
Atgriešanās pie antīkās harmonijas un sakārtota prāta
Pēc emocionālā un greznā baroka laikmeta Eiropas arhitektūra pievērsās jauniem ideāliem. Klasicisms (XVIII beigas – XIX gadsimta sākums) kļuva par Apgaismības ideju izpausmi: racionalitāte, skaidrība un tieksme pēc Senās Grieķijas un Romas ideāliem. Šis stils saistās ar formu stingrību, ģeometrisku tīrību un cēlu atturību.
Klasicismu XIX gadsimta sākumā nomainīja ampīrs — svinīgāks, monumentālāks un impēriskāks klasicisma iemiesojums, kas cieši saistīts ar Napoleonu un tieksmi pēc diženuma. Baltijas valstīs, kamēr tās bija Krievijas Impērijas pakļautībā un vienlaikus Rietumeiropas kultūras strāvojumos, šie stili ir atstājuši mantojumā daudzas elegantas muižas, valsts ēkas un publiskās telpas, kas vēl šodien veido vēsturisko centru vaibstus.
Uzzināsim, kā atpazīt klasicisma majestātisko vienkāršību un ampīra impērisko patosu.
Praktiski padomi (ko meklēt)
Ģeometriskā stingrība:
dominē taisnas līnijas, izteikti stūri un ideālas ģeometriskas formas (kvadrāti, taisnstūri, trīsstūri). Nav barokam raksturīgo viļņoto un vijīgo līniju.
Frontoni un portiki:
ļoti bieži var redzēt trīsstūrveida frontonus (fasādes augšējā daļa, kas atgādina antīkā tempļa jumtu), kas balstās uz kolonnu portiku. Tā ir tieša atsauce uz antīko pasauli.

Atturīgs dekors:
rotājumu ir mazāk nekā barokā. Ja arī ir kāds dekors, tas ir atturīgs un lakonisks: klasiskie bareljefi, vainagi, antīki motīvi (grifi, lauru lapas, ērgļi). Ampīra stilā klāt nāk impēriskā simbolika (kroņi, militārā atribūtika).
Kolonāde:
bieži sastopamas ir kolonādes – kolonnu rindas, kas balsta antablementu vai portiku.
Krāsu gamma:
parasti fasādes ir krāsotas mierīgos, pasteļtoņos – bāli dzeltenā, gaiši pelēkā, maigi zilā tonī.

stock.adobe.com

stock.adobe.com
Klasicisms un ampīrs: arhitektūra ar raksturu
- Aizmirstiet par viļņotajām baroka līnijām! Galvenie varoņi šeit ir taisnas līnijas, izteikti stūri un vienkāršas ģeometriskas formas (kvadrāti, taisnstūri, trīsstūri). Ēka izskatās kā salikta no ideāliem, loģiski pārdomātiem blokiem.
- Viens no atpazīstamākajiem elementiem ir trīsstūra frontons, kas atrodas virs fasādes (parasti virs galvenās ieejas) un balstās uz portiku ar kolonnām. Tā ir tieša atsauce uz senās Grieķijas tempļiem. Plaši tiek izmantotas kolonādes. Tās rada svinīguma un diženuma sajūtu.

- Dekoratīvo elementu ir daudz mazāk nekā barokā, taču tie vienmēr ir atturīgi, lakoniski un mākslinieciski augstvērtīgāki. Biežāk sastopamie motīvi: antīki bareljefi, vītnes, vainagi, rozetes, mitoloģiskas figūras (sfinksas, grifoni), kā arī militārā atribūtika (ķiveres, vairogi, lauru vainagi), kas raksturīgi ampīram.
- Klasiskie orderi: tāpat kā renesansē, tiek izmantoti doriskie, joniskie un korintiešu orderi, taču to pielietojums kļūst vēl stingrāks un akadēmiskāks.
- Simetrija un horizontālais dalījums: fasādes vienmēr ir ideāli simetriskas; horizontālais dalījums stāvos jeb joslās, ko uzsver dzegas, rada stabilitātes un monumentalitātes sajūtu.
- Raksturīgi mierīgi, pasteļtoņi: bāli dzeltens, gaiši pelēks, smilšukrāsa, maigi zils, olīvzaļš, balts. Šīs krāsas izceļ stila cildenumu un atturību.
No senatnes līdz mūsdienām — klasikas ietekme
Klasicisms un ampīrs atstāja ievērojamas pēdas Baltijas arhitektūrā, atnesot sev līdzi kārtības, loģikas un cēlas vienkāršības principus. No majestātiskajām katedrālēm līdz elegantajām savrupmājām — šie stili transformēja pilsētu vaibstus, piepildot tos ar antīkās harmonijas un impēriskas pašcieņas garu.

Pateicoties šiem “knifiņiem”, jūs tagad varat pārliecinoši atpazīt lakoniskos frontonus, kolonādes un simetriskās fasādes, atšķirt tās no baroka krāšņuma vai gotikas skarbuma.
Mūsu arhitektūras ceļojums turpinās. Mēs pametam antīkās stingrības pasauli un pārceļamies laikmetā, kas ir atteicies no jebkādiem noteikumiem, ļaujot vaļu fantāzijai, dekorativitātei un nacionālajiem motīviem. Nākamajā rakstā aplūkosim, iespējams, atpazīstamāko un unikālāko stilu reģionā — Rīgas modernu (jūgendstilu), kā arī tā izpausmes citās Baltijas valstīs.





