Ziemassvētku tradīcijas Latvijā

Tāpat kā citos svētkos, arī Ziemassvētkos Latvijā apvieno kristīgi un pagāniski elementi. Svētki atspoguļo ne tikai reliģiskos uzskatus, bet arī dziļu saikni ar dabu un senčiem. Kamēr daba sasalst zem sniega un gatavojas atdzimšanai, latvieši dzied par to, kas palīdz pārdzīvot bargo ziemu: saknes, gaisma, siltums un ģimenes pavards. 

Kopīgas tradīcijas: puzuris, egle, uguns un virtuve 

Starp daudzām latviešu tradīcijām ir vismaz četras, kuras apvieno visus valsts novadus. Viena no tām — puzurs, no salmiem vai niedrēm veidota dekoratīva konstrukcija, kura atgādina daudzšķautņainu kristālu. To uzstādīja mājās uz Ziemassvētkiem, Lieldienām, kāzām un citiem svarīgiem svētkiem, bet pēc tam nodedzināja. 

Puzuru veidošana prasa pacietību un prasmi, un šis process bieži vien kļūst par ģimenes aktivitāti pirms ziemas saulgriežiem, bet pēc kristietības parādīšanās — Ziemassvētku vakarā. Konstrukcija ir izgatavota no vienāda izmēra kociņiem, kas ir savērti uz vītnes tā, lai augšā un apakšā izveidotu piramīdu. Stūri ir dekorēti ar spalvām, vilnas diegiem vai citiem krāsainiem elementiem.

Puzuris simbolizē Visumu, pasaules modeli, tā harmoniju un līdzsvaru; saskaņā ar tautas uzskatiem, telpu rotājums sevī uzkrāj negatīvo enerģiju, kad tā elementus iekustina gaisa vibrācijas. Puzurus parasti iekar griestos, bet mazos izmēros tie var kalpot kā atsevišķi eglītes rotājumi. Papildus puzuriem, tradicionālie latviešu Ziemassvētku eglītes rotājumi bija no salmiem darinātas zvaigznes un eņģeļi, no koka izgatavotas miniatūras dzīvnieku figūriņas, kā arī čiekuri, kaltētas ogas, rieksti un citas dabas veltes – kuras tika izmantotas, veidojot svētku vītnes. 

Starp citu, iespējams, viens no vecākajiem eglīšu rotājumiem, līdzīgs mūsdienu, ir atrodams arī Latvijā. Atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, blakus pilsētas atslēgām. Tas tika atrasts arheoloģiskajos izrakumos Vecrīgā. Tā ir neliela akmens bumbiņa ar āķi pakāršanai no XVII gs. Par tās izcelsmi varētu strīdēties, bet tai blakus tika atrasta priežu skuju kaudze.

Trešais Saulgriežu un Ziemassvētku pamatelements Latvijā ir dzīvā uguns. Tam ir galvenā loma svinībās, jo tas palīdz pārdzīvot gada tumšākās dienas, un padara naktis īsākas. Tiek uzskatīts, ka liesma aizsargā māju no ļaunajiem spēkiem, un burtiski sapilda ar gaismu nākotni zīlēšanas laikā. Joprojām viena no populārākajām Ziemassvētku tradīcijām – pirms svētkiem iepriekš sagatavota ozola bluķa vilkšana no mājas uz māju; pēc tam to sadedzina ugunskurā, lai aizdzītu iepriekšējā gada nelaimes un attīrītu sirdi un dvēseli. Kopā ar maizi un sāli, uz galda noteikti jābūt svecēm – tad nākamais gads būs plaukstošs.

Ziemassvētku galds

Lai gan Ziemassvētku ēdieni pa reģioniem atšķiras (vairāk par to zemāk), ir daži vispārīgi noteikumi svētku galda servēšanai.Pēc tradīcijas viesi tiek cienāti ar deviņiem ēdieniem – kā skaidro folkloriste Aīda Rancāne, tas saistīts ar to, ka skaitlim 9, tāpat kā skaitlim 12, tautas sakāmvārdos un teicienos ir mistiska nozīme un tas nozīmē vārdu “daudz”.

• zirņi, pupiņas un citi pākšaugi – lai nav jāraud un ir nauda;
• sautēti vai skābēti kāposti – lai pietiek spēka;
• mājputni – lai piesaistītu veiksmi;
• piparkūku cepumi – lai pietiktu mīlestība;
• zivis – labklājībai ģimenē;
• cūkgaļa – laimei;
• pīrāgi – patīkamiem pārsteigumiem;
• bietes un burkāni – labai veselībai;
• apaļie cepumi vai pīrāgi – saulainam gadam.

Reģionu tradīcijas

Vidzeme

Valsts ziemeļaustrumu daļā viena no raksturīgākajām tradīcijām no seniem laikiem bija nakts gājiens maskās. Dalībnieki, tērpušies kā dzīvnieki un mītiskas radības, tēlo senos garus, dievības, kuri nesa veiksmi; starp tām Laima (likteņa dieviete) vai Zemes-māte (zemes dieviete). Maskarādes pavada dziesmas un dejas, kuras paredzētas ziemas tumšo spēku aizbaidīšanai. 

Mūsdienās maskarādes atdevušas vietu Ziemassvētku tirdziņiem. Līdzās neaizstājamam Rīgas gadatirgum Doma laukumā, vērts pievērst uzmanību, piemēram, gadatirgum Cēsīs; to uzskata par vienu no skaistākajiem un omulīgākajiem valstī. Šoreiz tas ilgs no 2024. gada 29. novembra līdz 2025. gada 6. janvārim. 

Kurzeme

Kurzemes tradīcijas nosaka jūras tuvums: šeit Ziemassvētku svinības ir nesaraujami saistītas ar ūdeni un vēju. Ventspilī ielas rotā gaismas skulptūras, kurās nereti iekļauti ūdens un vēja elementi plūstošas gaismas un dinamisku formu veidā. Engures novadā var atrast Ziemassvētku rotājumus no gliemežvākiem, jūras zvaigznēm un krastā izskalota koka.

Latgale

Kā stāsta folkloriste Ilze Mežniece, Latgalē tradīcijas izpaužas tradicionālajos galda atribūtos:

Mēs esam ļoti cieši saistīti ar katoļu ticību, un ikvienā latgaliešu ģimenē galds, klāts ar sienu un baltu galdautu, ir neatņemama svētku sastāvdaļa.

Starp tradicionālajiem rituāliem, turpina Ilze – apiet apkārt mājai ar basām kājām, ar darba biksēm uzsist pa ābeli, lai nākamais gads būtu auglīgs, un paskatīties tumšā logā –  “ja pietiek drosme ieskatīties nākotnē”. Šiem mazajiem rituāliem nav stingras secības vai dienas; svinēšanu vajadzētu sākt apmēram nedēļu pirms Ziemassvētkiem un Saulgriežiem.

Zemgale

Viena no interesantākajām mūsdienu tradīcijām Zemgalē – Ziemassvētku balle, kura kopš 1986. gada notiek Jelgavas pilī, lielākajā baroka pilī Baltijā. To organizē Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU, iepriekš LLU) priekš pasniedzējiem, studentiem, absolventiem un viesiem (biļetes var iegādāties šeit). Šogad svinības notiks 14. decembrī. Pēc tradīcijām tā sāksies pulksten 20:00 ar Ziemassvētku egles iedegšanu un  Oginska polonēzi, piedaloties tautas deju ansambļa “Kalve” dejotājiem.