Rīgas arhitektūra: no jūgendstila pērlēm līdz koka ēkām un padomju celtnēm

Rīga ir kļuvusi par iecienītu tūristu galamērķi ne tikai tās izsmalcinātās virtuves vai gleznaino jūras skatu, bet arī šīs daudzpusīgās pilsētas arhitektūras mantojuma dēļ.

Rīga kā ostas pilsēta tika dibināta tālajā 13. gadsimtā. Pilsēta ātri kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tirdzniecības un ekonomikas centriem pasaulē un bija daļa no Hanzas savienības, kas apvienoja Ziemeļrietumu Eiropas brīvās pilsētas. Tad Rīga ietilpa Polijas-Lietuvas Sadraudzības, Zviedrijas un Krievijas impērijas sastāvā. No 1918. līdz 1939. gadam Rīga bija Vācijas sastāvā, bet pēc tam līdz 1991. gadam — PSRS sastāvā. Un visbeidzot pēc Savienības sabrukuma Latvija kļuva par pilnīgi neatkarīgu valsti.

Rīgas bagātā vēsture un kultūras saites ar dažādām valstīm ir ietekmējušas arhitektūras stilu daudzveidību — daudzas vēsturiskās ēkas pilsētā ir lieliski saglabājušās.

Rīgas centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. 20. gadsimta 00. gados Rīga kļuva par Eiropas pilsētu ar vislielāko jūgendstila jeb jūgendstila ēku skaitu, kur pilsētas centrā atrodas trešā daļa no visām ēkām. Latvijas galvaspilsēta pamatoti tiek dēvēta par “jūgendstila Meku”. Vairāk nekā 50 jūgendstila ēkas Rīgā tiek uzskatītas par nozīmīgākajiem arhitektūras pieminekļiem, un vēl gandrīz 800 tikpat iespaidīgas ēkas ir izkaisītas pa visu pilsētas centru.

Kopā ar tām padomju ēkas, koka mājas un viduslaiku arhitektūra veido unikālu arhitektūras ainavu.

Jūgendstils: Belle Epoque pēdas

Krāsainas fasādes, eleganti ziedu dizaini, rotaļīgi ģeometriski raksti ir tas, ko pirmo ieraudzīsiet, ierodoties Rīgā. Lielākā daļa jūgendstila ēku celtas 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad pilsēta piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi. Laikā no 1910. līdz 1913. gadam Rīgā ik gadu tika uzceltas no 300 līdz 500 ēkām, galvenokārt jūgendstila stilā.

Lai atrastu skaistākos Rīgas jūgendstila paraugus, vispirms dodieties uz Alberta ielu — šeit ir patiešām augsta jūgendstila ēku koncentrācija. Daudzus no tiem projektējis režisora ​​Sergeja Eizenšteina tēvs Mihails Eizenšteins — piemēram, debeszilais nams, kas kļuva par pilsētas atpazīstamības zīmi (Alberta iela 8), vai pompozais terakotas pelēkais (Alberta iela 2a).

Dodieties pastaigā pa Kristiāna Valdemāra ielu un apstājieties pie nama Nr.37, ko 1912. gadā projektējis cits nozīmīgs latviešu arhitekts Eižens Laube. Tad meklējiet nacionālā romantisma (tas ir, modernisma ar autentiskiem latviskiem elementiem) piemēru ar atturīgāku dekoru Alberta ielā (Alberta ielā 11). Šī drūmā ēka atgādina seno ziemeļvalstu pili, un to veidojis tas pats arhitekts.

Labi vēlīnā Rīgas jūgendstila piemēri ar neoklasicisma elementiem ir kādreizējā Rīgas Komercbanka, kurā tagad atrodas Latvijas Radio, un citas ēkas Doma laukumā iepretim Rīgas Domam.

Pastaigājoties pa Alberta ielu, neaizmirstiet piestāt pie Rīgas Jūgendstila centra (Alberta iela 12), kur labi redzama jūgendstila attīstības vēsture pilsētā. Muzejs atrodas citā izcilā jūgendstila arhitektūras paraugā – ēkā, ko projektējis Konstantīns Pēkšēns, slavens arhitekts un daudzu citu ģēniju, tostarp Eižena Laubes skolotājs.

Lai pabeigtu savu pirmo iepazīšanos ar Rīgas jūgendstilu, dodieties pastaigā pa Elizabetes ielu: šeit jūs atradīsiet vēl vairākas ikoniskas ēkas.

Cauri gadsimtiem: Rīgas koka arhitektūra

Līdzās jūgendstila apbūvei Rīgā ir saglabājušies izcili koka ēku paraugi, kas karu un ugunsgrēku dēļ pazuda no vairuma Eiropas pilsētu. Koka ēkas var atrast Grīziņkalnā, Sarkandaugavā un Ķīpsalas salā.

Vispirms dodieties uz Grīziņkalnu: savulaik strādnieku rajonā ir saglabājušās daudzas koka divstāvu ēkas, no kurām daudzas ir labi restaurētas. Apskatiet Ķīpsalu, kādreizējo zvejnieku salu ar koka apbūvi, kas tagad aktīvi ģentrificē un piesaista jaunus un turīgus Rīgas iedzīvotājus – šeit sadzīvo koka arhitektūra un jaunas modernas ēkas. Apskatiet Rīgas luterāņu Jēzus baznīcu (Elijas ielā 18), kas pilnībā celta no koka. Apmeklējiet Kalnciema kvartālu: šodien tas ir nozīmīgs mākslas klasteris, kurā var apmeklēt brīvdabas koncertus, mazās amatniecības darbnīcas un mākslas izstādes.

Un tad pastaigājieties pa Daugavas kreiso krastu, Pārdaugavas kvartālu – arī šis rajons ir slavens ar savu labi saglabājušos 17.–18.gadsimta koka arhitektūru. Līdz mūsdienām Rīgā saglabājušies aptuveni 4 tūkstoši koka ēku.

Atpakaļ PSRS

Ja esat asas padomju arhitektūras cienītājs, tad pat tik eleganta pilsēta kā Rīga var pārsteigt ar padomju ķieģeļiem un betona blokiem. No 1940. līdz 1991. gadam Latviju okupēja Padomju Savienība, tāpēc daudzas šajā periodā celtās ēkas tika projektētas no lētiem materiāliem, akcentējot funkcionalitāti.

Pirmā padomju ēka, ko ieraudzīsiet (un uzreiz sapratīsiet, ka tas ir Padomju Savienības mantojums), ir Zinātņu akadēmija (Turgeņeva iela, Latgales priekšpilsēta), kas atrodas netālu no Rīgas Centrāltirgus. Pilsētnieki to sauc par “Staļina kūku”, un tā patiešām atgādina kūku, kā arī Maskavas staļinisko augstceltņu aprises. Ēku var apbrīnot no ārpuses vai ieskatīties iekšā, lai redzētu Rīgu no 17. stāva augstuma.

Apskatiet Dailes teātri (Brīvības iela 75), arhitektes Martas Stanjas modernisma ēku. Dodieties pastaigā pa Madonas ielu, lai atrastu 80. gados celtās padomju daudzdzīvokļu ēkas, kas tam laikam bija visai novatoriskas. Pievērsiet uzmanību ēkām Nr.21 un Nr.23. Lai redzētu, kā izskatījās padomju hruščovkas, 5 stāvu lētas ēkas bez izrotājumiem, ar maziem dzīvokļiem un pilnīgu dekoratīvo elementu trūkumu, ejiet līdz Kristiana Valdemāra ielas galam (Krišjāņa Valdemāra iela 52/54).

Rīga ir ļoti daudzveidīga pilsēta, kurā harmoniski apvienoti šķietami nesavienojami elementi: padomju ēkas, koka mājas un grezna jūgendstila arhitektūra. Turpiniet pastaigu pa Rīgas senajām ielām, un jūs pārņemsiet šīs pilsētas garu, jo vislabāk to iepazīt ir ejot kājām.

Izlasiet citus mūsu materiālus, kuros sīkāk runājam par Rīgas modernismu un padomju mantojumu.