lv
Šobrīd Centrāltirgus galvenā funkcija ir tirdzniecība – tas atbilst sākotnējam mērķim. Tomēr pieredze liecina, ka mūsdienu tirgi var kļūt par daudzfunkcionāliem centriem, kas apvieno tirdzniecību, kultūru, ēdināšanu un sabiedrisko dzīvi. Rīgas Centrāltirgum piemīt liels potenciāls pārtapt šādā centrā.
Vēsturiskais mantojums un jauni izaicinājumi
Centrāltirgus jau gandrīz simt gadu ir neatņemama Rīgas ikdienas daļa. Tirgu ik dienu apmeklē 40 000–50 000 cilvēku, arī daudzi tūristi, kuriem tirgus ir kļuvis par vienu no galvenajiem apskates objektiem.
Transporta infrastruktūras attīstības veicināto pilsētvides izmaiņu dēļ tirgus saskaras ar jauniem izaicinājumiem. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas to ietekmē, ir netālu esošās Rīgas Centrālās stacijas atjaunošana projektā Rail Baltica. Jaunais transporta mezgls izmainīs apkārtējās teritorijas loģistiku un kļūs par katalizatoru lielām pārmaiņām visā Rīgas centrā.
Centrāltirgu gaida svarīgs uzdevums – ne vien saglabāt savu esošo lomu, bet arī integrēties jaunā pilsētvides kontekstā. Tas prasa infrastruktūras modernizāciju un jaunu telpas izmantošanas scenāriju izstrādi.
Transformācijas koncepcija
Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija nākamajiem 10 gadiem ir izstrādāta, lai izvērtētu esošo stāvokli un veidotu stratēģisku redzējumu pārmaiņu virzīšanai. Koncepciju uzņēmuma “Rīgas nami” uzdevumā ir sagatavojuši “Wealth.Investments” un arhitektūras birojs “Teeja arhitekti”. Tā pamatota ar visaptverošu analīzi un citu valstu pieredzi, un tajā ir ievērotas mūsdienu pilsētplānošanas tendences. Izstrādē ir piedalījušies pašvaldību, valsts iestāžu, uzņēmumu un vietējo iedzīvotāju pārstāvji.
Koncepcijas galvenā ideja ir funkciju pārdale ēkās un pieguļošajā teritorijā, lai efektīvāk izmantotu telpu un radītu jaunu unikālu piedāvājumu apmeklētājiem.
teeja.lv
Šī koncepcija būs pamats Centrāltirgus pārveidei par modernu, daudzfunkcionālu telpu, kas saglabā savu vēsturisko nozīmi.
Jauns sabiedriskās dzīves centrs
Rīgas Centrāltirgum šobrīd ir pieci paviljoni. Četri no tiem ir savienoti ar apjumtām ejām. Piektais – gaļas paviljons – ir novietots atsevišķi, un tieši to sagaida vislielākās pārmaiņas.
Koncepcija paredz tirdzniecību organizēt četros paviljonos, saglabājot piena produktu, maizes un konditorejas izstrādājumu, zivju, augļu un dārzeņu, kā arī delikatešu nodaļas. Vienā no paviljoniem piedāvās produkciju, ko šobrīd var iegādāties gaļas paviljonā. Otrajā paviljonā, kas šobrīd pilda gastronomijas paviljona funkcijas, tiks iekārtota vieta kafejnīcām un bistro.
Gaļas paviljonu ir plānots pārveidot par kultūras un mākslas centru. Tas palīdzēs piesaistīt tirgum jaunus apmeklētājus un radīt papildu sabiedrisko funkciju, pārvēršot tirgu par daudzpusīgi izmantojamu telpu.
Visi paviljoni tiks atjaunoti, bet gaļas paviljons būs tas, kas kļūs par jaunu, saistošu vietu, kur savīsies tirdzniecības, kultūras un mākslas funkcijas.
Jaunie vecie laukumi
Funkcionālās izmaiņas Rīgas Centrāltirgus paviljonos būtiski ietekmēs arī pieguļošo teritoriju. Viens no pievilcīgākajiem jaunumiem būs Benjamiņas laukums, kas atradīsies pie plānotā mākslas un kultūras paviljona ziemeļaustrumu fasādes. Laukums kļūs par dabisku izstāžu telpas turpinājumu un nodrošinās vietu kultūras pasākumiem brīvā dabā.
Pie dienvidaustrumu fasādes tiks izveidots aktīvajai atpūtai un sportam paredzētais Nēģu laukums. Darba dienās to izmantos ikdienas aktivitātēm, bet svētkos – gadatirgiem un izklaides pasākumiem.
Centrālais laukums starp mākslas un kultūras paviljonu un tirdzniecības paviljoniem kļūs par galveno apmeklētāju piesaistes vietu. Tajā plānota tirdzniecības un sabiedriskā zona, bet daļa tiks atvēlēta zaļam skvēram, kur mierīgi atpūsties.
Tirgus laukums pie tirdzniecības paviljoniem saglabās savu funkciju, taču iegūs modernākus vaibstus. Veco kiosku demontāža un transformējamu galdu un stendu izmantojums padarīs telpu atvērtāku un ērtāku tirgus apmeklētājiem un pircējiem.
teeja.lv
Tirdzniecība Spīķeru un Pūpolu ielā
Atjaunošana gaida arī seno noliktavu kvartālu – “Sarkanos spīķerus”. Spīķeru un Pūpolu iela saglabās iepirkšanās ielu funkciju, bet paviljonus gaida modernizācija. Spīķeru augšējos stāvos plānots iekārtot biroju telpas.
Ielas papildinās ar zaļajām zonām, ietvēm, kafejnīcām ar terasi, veikaliem, bērnu rotaļu laukumiņu un ērtiem soliņiem, velosipēdu novietnēm, kā arī mūsdienīgu apgaismojumu, būtiski palielinot gājēju ērtības.
Mobilitāte
Rīgas Centrāltirgus attīstības koncepcija paredz transporta infrastruktūras modernizāciju ar uzsvaru uz gājēju kustību un mikromobilitāti. Tas atbilst mūsdienu tendencēm mazināt automobiļu satiksmi pilsētas centrā.
Ir plānots izveidot ērtu gājēju maršrutu sistēmu, kas palielinās plūsmas intensitāti un komercobjektu ienesīgumu. Pie galvenajām ieejām atradīsies velosipēdu novietnes, vietas ar remonta komplektu statīviem un uzlādes punkti.
teeja.lv
No esošajām 335 autostāvvietām pašreizējā vietā ir plānots saglabāt tikai 60. Atbrīvotajā platībā veidos piegādes transporta zonas, veloinfrastruktūru un labiekārtotu krasta zonu pie Pilsētas kanāla.
Bijušā rūpniecības preču tirgus teritorijā tiks izveidota autostāvvieta ar 275 vietām. Vakara stundās tur darbosies zemnieku nakts tirgus.
teeja.lv
Finansējums un īstenošana
Pašvaldības kopējais kapitālieguldījums būs aptuveni 14 miljoni eiro. Šos līdzekļus izmantos paviljonu konstrukciju stiprināšanai, jumtu un telpu remontam, kā arī pieguļošo teritoriju labiekārtošanai.
Papildu 16 miljoni tiks novirzīti gaļas paviljona pārveidei par valsts nozīmes mākslas un kultūras centru. Šim mērķim plānots piesaistīt arī daļēju valsts finansējumu.
Uzņēmums “Rīgas nami” investēs vēl 14 miljonus eiro paviljonu modernizācijā, fasāžu un iekštelpu remontā. Projektu ir plānots pabeigt pakāpeniski 10 gadu laikā, pamazām īstenojot visas plānotās pārmaiņas.
