Galerija Centrs: arhitektūras ikona Streamline un klasiskās elegances laikmetā

Racionalizācija ir aktuāla

Iedomājieties 1930. gadus. Eiropa vairāk vai mazāk ir atkopusies no Pirmā pasaules kara sekām, uzlabojas ekonomiskā labklājība, attīstās tehnoloģijas, palielinās starpvalstu tirdzniecība. Rīgas iedzīvotāji sāk izteikt jaunas, augstākas prasības: uzlabot sadzīves ērtības, paplašināt pārtikas sortimentu, baudīt mūsdienu kultūras izklaides piedāvājumu.

Cilvēku dzīves ritms pasaulē strauji paātrinās: sāk masveidā ražot personīgos automobiļus, pāri Atlantijas okeānam kursē lieli okeāna laineri, parādās jauni moderni vilcieni, gaisa transports pakāpeniski attīstās. Augstākas ātrdarbības sasniegšanai bija saistītas arī ar aerodinamikas likumu pielietošanu un plūstošu formu izveidi. Daži eksperimentālie automobiļi pat atgādināja pilienus vai raķetes — forma seko funkcijai, kā pareizi piezīmējis amerikāņu arhitekts Lūiss Henrijs Salivans. Jaunais stilistiskais virziens guva loģisku nosaukumu — strīmlains (angļu valodas vārds “Streamline” burtiski nozīmē “plūstošā līnija”).

Modernu transportlīdzekļu dizainu uzskatīja par tik progresīvu, ka tas iedvesmoja radītājus no dažādām kultūras jomām radīt savas mākslas darbus. Šajā kontekstā plūstošās formas ieguva ienākšanu arī arhitektūrā.

Svinīgais “lielceļa kuģis” tirdzniecībā

Savā gandrīz simtgadē Galerija Centrs kļuva par vienu no pilsētas svarīgākajiem simboliem. No tā attāluma tas atgādina milzīgu lielceļa kuģi, kas kādā brīnišķīgā iemeslī pietuvojies pašā Rīgas centrā. Pirmā stāva plakanais jumta izliekums gludi noraksta klāju, un aiz nelielajām logu rindām pa fasādēm šķiet slēpjas kajītes.

Rīgas veikala projektētāji noteikti iedvesmojušies no okeāna kuģu dizaina. Bet ārējā līdzība nepārtraucās tikai pie fasādes mākslinieciskā noformējuma, tā ieplūst arī interjeru izskatā. Strīmlaina stila ietekme vēl joprojām ir lasāma ozolkoka kāpnēs un bronzas lampās no 1930. gadu beigām, kas ir saglabājušās gandrīz nemainīgā veidā līdz mūsdienām.

Veikala būvniecība

Drīz pēc Latvijas atbrīvošanas no Krievijas impērijas tika izveidots Armijas Ekonomiskais Veikals (AEV) vai Armijas Ekonomikas Veikals. Sākotnēji tas atradās salīdzinoši nelielā divstāvu ēkā Audēju ielā, kas līdz 1930. gadiem vidū nevarēja apkalpot palielinājušos pircēju skaitu.

Konkurss par jauna liela veikala projektēšanu tika izsludināts 1936. gada sākumā. Būvniecībā tika pieņemts arhitekta Artura Gālindoma darbs, kurš 30. gadu pirmajā pusē kļuva par militārās būvniecības nodaļas vadītāju Latvijā. 1935. gadā viņš jau vadīja Armijas saimnieciskā veikala projektu Liepājā. Liepājas projekta raksturīgās arhitektoniskās iezīmes ir 20. gadsimta 20. gadu askētiskā funkcionālisma ēkām raksturīgā garā “lentes” loga un stūra izliektā vitrīna.Vakaros tie kvēloja iespaidīgi, ar savu siltumu vilinot garāmejošos cilvēkus. Tieši šī ēka Liepājā kļuva par Rīgas projekta priekšteci, bet diemžēl tā neizdzīvoja — ēka tika nopostīta Otrā pasaules kara laikā.

Darbi pie Rīgas veikala būvniecības tika veikti no 1936. gada vasaras līdz 1940. gada februārim. Galvenās būvniecības stadijas tika pabeigtas 1938. gada janvāra beigās. Tolaik vecais veikals savu darbu nepārtrauca, jo bija nozīmīga pilsētas iestāde. Rezultātā Audēju ielā izauga jauns piecstāvu tirdzniecības “templis”.

Būvniecības laikā 20. gadsimta 30. gadu beigās notika arheoloģiskā izpēte, jo ēka tika uzcelta pilsētas vecākajā daļā — nereti gadās, ka iespēja veikt izrakumus blīvās pilsētvides teritorijās parādās tieši jaunas ēkas būvniecības laikā vai vecā nojaukšana. Tad tika atklāti vērtīgi priekšmeti, kas nostiprināja vēsturnieku zināšanas par pagājušo paaudžu rīdzinieku dzīvi. Šie atradumi tagad glabājas Latvijas muzejos un fondos.

Galerija Centrs — augstākā tirdzniecības klase

Armijas ekonomiskais veikals tika uzskatīts par vienu no modernākajiem savā laikā. Interjera dizainers Kārlis Plūksne izdomāja izkārtojumu, kurā pārdevēju kustība netraucētu pircēju kustībai pa veikala nodaļām, kas paaugstināja tirdzniecības komfortu un efektivitāti.

Starp stāviem tika uzstādītas tam laikam progresīvās kāpnes — eskalatori. Pagrabstāvā atradās ietilpīgas saldētavas, kā arī speciālas sekcijas augļu, dārzeņu un ogu nogatavināšanai. Dažādiem produktiem bija nepieciešams atšķirīgs relatīvā mitruma līmenis, tāpēc telpas tika aprīkotas ar mitruma regulatoriem. Turklāt visa ēka tika nodrošināta ar ventilācijas un ugunsdzēšanas sistēmām.

Toreiz veikals bija apmēram uz pusi mazāks nekā šodien. Tirdzniecība tika veikta trapecveida ēkā starp Audēju, Vaļņu, Teātra un Rīdzenes ielu. Otrajā stāvā bija mazs noslēgts tiltiņš pāri Rīdzenes ielai, kas veda no galvenās ēkas uz noliktavām. Tagad tā vairs nepastāv, un daļu ielas bloķē stikla nojume, zem kuras iet galvenā tirdzniecības centra promenāde.

Drīz pēc veikala pabeigšanas Latvijā ienāca padomju karaspēks. Ilgajos padomju okupācijas gados tas vairākkārt rekonstruēts un mainīts nosaukums. Šajā laikā tika zaudēta galvenā autentiskā interjera aprīkojuma daļa: mēbeles, lampas, dekori. Padomju gados veikala nosaukums mainījās divas reizes: RUV (Rīgas Universālveikals jeb Rīgas universālveikals) un RCUV (Rīgas Centrālais universālveikals jeb Rīgas Centrālais universālveikals).

Neskatoties uz to, ka autentisko interjeru saglabāt bija gandrīz neiespējami, veikala darbinieki cenšas saglabāt tā sākotnējo majestātisko izskatu. Piektajā stāvā atrodas zāle Astorija (“Astoria”), kurā agrāk atradās tāda paša nosaukuma restorāns. Tās telpas ir skaisti restaurētas, un pie griestiem rotājumi ar leģendārajiem 20. gadsimta 30. gadu saīsinājumiem — AEV.

Ārējiem fasādiem veicās daudz labāk nekā interjeriem — tie ir saglabājušies līdz mūsdienām ļoti labā stāvoklī. To mākslinieciskajā risinājumā saplūst laika populārākās stilistikas: ar deko un neoklasisks. Pirmajam stāvam ar eleganti izliekto plašo vitrīnu kontrastē ar stingrāku klasisko augšējo daļu. Ar deko plūstošie līkumi apvienojas ar monumentālajām vertikālajām pīlārstieņiem. To virspusē ir Korintes kāpītēji — ļoti pamanāmas detaļas uz diezgan stingra un pat askētiska fasādes.

Mūsu dienas

2006. gadā tirdzniecības centrs tika būtiski paplašināts. Galvenās izmaiņas ir garais stikla jumts, kas daļēji nosedza Rīdzenes ielu un padarīja to par kompleksa sastāvdaļu. Tagad šeit varat ērti pavadīt laiku pat vissliktākajos laikapstākļos. Papildus tika uzcelta jaunbūve gar Kalēju ielu un atvērta skatu laukums augšējā stāvā. Jaunatvērtajā BURZMA ēdināšanas laukumā varat nogaršot ēdienus no dažādām pasaules malām, vienlaikus baudot skaistus skatus uz vecpilsētu.

Tagad Galerija Centrs ir nozīmīga pilsētas ēka, 20. gadsimta 30. gadu Rīgas arhitektūras ikona. Tas darbojas kā tirdzniecības centrs un saglabā savu vēsturiskās pērles statusu Latvijas ikonu veikalu vidū.

Ja esat iekšā, noteikti apskatiet kāpņu telpu ar vēsturiskām fotogrāfijām un apskatiet pagājušā gadsimta detaļas, interjeru un atmosfēru.