Pilsētas vēsture aizsākās ar Livonijas ordeņa pili, kas rakstu avotos pirmo reizi minēta 1290. gadā. Cietoksnis ar masīvajiem mūriem un iekšpagalmu kļuva par pamatu pilsētas vēsturiskajai apbūvei. Laika gaitā ēka ne reizi vien mainījusi savas funkcijas – no aizsardzības būves līdz pat cietumam un kazarmām – un nemitīgi tikusi pārbūvēta. Tāpēc, veicot renovāciju 1996. gadā, pašvaldība lēma neatjaunot pils sākotnējo izskatu, bet gan apvienot dažādu gadsimtu elementus.
Ventspils uzplaukums aizsākās 17. gadsimtā – hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā. Tobrīd strauji izauga osta Ventas upes (vēsturiski – Vindavas) krastos, attīstījās kuģubūvētavas, darbnīcas un noliktavas, savukārt tirdzniecība ar Rietumeiropu pilsētai nodrošināja labklājību.
Nikolaja Evaņģēliski luteriskā baznīca
Adrese: Tirgus ielā 4
No visiem pilsētas dievnamiem īpaši izceļas Nikolaja luterāņu baznīca (Tirgus ielā 4) – monumentāls klasicisma paraugs ar kolonnām, portiku un torni.
Dievnama vēsture aizsākās jau 17. gadsimtā, kad šajā pašā vietā atradās vecā baznīca, taču ap 1600. gadu beigām ēka jau bija avārijas stāvoklī. Pirmais mēģinājums uzcelt jaunu dievnamu bija 1718. gadā – toreiz pat ielika pamatus un sāka mūrēt sienas, taču līdzekļu trūkuma dēļ būvdarbi apstājās. Tikai 1833. gadā mācītājam Frīdriham Paufleram izdevās panākt finansējumu no Krievijas imperatora Nikolaja I, un jaunā baznīca tika iesvētīta jau pēc diviem gadiem.
19. un 20. gadsimta mija: tirdzniecības pilsēta un īres nami
19. gadsimtā Ventspils no nelielas pils apmetnes pārvēršas par tirdzniecības pilsētu. Ostas attīstība veicina iedzīvotāju skaita pieaugumu un līdz ar to arī aktīvu būvniecību.
Tā laika gaisotni vislabāk raksturo Kuldīgas un Tirgus ielas, kur tika uzcelti pirmie mūra īres nami ar simetriskām fasādēm un atturīgu dekoru. Tomēr jau gadsimta beigās apbūve kļuva daudzveidīgāka – tajā ienāca vēsturisma un jūgendstila elementi, kas īpaši labi saskatāmi Pils ielā.
Vulfsona nams
Adrese: Pils iela 40
Viens no spilgtākajiem jūgendstila paraugiem Ventspilī tapis 1905. gadā kā īres nams ar veikalu telpām. Trīsstāvu ēka, kas rotāta ar eklektiskā jūgendstila elementiem: maskaroniem, dekoratīviem ornamentiem un izteiksmīgu stūra tornīti ar neobaroka motīviem. Arī mūsdienās tas ir dzīvojamais nams, kura pirmajā stāvā atrodas komerctelpas.
Ventspils Valsts 1. ģimnāzija
Adrese: Kuldīgas ielā 1
Viena no atpazīstamākajām Ventspils vēsturiskajām mācību ēkām. To sāka celt 1911. gadā sieviešu ģimnāzijas vajadzībām. Tās arhitektūrā izmantotas neogotikas stila formas un detaļas – vertikālie akcenti, torņveida elementi, ķieģeļu fasāde un arkveida logi to padara drīzāk līdzīgu Eiropas rātsnamam vai nelielai pilij, nevis parastajai skolai.
Īpašu uzmanību ir pelnījusi koka arhitektūra. Tādās nomaļākās ieliņās kā, piemēram, Avotu vai Krišjāņa Valdemāra ielas apkārtnē (vēsturiski šo rajonu dēvēja par Ostgalu), joprojām var ieraudzīt 19. gadsimta vienstāva koka mājas. Tās tika uzceltas ātri un lēti, tādēļ ir gandrīz bez jebkāda dekora, taču tieši šīs ēkas visspilgtāk atspoguļo pilsētas toreizējo ikdienas dzīvi.
Pilsēta, kurā svarīgāka ir funkcija, nevis dekori
20. gadsimts mainīja pilsētas raksturu. Šajā periodā tieši osta noteica attīstības ritmu: tika būvētas noliktavas, izbūvēti dzelzceļa atzari, darbnīcas un tehniskās ēkas. Arhitektūra kļuva vienkāršāka un noteiktāka – priekšplānā izvirzās funkcionalitāte.
Dzelzceļa stacija
1901. gadā pilsētā tiek atklāta dzelzceļa stacija. Koka stacijas ēka ar kokgriezumu dekoru ir raksturīgs 20. gadsimta sākuma dzelzceļa arhitektūras paraugs Latvijā. Kopā ar ūdenstorni tā ir saglabājusies līdz pat mūsdienām, lai gan regulāra pasažieru kustība tika pārtraukta ap 2010. Gadu.
Ziemeļu un Dienvidu mols
Jūras tuvums veido ne tikai Ventspils ekonomiku, bet arī tās vizuālo tēlu. Svarīga loma šeit ir būvēm, kas raksturīgas tieši piejūras pilsētām. Pie šādiem objektiem pieder jūras vārtu bākas – balti torņi ar zaļas un sarkanas krāsas jumtiem (Ziemeļu mola bāka izstaro sarkanu gaismu, bet Dienvidu mola bāka – zaļu). Pirmā pasaules kara laikā visa piekrastes infrastruktūra tika iznīcināta. Abi moli no jauna tika uzbūvēti 1937. gadā un ir saglabājušies līdz mūsdienām.
Padomju periods: paplašināšanās un tipveida apbūve
Tāpat kā citviet PSRS, arī Ventspilī arhitektūra šajā periodā kļuva standartizētāka. Ja agrāk pilsēta veidojās galvenokārt ap pili un ostu, tad padomju laikā populāri kļuva mikrorajoni ar tipveida daudzdzīvokļu mājām. Arhitektūra kļuva utilitāra: vienkāršas formas un nekāda dekora. Šādos rajonos tiek veidota arī ikdienas infrastruktūra – skolas, bērnudārzi un veikali.
21. gadsimts: pārvērtēšana un atjaunošanās
Pēc 20. gadsimta 90. gadiem Ventspils sāk aktīvi pārvērtēt savu pilsētvidi – uzsvars tika likts ne tikai uz jaunu ēku būvniecību, bet arī uz renovāciju.
Pilsētā joprojām bija daudz rūpniecisko teritoriju, taču ražotņu ēkas pilsētvidē arvien biežāk tika iekļautas ļoti pārdomāti.
Par atsevišķu pilsētas attīstības virzienu nu kļuvusi mūsdienu arhitektūra. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir zinātnes un inovāciju centrs “VIZIUM” – ēka ar sarežģītu konstrukciju, slīpām sienām, lieliem laidumiem un nestandarta ģeometriju. Vēl pirms būvdarbu uzsākšanas projekts 2016. gadā uzvarēja starptautiskā arhitektūras konkursā. Viena no galvenajām fasādes iezīmēm ir vara paneļi, kas atstaro saules gaismu, tādējādi ēka pastāvīgi maina savu nokrāsu atkarībā no laikapstākļiem, diennakts laika un gadalaika.
Vēlāk projekts tika novērtēts ar vairākiem prestižiem apbalvojumiem: tas ieguva titulu “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2022”, kā arī saņēma “Latvijas Būvniecības gada balvu 2021”.
