Rail Baltica: tilts starp Baltiju un Eiropu

Priekšvēsture

Projekta ideja radās tālajā 1994. gadā, un drīz vien tika definēta ass Varšava-Kauņa-Rīga-Tallina. Vēsturiski šīm pilsētām nebija tiešu un efektīvu dzelzceļa savienojumu, jo dzelzceļa tīkls lielā mērā tika veidots, ņemot vērā PSRS intereses — tas ir, savienot Baltijas pilsētas ar Krievijas vidieni no rietumiem uz austrumiem. Tādējādi šobrīd esošais dzelzceļa tīkls tika izbūvēts novecojušiem mērķiem, kas būtiski atšķiras no Baltijas valstu pašreizējā ekonomiskā un ģeopolitiskā kursa. Tās gatavojas stiprināt saites savā starpā un ar citām Eiropas valstīm, tas ir, attīstīsies pa asi no ziemeļiem uz dienvidiem.

Vēl viens faktors, kas rosināja pārskatīt dzelzceļa pakalpojumus Igaunijā, Lietuvā un Latvijā, ir dzelzceļa sliežu platuma nesaderība ar pārējo Eiropu. Baltijas valstu teritorijā tiek izmantots plats sliežu platums — tas ir, attālums starp Krievijas standarta sliedēm ar platumu 1520 milimetri, savukārt lielākajā daļā Eiropas valstu platums jau ir 1435 milimetri — šis attālums starp sliedēm. tika pieņemts pirms Otrā pasaules kara. Sliežu platuma atšķirība radīja šķēršļus Baltijas dzelzceļa tīkla savienošanai ar Eiropu. Efektīvai komunikācijai ar Eiropas valstīm ir jāatgriežas pie šaursliežu ceļa.

No šīm divām telpām izkristalizējās Rail Baltica projekts: kvalitatīvi ātrgaitas kravu un pasažieru pārvadājumi caur galvenajiem Baltijas transporta mezgliem un savienojumi ar Poliju dienvidos un Ziemeļvalstīs. Rail Baltica savienos Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Ziemeļjūras-Baltijas dzelzceļa koridoru un ļaus tām kļūt par daļu no tīkla, kas savienos Eiropas lielākās ostas — Antverpeni, Roterdamu un Hamburgu — ar Poliju un drīzumā arī Baltijas valstīm.

Protams, nevar nepieminēt, ka Rail Baltica iegūst papildu nozīmi saistībā ar notiekošo Ukrainā notiekošo karu. Saspīlējuma dēļ reģionā jaunā dzelzceļa līnija kļūst stratēģiski svarīga, lai uzturētu un attīstītu savienojumus Eiropā.

Rail Baltica projekta īstenošanai Latvija, Lietuva un Igaunija ir saņēmušas ievērojamas Eiropas Savienības dotācijas, un tas arī apliecina tās prioritāti un starptautiskās sabiedrības atbalstu.

Globālais projekts  

Rail Baltica ir liels starptautisks projekts ar lielu dalībnieku skaitu, kas prasa augstu koordinācijas līmeni. Ekspertu grupas jau ir veikušas rūpīgu iespējamo ātrgaitas līniju un dzelzceļa infrastruktūras tehnisko aspektu analīzi. Valstīm jau plānošanas stadijā izdevās nonākt pie kopīgiem konceptuālo jautājumu risinājumiem. Lai nodrošinātu vienotus projektēšanas standartus, visas trīs reģiona valstis izstrādāja un apstiprināja standartizētas vadlīnijas.

Rail Baltica šķērsos vairākas galvenās stacijas, kas savienos Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu un sasniegs Polijas un Lietuvas robežu, kur savienosies ar Polijas dzelzceļu. Nākotnē plānots arī izbūvēt zemūdens dzelzceļa tuneli starp Helsinkiem un Tallinu (šobrīd starp tiem regulāri kursē kravas un pasažieru prāmji), kas vēl vairāk stiprinās savienojumu starp Baltiju un Ziemeļeiropu.

Kopējais dzelzceļa garums būs 870 kilometri, no kuriem gandrīz trešdaļa brauks cauri Latvijas teritorijai. Tas nozīmē, ka projektam būs būtiska ietekme uz valsts attīstību un ekonomiku. Augstas kvalitātes kravas un pasažieru vilcieni tiks darbināti ar elektrību: tas ir svarīgs solis ceļā uz ilgtspējīgu attīstību.

Jaunais dzelzceļš būtiski tuvinās Baltijas pilsētas vienu otrai: vilciena brauciena laiks uz Tallinu vai Viļņu no Rīgas būs pielīdzināms lidojuma laikam — cerēsim, ka ceļošana komfortablā ātrvilcienā var aizstāt nogurdinošos un videi kaitīgos lidojumus visā Baltijā.

Tajā pašā laikā Rail Baltica projekts, paradoksālā kārtā, lidostai Rīga paver vairākas pozitīvas perspektīvas. Lielākā lidosta Baltijā šodien pēc Rail Baltica izbūves, iespējams, apkalpos vēl lielāku pasažieru plūsmu no kaimiņvalstīm. Piemēram, Tallinas iedzīvotāji varēs ātri un ērti nokļūt Rīgas lidostā un no turienes lidot atvaļinājumā, nevis ar transfēriem no Tallinas lidostas nokļūt galamērķī.Tas ne tikai ietaupīs ceļotāju laiku, bet arī stimulēs tūristu un biznesa plūsmas starp abām galvaspilsētām. Šādi ērti transporta savienojumi paver iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, tūrismam un tirdzniecībai, veicinot Rīgas ekonomiskā potenciāla pieaugumu.

Rail Baltica ietekme uz Latviju

Neskatoties uz aizkavēšanos pandēmijas un kara dēļ, projekts virzās uz priekšu un atrodas detalizētā tehniskā projekta stadijā, un dažos reģionos būvniecība jau ir sākusies. Piemēram, Latvijā turpinās tehniskie darbi, un Rīgas centrā pilnā sparā rit jauna pārvada būvniecība esošās autoostas un slavenā Centrāltirgus tuvumā. Kopumā Rail Baltica ietvaros Latvijā tiks izbūvēti trīs lieli infrastruktūras mezgli: jaunā Rīgas Centrālā stacija, Starptautiskās lidostas Rīga stacija un Salaspils kravu terminālis.

Jaunā Rīgas Centrālā stacija ir PLH Arkitekter Denmark un BERERIX kopprojekta Rail Baltica centrālais mezgls. Šis ultramodernais projekts sola pārveidot telpu ap būvējamo staciju: jaunus veloceliņus, pastaigu laukumus, uzbērumu un kopumā ērtāku pilsētvidi. Topošajai stacijai piegulošajā teritorijā — kur notiek būvdarbi — satiksme ir ierobežota, bet, beidzoties īslaicīgajām neērtībām, Rīgas centrs tiks būtiski atjaunināts.Starp citu, dažas ielas pēc būvdarbu pabeigšanas netiks atvērtas automašīnām, bet paliks gājēju. Vēl viens būtisks šosejas elements Latvijas galvaspilsētas centrā ir jauns tilts, kas parādīsies pāri Daugavai paralēli esošajam Dzelzceļa tiltam.

Starptautiskās lidostas “Rīga” jaunajā stacijā (projekts oneworks: un Vektors T) jau ir ielikti unikāli pāļu pamati, un būvniecība turpinās. Pabeidzot stacijas un pārvada būvniecību, lidostas darbinieki (un tas jau ir aptuveni pieci tūkstoši cilvēku), ceļojošie rīdzinieki un tūristi no citām valstīm ar vilcienu varēs nokļūt starptautiskajā lidostā Rīga.

Vēl viena nozīmīga Rail Baltica trases daļa Latvijā ir Salaspils kravu terminālis, ko projektē BRD projekts (Latvija) un Sintagma S.R.L (Itālija). Šis intermodālais terminālis apkalpos kravas, kas pienāk ar dažādiem transporta līdzekļiem, jo ​​īpaši pa dzelzceļu un autoceļiem. Terminālis kalpos kā kravu pārkraušanas centrs Baltijas reģionā — tam ir liels izaugsmes un attīstības potenciāls. Termināļa būvniecība palīdzēs attīstīties arī Salaspils novadam, radot daudzas jaunas darba vietas dažādu nozaru uzņēmumos.

Rail Baltica projekts paver jaunas iespējas tirdzniecības, tūrisma un kultūras apmaiņas attīstībai, stiprinot sadarbību starp Baltijas valstīm un Eiropu. Viena no būtiskām Rail Baltica priekšrocībām ir tās nozīmīgais ieguldījums vides ilgtspējībā. Ieviešot elektrovilcienus un iespēju pārvietoties pa dzelzceļu nelielos un vidējos attālumos, būtiski samazināsies oglekļa dioksīda un citu kaitīgo vielu emisijas atmosfērā. Tas uzlabos gaisa kvalitāti un vides saglabāšanu reģionā.

Jaunu Rail Baltica staciju būvniecība Rīgā un tās apkārtnē ne tikai uzlabos vietējo infrastruktūru, bet arī pārveidos pašu pilsētu. Rīga kļūs vēl pievilcīgāka vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, nodrošinot ērtus un mūsdienīgus transporta risinājumus, kas samazinās ceļošanas laiku un padarīs tos ērtus.

Rail Baltica nav tikai kārtējais dzelzceļa projekts. Tas ir sadarbības, inovāciju un ilgtspējīgas attīstības simbols. Tas atspoguļo Baltijas valstu vēlmi stiprināt saites reģionā, kā arī stiprināt attiecības ar Eiropas kopienu kopumā. Rail Baltica ne tikai uzlabos mobilitāti un pieejamību, bet arī veicinās vienotākas un videi atbildīgākas Eiropas veidošanu.

Par to, kā tiks būvētas jaunās Rail Baltica stacijas Rīgā, pastāstīsim nākamajā rakstā.