
Mājokļus pērk retāk
Saskaņā ar nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio datiem 2026. gada pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēti aptuveni 12 450 darījumi ar dzīvokļiem un privātmājām — par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Darījumu kopējā vērtība sasniedza 775,8 miljonus eiro, savukārt darījuma mediānā vērtība pieauga par 5%, sasniedzot 38 350 eiro. Vienlaikus šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu cenas bija par 10,9% augstākas nekā gadu iepriekš.
“Mājokļu tirgū darījumu skaits patiešām samazinās, lai gan cenas turpina pieaugt. Vēlme dzīvot labāk saduras ar kvalitatīvu mājokļu trūkumu par pieejamu cenu. Tas nav ne pircēju, ne pārdevēju tirgus. Tas ir realitātes tirgus — kvalitāte par adekvātu cenu.”
EDGARS ŠĪNS, LATIO VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Galvenā tendence. Mājokļu pircēji kļūst piesardzīgāki un rūpīgāk izvērtē izdevumus, tomēr darījumu skaita samazināšanās pagaidām neizraisa cenu kritumu. Kvalitatīvi mājokļi par pieejamu cenu joprojām ir pieprasīti.
Rīga: pircēji izvēlas pieejamākus mājokļus
2026. gada pirmajos sešos mēnešos dzīvokļu darījumu skaits galvaspilsētā samazinājās par 6% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Lielākais kritums bija vērojams jauno projektu pirmreizējā tirgū (−15%), kā arī pilsētas centrā, Skanstē, Mežaparkā un Ķīpsalā (−12%). Vienlaikus pircēji arvien aktīvāk izvēlējās pieejamākus mājokļus: dzīvokļi pirmskara ēkās, kurās vēl nav veikts kapitālais remonts, tika iegādāti par 9% biežāk nekā gadu iepriekš.
Cenu Banka augusta dati apstiprina tirgus aktivitātes samazināšanos: dzīvokļu darījumu skaits Rīgā bija par 12% mazāks nekā 2025. gada augustā. Vislielākais kritums bija vērojams jaunajos projektos — par 18% mēneša laikā un par 13% gada laikā. Savukārt sērijveida dzīvokļu otrreizējā tirgū darījumu skaits mēneša laikā praktiski nemainījās.
Sērijveida dzīvokļi: cenas kā pirms 20 gadiem
Sērijveida dzīvokļi veido aptuveni pusi no visiem mājokļu darījumiem Rīgā. Jaunie projekti un renovētās ēkas veido aptuveni ceturto daļu, bet pirmskara ēkas — ap 15%. Saskaņā ar Latio datiem no 2026. gada sākuma līdz oktobrim reģistrēti 3626 darījumi ar sērijveida dzīvokļiem. Vidējā cena ir zem 1200 €/m² — aptuveni tikpat, cik 2006. gadā.
Iegādāties sērijveida dzīvokli Rīgā ir kļuvis vieglāk. Šādu mājokļu cenas pašlaik ir aptuveni tādas pašas kā 2006. gadā, savukārt vidējā alga pēc nodokļu nomaksas ir pieaugusi vairāk nekā četras reizes. Ja 2006. gadā ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums veidoja 92% no vidējās neto algas, tad šodien — tikai 19% (skat. tabulu).

Sērijveida mājokļu cenas pieaug pakāpeniski. Kopš gada sākuma kvadrātmetra cena Daugavas kreisā krasta apkaimēs palielinājusies gandrīz par 7%, labajā krastā — aptuveni par 4%, bet Rīgas centrā — par 2%.
Sērijveida dzīvokļu cenas dažādās apkaimēs ievērojami atšķiras. Āgenskalnā vidējā cena sasniedz 1380 €/m², Šampēterī — 1320 €/m², bet Zolitūdē — 1240 €/m². Daugavas labajā krastā dārgākie šī segmenta dzīvokļi atrodas Teikā (1280 €/m²) un Čiekurkalnā (1260 €/m²). Purvciemā un Dārzciemā vidējā cena ir 1180 €/m².

Saskaņā ar ARCO REAL ESTATE datiem 2026. gada septembrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos sasniedza 978 €/m² (+0,6% mēneša laikā un vairāk nekā 10% kopš gada sākuma). Visstraujāk cenas pieauga Imantā (+13%) un Āgenskalnā (+12%). Dārgākā apkaime joprojām ir Teika (1163 €/m²), bet lētākā — Bolderāja (728 €/m²). Vienlaikus cenas joprojām ir par 40% zemākas nekā 2007. gada augstākajā punktā.
Dzīvokļu piedāvājums Rīgā gada laikā samazinājies par 15%, bet lielākajos mikrorajonos — par 20%. Divistabu dzīvokļi 119. un 104. sērijas ēkās maksā 58 000–62 000 €, Hruščova laika ēkās — 33 000–51 000 €, bet lietuviešu projekta ēkās — 34 000–50 000 €.
Jaunie projekti: cenas un pārdošanas līderi
Saskaņā ar Latio datiem 2026. gada otrajā ceturksnī vidējā piedāvājuma cena pirmreizējā tirgū bija 3220 €/m², savukārt faktiskā darījumu cena — aptuveni 2780 €/m². Starp projektiem ar lielāko darījumu skaitu bija Pīlādžu mājas, Deglava Gleznotāju rezidence, Kaivas kvartāls, Parka kvartāls un Ezerjugla. Vidējās darījumu cenas šajos projektos bija robežās no 2380 līdz 2650 €/m².
Trešajā ceturksnī, pēc Cenu Banka datiem, pārdoto dzīvokļu skaita ziņā līderis bija Hartmaņa kvartāls Torņakalnā. Piecu aktīvāko projektu vidū bija arī Šefela Nams, Raunas Rezidence, Raņķa dambis 31 un Kaivas kvartāls (skat. tabulu).
Vienlaikus dzīvokļu cenas jaunajos projektos turpina pieaugt. Jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas centrālajā daļā vidējā kvadrātmetra cena palielinājusies no 2550 līdz 3160 €. Saskaņā ar Cenu Banka datiem šo rādītāju ietekmējuši darījumi projektos Parkers, Magdalēnas kvartāls un Merks Viesturdārzs.
Dzīvokļi rekonstruētās vēsturiskajās ēkās joprojām ir pieprasīti, savukārt vecākās Rīgas centra ēkās, kurās vēl nav veikts kapitālais remonts, cenas samazinās.
Divreiz lētāk nekā Viļņā un Tallinā
Padomju laikā celtajās ēkās dzīvokļi Rīgā maksā aptuveni 2,5 reizes mazāk nekā Viļņā un divreiz mazāk nekā Tallinā. Saskaņā ar Lietuvas nekustamo īpašumu uzņēmuma Inreal datiem 2026. gada trešajā ceturksnī šādu mājokļu vidējā cena Viļņā tuvojās 3000 €/m², salīdzinot ar 1200 €/m² Rīgā. Tallinā dzīvokļi ēkās, kas celtas no 1971. līdz 1990. gadam, tika pārdoti vidēji par 2430 €/m². Salīdzinājumam — 44 m² divistabu dzīvoklis paneļu ēkā Viļņas Žirmūnu rajonā tika piedāvāts par 145 000 €, savukārt līdzīgs mājoklis Rīgas Purvciemā — par aptuveni 52 000 €.

Cenu atšķirības saglabājas arī jauno projektu tirgū. Rīgā dzīvokļu vidējā cena ir aptuveni 2800 €/m², Viļņā ārpus centra — 3800 €/m², bet Tallinā — aptuveni 4700 €/m². Turklāt Rīgā jaunie dzīvokļi parasti tiek pārdoti ar pilnu apdari, Viļņā — ar daļēju apdari, savukārt Tallinā apdares līmenis ir atkarīgs no konkrētā projekta, lai gan arī tur plaši pieejami dzīvokļi ar pilnu apdari. Eksperti augstākās cenas Viļņā saista ar iedzīvotāju skaita un pirktspējas pieaugumu, kā arī jaunu mājokļu trūkumu.
“Kamēr konkrētā apkaimē saglabājas pieprasījums pēc īres mājokļiem un dzīvokļi jaunajos projektos joprojām ir pārāk dārgi, sērijveida dzīvokļu tirgus būs aktīvs. Pircēji cer iegādāties dzīvokli par salīdzinoši zemu cenu, izīrēt to un vēlāk pārdot dārgāk. Tomēr cenu kāpums Viļņā un Tallinā nenozīmē, ka tās automātiski pieaugs arī Rīgā. Šeit ir atšķirīga ekonomiskā situācija un investīciju dinamika. Sērijveida dzīvokļi var būt labs ieguldījums, taču investoriem jāapbruņojas ar pacietību.”
KSENIJA IEVĻEVA, LATIO ANALĪTIĶE
Rīgas piepilsēta: cik maksā privātmājas?
Rīgas piepilsētā būtisku mājokļu tirgus daļu veido individuālā apbūve. Saskaņā ar Latio datiem Mārupē, Ādažos, Ķekavā, Ropažos, Salaspilī un Jūrmalā vispieprasītākās ir privātmājas ar platību no 70 līdz 220 m².
Cena ir atkarīga no mājas platības un būvniecības gada. Pēc 2000. gada celtas mājas ar platību līdz 100 m² vidēji maksā aptuveni 145 000 €. Mājas ar platību no 100 līdz 150 m² maksā ap 230 000 €, no 150 līdz 200 m² — ap 260 000 €, savukārt plašākas mājas ar platību no 200 līdz 250 m² — aptuveni 335 000 €.
Kas tālāk. Eksperti prognozē, ka pircēji arvien lielāku uzmanību pievērsīs energoefektivitātei, ēkas tehniskajam stāvoklim, atrašanās vietai un mājokļa uzturēšanas izmaksām. Priekšrocības saglabās īpašumi, kuriem nav nepieciešami būtiski papildu ieguldījumi un kuru cena atbilst tirgus situācijai.

Latvijas reģioni: trūkst kvalitatīvu mājokļu
Galvenā tendence. Ārpus Rīgas pieprasījums pēc mājokļiem saglabājas, taču kvalitatīvu īpašumu piedāvājums ir nepietiekams. Pircēji izvēlas nelielas privātmājas, izremontētus dzīvokļus un īpašumus ar zemām uzturēšanas izmaksām.
Zemgale. Pirmajā pusgadā reģistrēti aptuveni 1250 darījumi par kopējo summu 40 miljoni eiro — par 10% mazāk nekā gadu iepriekš. Pieprasītas ir jaunas un rekonstruētas mājas ar platību līdz 130 m², kā arī dzīvokļi ar trim un vairāk istabām. Jelgavā tiek gatavoti jauni daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projekti, un divi jau ir būvniecības stadijā.
Vienlaikus pārdevēji ne vienmēr reālistiski novērtē savu īpašumu vērtību. Pēc Latio novērojumiem atsevišķos gadījumos prasītā cena aptuveni par 40% pārsniedza tirgus vērtību, apgrūtinot īpašumu pārdošanu.
Vidzeme. Darījumu kopējā vērtība sasniedza 54,1 miljonu eiro, darījumu skaits samazinājās par 6%, bet cenas pieauga par 5–6%. Visaktīvākais mājokļu tirgus ir Valmierā un Cēsīs. Pircēji meklē plašus dzīvokļus un mājas ar platību 100–120 m². Pieaug arī interese par mājokļiem ārpus pilsētām ar labu transporta pieejamību.
Kurzeme. Lai gan darījumu skaits samazinājās par 6%, to kopējā vērtība pieauga par 11%, sasniedzot 59,4 miljonus eiro. Piemērotu privātmāju piedāvājums ir nepietiekams, tāpēc daļa pircēju izvēlas būvēt mājas paši. Pieaug arī interese par īpašumiem tūrisma, īres un uzņēmējdarbības vajadzībām.
Latgale. Atšķirībā no citiem reģioniem darījumu skaits pieauga par 2%, sasniedzot 1430, bet to kopējā vērtība palielinājās par 8%, līdz 22,9 miljoniem eiro. Darījuma mediānā vērtība pieauga par 15%. Īpaši pieprasīti ir izremontēti dzīvokļi ar trim un vairāk istabām.
Gada laikā darījumu skaits ar dzīvokļiem, kuru cena ir vismaz 700 €/m², pieauga gandrīz par 40%. Vienlaikus dzīvokļu ar trim un vairāk istabām piedāvājums ir aptuveni divreiz mazāks nekā vienistabas un divistabu dzīvokļu piedāvājums.
Kas tālāk. Eksperti prognozē, ka reģionālo mājokļu tirgu attīstība būs atkarīga no mājokļu piedāvājuma, darbavietu pieejamības un infrastruktūras. Jaunas iespējas paver likums, kas stājās spēkā 2026. gada 6. martā un ļauj būvēt daudzdzīvokļu īres namus uz valsts un pašvaldību zemes, izmantojot apbūves tiesības uz laiku līdz 70 gadiem. Tas varētu palielināt pieejamu mājokļu piedāvājumu Latvijas reģionos.









