Mūsdienu pieeja: kāpēc Latvija atkal būvē no koka?

Koka būvniecības tendence īpaši pamanāma ir Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā, kur kokmateriālu izmantošana ir kļuvis par daļu no klimata politikas un oglekļa pēdas samazināšanas stratēģijas. Pēdējo gadu laikā arī Latvijā ir parādījušies vairāki ievērojami projekti, kas demonstrē šo virzienu. Pirmajā brīdī tas varētu šķist kā atgriešanās pie tradīcijām valstī, kur kokam vienmēr bijusi īpaša loma, taču patiesībā aiz šī procesa slēpjas ļoti aktuāli iemesli.

Jaunais “koka vilnis” Latvijā saistīts ne tik daudz ar nostalģiju pēc 19. gadsimta vēsturiskās apbūves, cik ar būvniecības tehnoloģiju attīstību.

Jaunākajās arhitektūras tendencēs primāri tiek izmantoti CLT paneļi (cross-laminated timber) – daudzslāņu koka konstrukcijas no krusteniski līmētiem koksnes slāņiem. Tie izceļas ar augstu izturību, ļauj celt daudzstāvu ēkas un daudzos gadījumos sekmīgi konkurē ar betonu un tēraudu.

Tieši pateicoties šīm tehnoloģijām, koks ir pārstājis būt par materiālu, ko izmanto tikai un vienīgi privātmājām. Ziemeļeiropas valstīs no tā jau labu laiku tiek celtas skolas, bibliotēkas, biroji, sporta kompleksi un kultūras centri.

Latvijā šādu projektu pagaidām ir ievērojami mazāk, tomēr to jau pietiek, lai runātu par jaunas arhitektūras tendences veidošanos. Katrs no tiem parāda, ka koks atgriežas pilsētā — taču vairs nevis kā pagātnes simbols, bet gan kā nākotnes materiāls.

TZMO Latvija birojs un Loģistikas centrs (2024)

Viens no lielākajiem koka objektiem, kas Latvijā uzbūvēts pēdējo gadu laikā, ir pārliecinošs piemērs tam, ka koksne mūsdienās veiksmīgi tiek izmantota ne tikai dzīvojamo ēku būvniecībā, bet arī komercinfrastruktūrā. Komplekss apvieno biroju telpas, veikalu, loģistikas centru un noliktavu.

Būvniecībā tika izmantoti vairāk nekā 1150 m³ koka konstrukciju, kuru pamatu veidoja CLT paneļi un līmētās koksnes konstrukcijas. 2025. gadā projekts ieguva konkursa “Gada labākā būve Latvijā 2024” Grand Prix.

Ogres Centrālā bibliotēka (2021)

Viena no pirmajām sabiedriskā tipa būvēm Latvijā, kas celta, izmantojot CLT paneļus un līmētās koksnes konstrukcijas. Projektēšanā īpaša uzmanība tika pievērsta energoefektivitātei, materiālu ekoloģiskumam un atvērtas sabiedriskās telpas radīšanai.

Ēka atbilst pasīvās ēkas principiem un izmanto virkni mūsdienu inženiertehnisko risinājumu enerģijas patēriņa samazināšanai. 2022. gadā bibliotēka ieguva konkursa “Latvijas Būvniecības gada balva 2021” Grand Prix.

Atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs (2021)

Arhitektūras biroji “ĒTER” un “Rīgers” ir radījuši ne vien sociālu objektu, bet gan mājīgu un atvērtu telpu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Vienstāva ēka zem liela divslīpju jumta apvieno darbnīcas, terapijas zonas un sabiedriskās telpas. Koks, dabiskais apgaismojums un saikne ar ainavu veido mierīgu, uz cilvēku orientētu arhitektūru. Projekts ieguva “Latvijas Arhitektūras balva 2022” galveno apbalvojumu.

Latvijas Valsts mežu Dundagas reģionālā centra birojs (2016)

Šis arhitektu biroja “5.IELA” projekts parāda, ka koku var izmantot ne tikai skaistai apdarei, bet arī kā mūsdienīgas ēkas pamatmateriālu. Gaišais divstāvu birojs ar lielām stikla fasādēm un koka apdari rada vieglu un mūsdienīgu iespaidu.

Saulkrastu brīvdabas estrāde

Saulkrastu parka brīvdabas estrāde Neibādē pastāv jau gandrīz simts gadu un jau izsenis kalpo kā pilsētas svētku, koncertu un teātra izrāžu norises vieta. Rekonstrukcijas laikā arhitekti atteicās no idejas par dominējošu objektu. Tā vietā jaunā skatuve un amfiteātris tika uzmanīgi izvietoti priežu silā.

Nesošās konstrukcijas un apšuvums ir veidoti no koksnes, pateicoties kam skatuve tiek uztverta kā dabisks meža masīva turpinājums. Projekta autori ir likuši uzsvaru uz koka silto faktūru un tā spēju harmoniski iekļauties apkārtējā ainavā.